Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, Pietiek pēc vairāku lasītāju ierosinājuma atgādina vēl dažus piemirsušos faktus saistībā ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču: šī publikāciju izlase vēsta par to, kā Rimšēviča pārvēlēšanai augstajā amatā pirms četrarpus gadiem palīdzēja ar Latvijas Bankas finanšu līdzekļiem korumpētais žurnāla Ir pārstāvis Pauls Raudseps un kā šo korumpēšanu izlikās nemanām Latvijas Žurnālistu asociācija.

Par 1800 latiem no Latvijas Bankas žurnāla "IR" Raudseps "piemirst" ētikas kodeksus, kuru ievērošanu pieprasa no citiem (2013. gada 11.novembris)

Kļuvis skaidrs, kādā veidā Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam tieši viņa pārvēlēšanas dienā iznākošajā žurnāla IR numurā izdevās nodrošināt sev labvēlīgu rakstu ar virsrakstu "Nemainīgs kā lata kurss" rubrikā "Ir svarīgi - analīze". Raksta autors, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps par 1800 latiem, ko viņš pēdējā gada laikā saņēmis no Latvijas Bankas, bijis gatavs aizmirst pat paša pieņemto ētikas kodeksu, kas it kā stingri nosaka, ka IR žurnālists "nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus".

Publikācijā "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla IR rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī -, Raudseps atsevišķus Latvijas Bankas prezidentam iepriekš izteiktos pārmetumus bija publicējis faktiski tikai tāpēc, lai būtu iespējams atspoguļot paša Rimšēviča domas šai sakarā. Turklāt, kā izrietēja no atklāti nekritiskās publikācijas, Raudseps bija ļāvis Rimšēvičam atbildes vēl īpaši rūpīgi pārdomāt, tās sniedzot rakstiski.

Šajā publikācijā žurnālā IR, kas savā mājas lapā goda vietā novietojis izdevniecības Cits medijs žurnālistu (Raudseps ir izdevniecības padomes priekšsēdētājs) ētikas kodeksu, gan nebija minēts, ka pēdējā gada laikā raksta autors no Rimšēviča vadītās Latvijas Bankas trīs dažādās atlīdzībās kopā saņēmis aptuveni 1800 latu par dažādiem pakalpojumiem, ko sniedzis Latvijas Bankai.

Kā rāda Latvijas Bankas mājas lapas iepirkumu sadaļa, tikai pāris nedēļas pirms savas Rimšēvičam veltītās publikācijas Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus. Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 1200 latu.

Tikmēr žurnālu IR izdodošās AS Cits medijs žurnālistu ētikas kodeksā, kurā apgalvots, ka šīs izdevniecības "žurnālists nedrīkst pārstāvēt citas intereses kā vienīgi savu lasītāju, skatītāju un klausītāju tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi un interesanti", attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir nepārprotama: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Šo maksas pakalpojumu sniedzējs Raudseps vienlaikus ir arī regulāri mācījis dzīvot ētiski citus, - viņš ir Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs un kā šī amata ieņēmējs nesen, piemēram, portālā 7guru.lv Ilzi Naglu, kas gatavojās atgriezties žurnālistikā, pamācīja nedarīt tieši to, ko darot tagad pieķerts pats: "Savā jaunajā darbā LTV viņai ir apzināti un konsekventi jāizvairās pat no šķietamiem interešu konfliktiem. Protams, grūti paredzēt visas iespējamās situācijas, taču minimālā prasība būtu, ka viņa neveido materiālus par bijušajiem darba devējiem un klientiem."

Arī šīs organizācijas ētikas kodeksā, kura ievērošanu uzrauga un izvērtē Raudsepa vadītā ētikas komisija, teikts: "Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs. Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām." Arī šo ētikas kodeksu, iestājoties organizācijā, Raudseps ir parakstījis personiski.

Izdevniecības Cits medijs valdes locekle un žurnāla IR galvenā redaktore Nellija Ločmele, kurai tāpat ir bieži paticis mācīt ētiski dzīvot citiem, pirmdien nevēlējās sniegt atbildi uz šādu Pietiek jautājumu: "Kā izdevniecība Cits medijs un Jūs kā pazīstama žurnālistikas ētikas (ciktāl tas attiecas uz citu pamācīšanu) pārstāve kā žurnāla IR galvenā redaktore rīkosieties attiecībā uz Jūsu izdevuma darbinieku Paulu Raudsepu, kas rupji un demonstratīvi pārkāpis Jūsu izdevniecības ētikas kodeksu, veidojot komplimentāru, nekritisku materiālu par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču (žurnāla IR priekšpēdējais numurs), kaut arī pēdējā gada laikā no Latvijas Bankas saņēmis materiālos labumus - naudu vismaz Ls 1800 apmērā?"

Savukārt pats Raudseps pirmdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no šiem Pietiek uzdotajiem jautājumiem:

"1) kādas summas no Latvijas Bankas vai tās finansētiem projektiem vai uzņēmumiem esat saņēmis 2012. gadā un 2013. gadā? Par katru no summām miniet - par kādu tieši pakalpojumu sniegšanu tā saņemta?

2) vai uzskatāt, ka žurnālista ētikai atbilstošs ir fakts, ka Jūs kā Latvijas Bankas apmaksāta persona esat publicējis rakstu (priekšpēdējais IR numurs), kurā atklāti nekritiski izsakāties par Jūsu pakalpojumus apmaksājušās Latvijas Bankas vadītāju?

3) vai, atklājoties, ka pēdējā gada laikā esat saņēmis vismaz 1800 latu no Latvijas Bankas, kuras prezidentu Ilmāru Rimšēviču esat aprakstījis žurnāla IR priekšpēdējā numurā, atkāpsieties no LŽA ētikas komisijas priekšsēdētāja amata?

4) vai, atklājoties, ka pēdējā gada laikā esat saņēmis vismaz 1800 latu no Latvijas Bankas, kuras prezidentu Ilmāru Rimšēviču esat aprakstījis žurnāla IR priekšpēdējā numurā, publiski atvainosieties visiem žurnāla IR lasītājiem?

5) vai, atklājoties, ka pēdējā gada laikā esat saņēmis vismaz 1800 latu no Latvijas Bankas, kuras prezidentu Ilmāru Rimšēviču esat aprakstījis žurnāla IR priekšpēdējā numurā, atmaksāsiet Latvijas Bankai šo summu?"

Uz visiem šiem jautājumiem Raudseps sniedza lakonisku, nedaudz mīklainu atbildi elektroniskā pasta vēstulē: "Turpinās. P."

Ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem nevēlējās atbildēt arī Rimšēvičs, kurš 31. oktobrī laimīgi tika pārvēlēts uz nākamo termiņu.

Žurnāla "IR" pārstāve ziņas par Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm" saista ar maksātnespējas administratoru pasūtījumu (2013. gada 12. novembris)

Publikācija par žurnāla IR žurnālista Paula Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm" ir saistāma ar maksātnespējas administratoru un tiesu ķēķa pasūtījumu, atriebjoties žurnālam IR par šai jomai veltītajām kritiskajām publikācijām, - šis ir vienīgais komentārs, ko saistībā ar publiskotajām ziņām ir sniedzis kāds žurnāla IR un tā izdevēja Cits medijs pārstāvis.

"Šis jau varētu kļūt par tautas ticējumu: kurš ķersies klāt MN [maksātnespējas]/tiesu ķēķim, tos pašus aprakstīs Pietiek/Puaro pētnieciskie žurnālisti," - šādi ziņu publiskošanas iemeslus otrdien sociālajā tīklā Twitterskaidroja žurnāla pārstāve Indra Sprance, vēl piebilstot: "Viens gan. Ja nu kādam ir kaut mazākās ilūzijas, ka ar to darbs pie šīs tēmas beigsies, tad veltas cerības. Es pat teiktu – tik naivi un muļķīgi."

Sprance ir viena no tiem IR redzamākajiem darbiniekiem, kas otrdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem - vai arī viņa līdzīgi kolēģim žurnālā IR Raudsepam pieņem materiālus labumus no personām, par kurām veido publikācijas, bet, ja nē, kā tieši viņa rīkosies, lai žurnāla lasītājiem atvainotos par šo žurnāla izdevniecības ētikas kodeksa pārkāpšanu.

Otrdienas laikā neko par Pietiek publiskotajiem faktiem nevēlējās minēt ne Raudseps un žurnāla IR galvenā redaktore Nellija Tjarve, ne IR darbinieki Aivars Ozoliņš, Anita Brauna un Anda Burve-Rozīte, ne Raudsepa pakalpojumus izmantojušās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Burve-Rozīte sociālajā tīklā Twitter gan, acīmredzami reaģējot uz ziņām par Raudsepa sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas Bankai, ierakstījusi: "Mēs dzīvojam valstī, kur kanalizācijas žurka var uzdoties par PVD inspektoru. Nav mans, bet kolēģa citāts. Tomēr precīzi/pievienojos."

Vienīgi Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne (Raudseps cita starpā ir arī asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs) informēja, ka esot rosinājusi šo jautājumu izskatīt asociācijas ētikas komisijas sēdē. Tās datums gan vēl neesot zināms.

Tikmēr neoficiāli Pietiek zināms, ka otrdien Latvijas Žurnālistu asociācijas vadībā notikusi enerģiska domu apmaiņa - ko atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem un vai vispār reaģēt uz šo situāciju. Virsroku ņēmusi nostāja - nogaidīt, lai fiksētu, cik plaši izvēršas skandāls, un tad lemt par tālāko rīcību. Savukārt izdevniecības Cits medijs vadība nolēmusi nekādus paskaidrojumus žurnāla lasītājiem nākamajā tā numurā nesniegt.

Pietiek jau informēja, ka publikācijā "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla IR rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī -, Raudseps atsevišķus Latvijas Bankas prezidentam iepriekš izteiktos pārmetumus bija publicējis faktiski tikai tāpēc, lai būtu iespējams atspoguļot paša Rimšēviča domas šai sakarā. Turklāt, kā izrietēja no nekritiskās publikācijas, Raudseps bija ļāvis Rimšēvičam atbildes vēl rūpīgi pārdomāt, tās sniedzot rakstiski.

Šajā publikācijā žurnālā IR, kas savā mājas lapā goda vietā novietojis izdevniecības Cits medijs žurnālistu (Raudseps ir izdevniecības padomes priekšsēdētājs) ētikas kodeksu, gan nebija minēts, ka pēdējā gada laikā raksta autors no Rimšēviča vadītās Latvijas Bankas trīs dažādās atlīdzībās kopā saņēmis aptuveni 1800 latu par dažādiem pakalpojumiem, ko sniedzis Latvijas Bankai.

Kā rāda Latvijas Bankas mājas lapas iepirkumu sadaļa, tikai pāris nedēļas pirms savas Rimšēvičam veltītās publikācijas Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus. Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 1200 latu.

Tikmēr žurnālu IR izdodošās AS Cits medijs žurnālistu ētikas kodeksā, kurā apgalvots, ka šīs izdevniecības "žurnālists nedrīkst pārstāvēt citas intereses kā vienīgi savu lasītāju, skatītāju un klausītāju tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi un interesanti", attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir nepārprotama: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Šo maksas pakalpojumu sniedzējs Raudseps vienlaikus ir arī regulāri mācījis dzīvot ētiski citus, - kā Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs, piemēram, portālā 7guru.lv Ilzi Naglu, kas gatavojās atgriezties žurnālistikā, nesen pamācīja nedarīt tieši to, ko darot tagad pieķerts pats: "Minimālā prasība būtu, ka viņa neveido materiālus par bijušajiem darba devējiem un klientiem."

Arī šīs organizācijas ētikas kodeksā, kura ievērošanu uzrauga un izvērtē Raudsepa vadītā ētikas komisija, teikts: "Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs. Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām." Arī šo ētikas kodeksu, iestājoties organizācijā, Raudseps ir parakstījis personiski.

Strautmane par Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm": birokrātija nav mūsu mērķis (2013. gada 13. novembris)

"Birokrātija nekad nav bijusi mērķis," - šādi Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas locekle Baiba Strautmane trešdien sociālajā tīklā Twitter komentēja īpatno situāciju, kas radusies saistībā ar žurnāla Ir komentētāja Paula Raudsepa pieķeršanu maksas pakalpojumu sniegšanā Latvijas Bankai un vienlaikus Latvijas Bankas prezidenta nekritisku aprakstīšanā viņa pārvēlēšanas priekšvakarā. Saskaņā ar viņas pausto pārliecību žurnālistu organizācijas ētikas izvērtētājiem, pie kuriem pieder arī pats Raudseps, pašiem neesot obligāti precīzi ievērot šīs organizācijas dokumentos ierakstīto.

Saskaņā ar asociācijas ētikas komisijas (kuru līdz šim ir vadījis Raudseps) nolikumu tikai un vienīgi komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs sasaukt komisijas sēdes un noteikt to darba kārtību.

Tas nozīmē, ka tikai un vienīgi Raudseps, kuru šajā amatā apstiprinājusi asociācijas biedru pilnsapulce un kurš līdz šim ir atteicies komentēt savus Latvijas Bankai sniegtos pakalpojumus un savas izdevniecības ētikas kodeksa pārkāpumu, ir tiesīgs izsludināt ētikas komisijas sēdi, kurā tiktu izskatīts viņa jautājums.

Taču, kā trešdien apgalvoja ētikas komisijas locekle, bijusī žurnāliste Strautmane, Raudseps, publiski par to gan nepaziņojot, no ētikas komisijas priekšsēdētāja posteņa esot atstatījies.

Tas nozīmē, ka, stingri ievērojot ētikas komisijas nolikumu, neviena persona Raudsepa "ētisko naudas rebju" izvērtēšanai veltītu komisijas sēdi nav tiesīga sasaukt, kamēr asociācijas biedru pilnsapulce nebūs ievēlējusi jaunu ētikas komisijas priekšsēdētāju.

Taču, kā izriet no Strautmanes sociālajā tīklā Twitter paustās pārliecības, asociācijas ētikas komisijai nemaz neesot tik nepieciešams stingri ievērot pašai savus dokumentus, jo "birokrātija" neesot tās mērķis.

Raudseps apliecina - savu vainu neatzīs, savu ētikas kodeksu neievēros, kritizētāji paši esot slikti cilvēki (2013. gada 15. novembris)

Pēc vairākas dienas ilgas klusēšanas žurnāla Ir komentētājs un akcionārs, Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps nācis klajā ar paziņojumu, kura būtība - viņš nesaskata nekādu interešu konfliktu un sava izdevuma ētikas kodeksa pārkāpumu, no Latvijas Bankas par dažādiem pakalpojumiem saņemot 1800 latu un vienlaikus publicējot šīs iestādes vadītājam Ilmāram Rimšēvičam atklāti nekritisku rakstu tieši viņa pārvēlēšanas dienā (Pietiek jau publicējis Raudsepa un Rimšēviča saraksti). Tāpēc nekāda atvainošanās lasītājiem un savas vainas atzīšana no Raudsepa nav gaidāma - lai viņa kritizētāji labāk paskatoties paši uz sevi. Pietiek pārpublicē pilnu Raudsepa skaidrojumu:

"Izlasot Sandra Toča komentāru "Turies, Raudsep!" (15.novembra Dienā), rodas nopietnas šaubas, vai Dienas komentētājs maz ir izlasījis rakstu, kurš ir kļuvis par ieganstu šai ironiskajai "slavas dziesmai".

31.oktobrī žurnālā "Ir" publicēts mans raksts "Stabils kā lata kurss", kura tēma bija Ilmāra Rimšēviča gaidāmā pārvēlēšana Latvijas Bankas prezidenta amatā. Raksta sākumā pievēršu uzmanību faktam, ka par šo kandidatūru praktiski nav notikusi sabiedriska vai politiska diskusija, un tālāk rakstā izvērsti atspoguļoju gan respektētā neatkarīgo ekonomisko pētījumu centra BICEPS vadītāja Alfa Vanaga, gan Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas fakultātes vadītāja Mortena Hansena, gan politiskā pretinieka - Saskaņas Centra deputāta Igora Pimenova kritiskos vērtējumus par Ilmāra Rimšēviča darbu.

Jāpiebilst, ka, spriežot pēc LETA arhīvā atrodamās informācijas, šis ir bijis vienīgais raksts Latvijas presē kopš Rimšēviča nominēšanas, kurā minētā kritika tika atspoguļota, un nevienam citam preses izdevumam nebija ienācis prātā pajautāt Pimenovam, kāpēc viņš (vienīgais) balsoja pret Rimšēviča kandidatūru Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē. Turklāt rakstā pirmo reizi publiski parādās informācija, ka pēc komentāra publicēšanas par lata devalvācijas iespējamību 2007.gadā pie Hansena ieradās Drošības policija.

Minētā publikācija ir analīze - ziņu žanra raksts, tāpēc tajā, protams, dota iespēja arī pašam Rimšēvičam atbildēt uz pārmetumiem. Nav saprotams, kāpēc par šo žurnālistikas standartu ievērošanu Točs raksta, ka autors "nekritiski slavēja Rimšēviču". Ja nu vienīgi Točam Rimšēviča argumenti liekas tik pārliecinoši, ka to pieminēšana vien apgāž jebkuras šaubas. Pats Latvijas Bankas prezidents noteikti priecātos par tādu savu vārdu iespaidu uz Toču, taču nezinu, vai arī citi lasītāji šādam vērtējumam piekristu. Katrā gadījumā aicinu jebkuru, kam šis jautājums tiešām interesē, pašam izlasīt rakstu, kurš pieejams Ir.lv, un tikai tad spriest par tā atbilstību ziņu raksta standartiem.

Točs šo rakstu par Rimšēviča pārvēlēšanu arī mēģina saistīt ar citiem maniem darbiem - dažādu Latvijas Bankas organizētu paneļdiskusiju vadīšanu, kā arī raksta uzrakstīšanu Eiropas Centrālās bankas organizēto Latvijas dienu Frankfurtē veltītam pielikumam Frankfurter Allgemaine Zeitung. Tā ir taisnība un nekad nav bijis noslēpums, ka par visiem šiem darbiem esmu saņēmis samaksu, taču tie ir tāda veida darbi, par kuriem žurnālisti gan Latvijā, gan citur saņem materiālu kompensāciju, un gan es, gan citi žurnālisti tos veic visdažādāku organizāciju rīkotos pasākumos. Darot šādus darbus, žurnālists nekļūst par šo pasākumu organizētāju pārstāvi. Citējot manu kolēģi Nelliju Ločmeli, “divas publiskas, godīgas lietas, kas nekonfliktē (žurnālistika un moderēšana) atmaskot kā vienu "slepenu grēku" - tas ir absurds”.

Noslēdzot piebildīšu - ja reiz Točs ir nolēmis aktīvi sākt interesēties par žurnālistu ētiku, viņam derētu arī gadījumos, kad pats raksta par Aināru Šleseru vai viņa piekopto politiku, atgādināt lasītājiem, ka pats savulaik nevis vienkārši piedalījās dažādos Šlesera partijas pasākumos, bet gan bija šīs politiskās organizācijas preses sekretārs. To viņš ir piemirsis pieminēt Dienā publicētos rakstos, piemēram, "Ulmanis, Šlesers, Šķēle - skan spēcīgi.""

Pietiek piebilde: Kā redzams no Raudsepa skaidrojuma, arī viņš piebiedrojas tiem Iržurnālistiem un savas izdevniecības vadībai, kuri šajā situācijā "piemirsuši" savā ētikas kodeksā ierakstīto: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Par četrarpus lappusēm Latvijas Bankas grāmatai Raudseps saņēmis vēl 2000 latu (2013. gada 19. novembris)

Līdz šim bija zināms, ka žurnāla Ir komentētājs Pauls Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu. Nu noskaidrojies, ka par četrarpus lappušu garu priekšvārdu Latvijas Bankas izdotai grāmatai Raudseps pagājušā gada beigās no šīs iestādes līdzekļiem saņēmis vēl 2000 latu (attēlā Raudseps redzams, prezentējot grāmatu; par to, vai par prezentēšanu saņemta vēl kāda papildu samaksa, ziņu nav)

Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, "piemirstot" žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Līdz šim bija atklājies, ka tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.

Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 1200 latu.

Nu kļuvis zināms, ka Raudseps no Latvijas Bankas līdzekļiem "barojies" daudz apjomīgāk - par tikai četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XCviņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vēl papildus 180 latus.

"Par grāmatas Latvijas Bankai XC ievada uzrakstīšanu pielīgti (2011.gada 2.novembrī) un izmaksāti divi tūkstoši latu (2012.gada 28.decembrī); par šī ievada tulkošanu angliski līgums noslēgts 2012.gada 20.jūlijā, summa - 180 lati - izmaksāta 23.jūlijā," Pietiek otrdien apliecināja Latvijas Bankas preses pārstāvis.

Pats Raudseps, kurš līdz šim saņemtos 2180 latus nebija pieminējis, nevēlējās atbildēt uz šādu Pietiek vēl pirms svētkiem uzdoto jautājumu:

"Raudsepa kungs, papildus visiem Jums līdz šim uzdotajiem un Jūsu saprotamu iemeslu dēļ neatbildētajiem jautājumiem te būs vēl viens - kādu precīzi summu no Latvijas Bankas Jūs saņēmāt par šīs vēstules pielikumā lasāmo "apkārtrakstu" - Jūsu sarakstīto un Latvijas Bankas apmaksāto pēcvārdu [patiesībā - priekšvārdu] Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC? 2000 latu, kā liecina pieejamā informācija internetā, vai arī vēl lielāku summu? Jums ir lieliska iespēja, demonstrējot savu uzticību Jūsu attiecībā uz citiem regulāri deklarētajiem principiem, šo summu un tās pamatojumu atklāt pašam, pirms šo informāciju pēc svētkiem būšu saņēmis no Latvijas Bankas."

Šo pašu jautājumu Pietiek reizē ar Raudsepu bija nosūtījis arī Raudsepa vadītās Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas loceklei Baibai Strautmanei, žurnāla Ir darbiniecēm Indrai Sprancei un Andai Burvei-Rozītei, kā arī žurnāla galvenajai redaktorei Nellijai Tjarvei, kuras pēdējās dienās ar dažādiem argumentiem publiski aizstāvējušas Raudsepu, nevēloties saskatīt sava ētikas kodeksa pārkāpumu.

Tāpat jautājums bija pārsūtīts arī bijušajai žurnālistei Sanitai Jembergai, kura iepriekš sociālajā tīklā Twitter uz žurnālista Ivara Āboliņa jautājumu "bet apmaksātas publikācijas veidošana un intervija? tas tiešām ir ok? es vienmēr atsaku, sāku domāt vai neesmu viens tāds idiots" bija atbildējusi: "Ja Tu taisītu LB apkārtrakstu un tad intervētu Rimšēviču neatkarīgi,es teiktu,ka nevar."

Taču neviena no šīm Raudsepa atbalstītājām pēc jautājuma saņemšanas vairs nevēlējās saistībā ar jaunatklājušos summu sniegt kādus komentārus.

Apstiprinās žurnālista korumpēšanas fakts: Raudsepam maksāts pēc īpašās - "Rimšēviča likmes" (2013. gada 20. novembris)

Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka nav bijusi vienkārši dāsna, žurnāla Ir komentētājam, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājam Paulam Raudsepam par četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas izdotai grāmatai samaksājot 2000 latu. Kā liecina pirmie dati par citiem grāmatas autoriem samaksātajām summām, Raudsepam ir ticis maksāts pēc īpašas - "Rimšēviča likmes", kas bijusi pat vairāk nekā divarpus reizes augstāka nekā, piemēram, divu grāmatas nodaļu autoram - vēstures doktoram Gatim Krūmiņam.

Kā Pietiek jau informējis, Raudseps par četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XCno Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vēl papildus 180 latus.

"Par grāmatas Latvijas Bankai XC ievada uzrakstīšanu pielīgti (2011.gada 2.novembrī) un izmaksāti divi tūkstoši latu (2012.gada 28.decembrī); par šī ievada tulkošanu angliski līgums noslēgts 2012.gada 20.jūlijā, summa - 180 lati - izmaksāta 23.jūlijā," Pietiek otrdien apliecināja Latvijas Bankas preses pārstāvis.

Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrīz 450 latu par katru grāmatas lappusi, un Pietiek vēlējās noskaidrot, vai pēc līdzīgas likmes ir maksāts arī citiem grāmatas sadaļu autoriem, no kuriem daudzi ir ar labākām akadēmiskajām zināšanām savā jomā (Raudseps, kā minēts grāmatā, ir "Hārvarda universitātē ieguvis grādu Krievijas un padomju studijās").

Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē Pietiek atrada viena no grāmatas autoriem - vēstures doktora Gata Krūmiņa amatpersonas deklarāciju, kurā minēta no Latvijas Bankas honorārā saņemtā summa.

Saskaņā ar šo deklarāciju vēstures doktors Krūmiņš, kurš grāmatai sarakstījis divas nodaļas - "Tautsaimniecība un monetārās norises Latvijā 2. pasaules kara gados" un "Tautsaimniecība un naudas politika Latvijā (1945-1991)", par savu darbu kopā saņēmis 5000 latu.

Atskaitot attēlu un dokumentu lappuses, kopā abās nodaļās kopā ir aptuveni 30 lappušu teksta, un tas nozīmē, ka vēstures doktoram par viņa darbu Rimšēviča vadītā iestāde samaksājusi vidēji nepilnus 170 latus par lappusi - tātad vairāk nekā divarpus reizes zemāku samaksu nekā Raudsepam, kuram maksāts pēc īpašās - "Rimšēviča likmes".

Raudseps, kurš iepriekš nevēlējās atklāt viņa no Latvijas Bankas saņemto summu, trešdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:

"1) kā tieši Jūs vienojāties par Jums izmaksājamo honorāru - 2000 latu - par grāmatas Latvijas Bankai XC priekšvārdu?

2) vai Jūs bijāt tas, kas pieprasīja šādu summu, vai arī tāda Jums tika piedāvāta? Ja tika piedāvāta, kura konkrētā Latvijas Bankas amatpersona Jums to piedāvāja un kādā formā?

3) ar kuru konkrēto Latvijas Bankas amatpersonu Jūs risinājāt pārrunas par Jūsu saņemamo summu?

4) vai uzskatāt minēto summu par adekvātu pakalpojumam, par ko tā tika samaksāta? Kas tieši ietilpa šajā pakalpojumā - tikai priekšvārda sarakstīšana vai arī vēl kas cits?

5) vai kā profesionāls un augsti ētisks žurnālists painteresējāties arī par to, kādas summas tiks izmaksātas citiem grāmatas nodaļu autoriem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ?

6) ja par šīm summām painteresējāties, vai Jūs nemulsināja, ka, piemēram, cilvēkam ar vēstures doktora grādu par viņa darbu par lappusi šajā grāmatā tiek samaksāts 3-4 reizes mazāk nekā Jums?

7) kā Jūs tagad skaidrojat šo faktu, ka citiem augsti profesionāliem un akadēmiskajā vidē atzītiem autoriem par viņu darbu Latvijas Banka samaksāja pēc būtiski zemākas likmes?

8) vai Jūs kā augsti ētisks cilvēks un profesionāls žurnālists nesaskatījāt un tagad nesaskatāt šeit acīmredzamu žurnālista uzpirkšanu un kliedzošu korupcijas faktu?

9) ja saskatāt, kā tieši rīkosieties saistībā ar šo atklājušos faktu un Jūsu saņemto "honorāru"?"

Jau iepriekš bija zināms, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, "piemirstot" žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.

Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes bija saņēmis 1200 latu.

Atklājas jauni fakti par žurnālistu ētikas vērtētāja Raudsepa korumpēšanu (2013. gada 21. novembris)

Nāk klajā jauni fakti par Latvijas Bankas dāsni apmaksātā žurnāla Ir komentētāja, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa "īpašajām attiecībām" ar šo iestādi un tās vadību, Izrādās, kamēr zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegūtu tiesības uzrakstīt Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pētījumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadība bez konkursa īpaši piemeklējusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pēc divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo īpašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Kā Pietiek jau informējis, Raudseps par četrarpus lappuses garu vispārēju priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC no Ilmāra Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vēl papildus 180 latus. Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrīz 450 latu par katru grāmatas lappusi.

Kā Pietiek jau informējis, Raudseps par četrarpus lappuses garu vispārēju priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC no Ilmāra Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vēl papildus 180 latus. Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrīz 450 latu par katru grāmatas lappusi.

Savukārt grāmatas nodaļu autori, tostarp cilvēki ar vēstures doktora grādu, par atsevišķu pētījumu, kas grāmatā publicēts kā atsevišķa nodaļa, saņēmuši 2500 latu. Piemēram, vēstures doktors Gatis Krūmiņš par diviem pētījumiem - attiecīgi divām nodaļām - kopā saņēmis 5000 latu, kas ir nepilni 170 lati par lappusi.

 Tāpat pa 2500 latiem par nodaļu - atsevišķu nopietnu pētījumu, kas vidēji bijis 4-5 reizes garāks par Raudsepa priekšvārdu, - saņēmuši Viesturs Pauls Karnups (plus vēl 480 latu par nodaļas tulkošanu angliski), Āris Puriņš un Laila Rūse. Arī viņu darbs Latvijas Bankas vadības acīs novērtēts apmēram divarpus līdz trīs reizes lētāk nekā Raudsepa veikums. Pārējās nodaļas bez maksas uzrakstījuši Latvijas Bankas darbinieki.

Papildus tam noskaidrojies, ka zinātniekiem ar augstajiem grādiem, lai tiktu pie iespējas rakstīt Latvijas bankas grāmatai, nācies piedalīties atklātā konkursā, un speciāla Latvijas Bankas izveidota konkursa komisija veikusi pretendentu izvēli turpmākajam darbam.

Latvijas Bankas skaidrojums par konkursu ir šāds: "Autorus meklējām publiskā zinātniski pētniecisko darbu konkursā, pretendentiem izvirzītās prasības un atlases kritērijus, kā arī paredzēto atlīdzību nosakot konkursa nolikumā.

Konkursā varēja piedalīties Latvijas Republikas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas izpildīja šādas prasības:

- ir ekonomisko vai sociālo zinātņu doktori (diploma kopija) vai mācās doktorantūrā (izziņa, kas izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas datuma);

- iesniedz zinātniski pētniecisko darbu un recenzētos izdevumos veiktu publikāciju sarakstu (priekšrocība monogrāfiju autoriem);

- iesniedz aprakstu par savu redzējumu (1-2 lapas, t.sk. plānoto avotu norāde) pētījumam (viena autorloksne) par Latvijas ekonomiskajām un finanšu norisēm un monetārās politikas risinājumiem (1920-1940), tautsaimniecību un monetārajām norisēm Latvijā 2. pasaules kara gados vai padomju varas gados (1944-1990), kā arī pēc neatkarības atgūšanas un pievienošanās Eiropas Savienībai."

Konkursā izvēlētajiem pretendentiem nauda nav nākusi viegli - saskaņā ar Latvijas Bankas skaidrojumu, pamatnosacījums bijis, ka šis zinātniski pētnieciskais darbs veicams, "akadēmiskajam līmenim atbilstot recenzējamos izdevumos publicētam darbam un pēc iespējas izmantojot kvantitatīvās analīzes metodes;

Rezultātā "pētījumi tika sagatavoti laikā no 2011. gada aprīļa līdz decembra vidum, autoriem aptverot plašu jaunu avotu klāstu, veicot padziļinātu literatūras izpēti un sniedzot pamatotus", skaidro Latvijas Banka.

Taču atšķirībā no zinātniekiem Latvijas Bankai regulāri dažādus pakalpojumus sniedzošais Raudseps no nepieciešamības piedalīties šādā konkursā (kuram viņš turklāt nekvalificētos) ir ticis atbrīvots un savus 450 latus par lappusi saņēmis "pa sētas durvīm".

Raudsepam nav pieprasīts ne doktora grāds, ne pienākums piedalīties atklātā un godīgā konkursā, ne nepieciešamība veikt nopietnu zinātniski pētniecisku darbu ar atbilstošu līmeni.

Raudseps, kurš vienmēr publiski ir uzstājies par valsts finansējuma sadalījumu caurspīdīgi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvēlēts kā Latvijas Bankas vadības acīs "piemērota kandidatūra, kas reizē labi orientējas finanšu un tautsaimniecības jautājumos, analizē tos un spēj veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Līdz ar to viņam uz konkursā izvēlēto zinātnieku pētniecisko darbu pamata "bija jāveic kopsavilkums, secinājumi par Latvijas Bankas un Latvijas tautsaimniecības vēsturi".

Pats Raudseps joprojām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:

"1) kā tieši Jūs vienojāties par Jums izmaksājamo honorāru - 2000 latu - par grāmatas Latvijas Bankai XC priekšvārdu?

2) vai Jūs bijāt tas, kas pieprasīja šādu summu, vai arī tāda Jums tika piedāvāta? Ja tika piedāvāta, kura konkrētā Latvijas Bankas amatpersona Jums to piedāvāja un kādā formā?

3) ar kuru konkrēto Latvijas Bankas amatpersonu Jūs risinājāt pārrunas par Jūsu saņemamo summu?

4) vai uzskatāt minēto summu par adekvātu pakalpojumam, par ko tā tika samaksāta? Kas tieši ietilpa šajā pakalpojumā - tikai priekšvārda sarakstīšana vai arī vēl kas cits?

5) vai kā profesionāls un augsti ētisks žurnālists painteresējāties arī par to, kādas summas tiks izmaksātas citiem grāmatas nodaļu autoriem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ?

6) ja par šīm summām painteresējāties, vai Jūs nemulsināja, ka, piemēram, cilvēkam ar vēstures doktora grādu par viņa darbu par lappusi šajā grāmatā tiek samaksāts 3-4 reizes mazāk nekā Jums?

7) kā Jūs tagad skaidrojat šo faktu, ka citiem augsti profesionāliem un akadēmiskajā vidē atzītiem autoriem par viņu darbu Latvijas Banka samaksāja pēc būtiski zemākas likmes?

8) vai Jūs kā augsti ētisks cilvēks un profesionāls žurnālists nesaskatījāt un tagad nesaskatāt šeit acīmredzamu žurnālista uzpirkšanu un kliedzošu korupcijas faktu?

9) ja saskatāt, kā tieši rīkosieties saistībā ar šo atklājušos faktu un Jūsu saņemto "honorāru"?"

Jau iepriekš bija zināms, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, "piemirstot" žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.

Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes bija saņēmis 1200 latu. 

Žurnālistu asociācijas vadītāja: ētikas komisijas priekšsēdētājs, kas barojas no aprakstāmo naudas, nav nekas īpašs (2013. gada 11. decembris)

Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs, kurš pieķerts, saņemot dāsnas summas no paša pozitīvā gaismā vajadzīgajā brīdī aprakstītas iestādes vadītāja, asociācijas vadībai nešķiet nekas tik īpašs, lai šo gadījumu ar steigu izskatītu un ziņotu par pieņemto lēmumu, - tas izriet no asociācijas priekšsēdētājas Andas Rožukalnes skaidrojuma.

Tieši pirms mēneša, 11. novembrī Pietiek sāka publikāciju sēriju par žurnāla Ir komentētāja, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa "īpašajām", dāsni apmaksātajām attiecībām ar Latvijas Banku un tās vadību.

Sākumā atklājās, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, "piemirstot" žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas bija saņēmis 314,07 latus.

Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas bija saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes bija saņēmis 1200 latu. 

Savukārt pēc tam atklājās - kamēr zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegūtu tiesības uzrakstīt Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pētījumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadība bez konkursa īpaši piemeklējusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pēc divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo īpašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Raudseps, kurš vienmēr publiski uzstājies par valsts finansējuma sadalījumu caurspīdīgi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, bija piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvēlēts kā Latvijas Bankas vadības acīs "piemērota kandidatūra, kas reizē labi orientējas finanšu un tautsaimniecības jautājumos, analizē tos un spēj veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Ne pats Raudseps, ne žurnāla Ir un izdevniecības Cits medijs vadība tā arī nevēlējās skaidrot šos faktus, un arī Latvijas Žurnālistu asociācijas vadība un organizācijas ētikas komisija vairākas dienas stomījās par to, vai vispār vēlētos izvērtēt sava ētikas komisijas priekšsēdētāja lietu.

Nu, mēnesi pēc pirmās publikācijas izrādās, ka ētikas komisija gan šo jautājumu it kā esot izskatījusi, taču atklāt savu lēmumu gan nespējot vai nevēloties. "LŽA Ētikas komisija ir izskatījusi jautājumu, bet sēdes protokols nav vēl pabeigts komisijas locekļa, šajā gadījumā arī  tās vadītāja Artūra Kuča slimības dēļ. Atbilstoši komisijas nolikumam atbilde jāsniedz mēneša laikā, tas ir 19.decembris. Komisija sola šajā termiņā iekļauties," skaidro asociācijas vadītāja Rožukalne.

Taču Rožukalne nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādā tieši sastāvā un kad tieši šis jautājums izskatīts. "Vadība neuzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms," - tā nedaudz mulsinoši Rožukalne atbildēja uz jautājumu, ar ko tieši skaidrojama kavēšanās izskatīt šo jautājumu un kāpēc tieši asociācijas vadība un ētikas komisija uzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms. Uz citiem uzdotajiem jautājumiem Rožukalne nevēlējās atbildēt.

Par asociācijas ētikas komisijas noslogotību liecina fakts, ka pēdējais ieraksts saistībā ar tās darbību asociācijas interneta mājas lapā datēts ar pagājušā gada septembri.

Pēc Rimšēviča pārvēlēšanas Latvijas Banka Raudsepa maksas pakalpojumus "tuvākajā laikā" neplānojot izmantot (2013. gada 13. decembris)

Pēc Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas Latvijas Bankas prezidenta amatā un tai sekojošās faktu publiskošanas par žurnāla Ir komentētāja, Latvijas Žurnālistu savienības ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa sniegtajiem maksas pakalpojumiem Latvijas Bankai šī iestāde vismaz tuvākajā laikā neplānojot izmantot vēl kādus Raudsepa pakalpojumus, - to Pietiek Rimšēviča vārdā apliecināja bankas preses pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

"Atbilde ir "nē"," - tik kategoriska un lakoniska bija Latvijas Bankas atbilde uz Pietiek jautājumiem,  vai tā pašlaik ir piedāvājusi Raudsepam sniegt tai kādus jaunus pakalpojumus un vai tā gatavojas tuvākajā laikā izmantot Raudsepa pakalpojumus. Arī pašlaik nekādi Raudsepa maksas pakalpojumi vairs netiekot izmantoti.

Kā zināms, 11. novembrī Pietiek sāka publikāciju sēriju par Raudsepa "īpašajām", dāsni apmaksātajām attiecībām ar Latvijas Banku un tās vadību. Sākumā atklājās, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Savukārt pēc tam atklājās - kamēr zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegūtu tiesības uzrakstīt Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pētījumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadība bez konkursa īpaši piemeklējusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pēc divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo īpašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Raudseps, kurš vienmēr publiski uzstājies par valsts finansējuma sadalījumu caurspīdīgi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, bija piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvēlēts kā Latvijas Bankas vadības acīs "piemērota kandidatūra, kas reizē labi orientējas finanšu un tautsaimniecības jautājumos, analizē tos un spēj veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Ne pats Raudseps, ne žurnāla Ir un izdevniecības Cits medijs vadība tā arī nevēlējās skaidrot šos faktus, un arī Latvijas Žurnālistu savienības vadība un organizācijas ētikas komisija vairākas dienas stomījās par to, vai vispār vēlētos izvērtēt sava ētikas komisijas priekšsēdētāja lietu.

Nu, mēnesi pēc pirmās publikācijas izrādās, ka ētikas komisija gan šo jautājumu it kā esot izskatījusi, taču atklāt savu lēmumu gan nespējot vai nevēloties. "LŽA Ētikas komisija ir izskatījusi jautājumu, bet sēdes protokols nav vēl pabeigts komisijas locekļa, šajā gadījumā arī  tās vadītāja Artūra Kuča slimības dēļ. Atbilstoši komisijas nolikumam atbilde jāsniedz mēneša laikā, tas ir 19.decembris. Komisija sola šajā termiņā iekļauties," skaidro asociācijas vadītāja Anda Rožukalne.

Rožukalne nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādā tieši sastāvā un kad tieši šis jautājums izskatīts. "Vadība neuzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms," - tā nedaudz mulsinoši Rožukalne atbildēja uz jautājumu, ar ko tieši skaidrojama kavēšanās izskatīt šo jautājumu un kāpēc tieši asociācijas vadība un ētikas komisija uzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms. Uz citiem uzdotajiem jautājumiem Rožukalne nevēlējās atbildēt.

An error has occured