Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā 1700 eiro – šāda summa pagājušā gada nogalē no nodokļu maksātāju līdzekļiem iztērēta, lai mēģinātu mācīt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni publiski uzstāties un nebēgt no žurnālistu jautājumiem, kā tas vēl ceturtdien notika pēc Nacionālās drošības padomes sēdes.

Kā rāda Valsts prezidenta kancelejas informācija, pagājušā gada 26. septembrī Vējoņa kanceleja noslēgusi uzņēmuma līgumu ar aktrisi Zani Daudziņu. Saskaņā ar līgumu Daudziņa apņēmusies par 1139,96 eiro (izmaksātā summa) līdz gada beigām sniegt Vējonim „publiskās runas, sarunu risināšanas, komunikācijas mākslas, tehniskās un teksta analīzes konsultācijas”.

Taču ar to Vējoņa apmācīšanai nav bijis pietiekami, un pagājušā gada 16. novembrī noslēgts vēl viens uzņēmuma līgums – šoreiz ar Pēteri Krilovu. Par 600,04 eiro (izmaksātā summa) pazīstamais režisors līdz pat gada beigām ir sniedzis Valsts prezidentam „konsultācijas publiskās uzstāšanās jomā”.

„Iestādes darbības nodrošināšanas vajadzībām” – šis saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Arņa Salnāja oficiālo skaidrojumu ir pamatojums abu šo uzņēmuma līgumu slēgšanai un nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanai prezidenta runasspēju uzlabošanai.

Kā zināms, Vējonis jau ilgāku laiku kļuvis par kritikas un pat izsmiekla upuri saistībā ar neveiklību publiskas uzstāšanās reizēs – tostarp ne tikai angļu, bet arī latviešu valodā. Tiesa, pēdējā laikā aizvien biežāk Valsts prezidentam tiek pārmesta ne tikai daudz neveiklība uzstājoties, cik runu tukšums un satura trūkums.

Ceturtdien pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes, kurā tika apspriesti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu iestāžu situācija, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kriminālprocess un Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidāta izvirzīšana, Vējonis žurnālistu priekšā uzstājās ar īsu paziņojumu, ko nolasīja no lapiņas, bet pēc tam no jautājumiem faktiski aizbēga.

Viss, ko Vējonis varēja pateikt par Rimšēviča un finanšu sektora tēmu, bija:

„NDP sēdē atbildīgie dienesti sniedza vispusēju informāciju par aktuālo situāciju Latvijas finanšu sektorā. Sniegtā informācija atkārtoti apliecina, ka valsts finanšu sistēma ir stabila. Tiek īstenoti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērotas Latvijas iedzīvotāju intereses un respektētas Latvijas starptautiskās finanšu saistības.

Tomēr vairāki atsevišķi notikumi pēdējo dienu laikā apliecina, ka vidējā un ilgtermiņā mums jāturpina īstenot uzlabojumus banku un finanšu sektorā, jāturpina cīņa pret korupciju un naudas atmazgāšanu, veidojot stipru un labi pārraudzītu finanšu sektoru.

Mūsu mērķis ir tiesiska valsts. Tolerance pret koruptīvām un krimināli sodāmām rīcībām mūsu valstī nav pieļaujama. Vainīgie tiks saukti pie atbildības, neatkarīgi no amata, statusa un ietekmes.

Tāpēc tiesībsargājošām un finanšu kontroles iestādēm ir jāturpina uzsāktais darbs – neatkarīgi, profesionāli, principiāli un operatīvi.

Valdībai jāturpina mērķtiecīgi strādāt, lai apzinātu visus iespējamos riskus un tos samazinātu un novērstu.

Tiesībsargājošām iestādēm ir svarīga sadarbība ar ASV kolēģiem, lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju tālākai darbībai un izmeklēšanai.

Aicinu ikvienu no mums rūpīgi izvērtēt ziņu avotus, neļauties dažādām sazvērestības teorijām un nepārbaudītai informācijai, kā arī neizplatīt baumas un pieņēmumus. Ļausim dienestiem strādāt.”

Kā zināms, Vējoņa kanceleja, rūpējoties par prezidenta publiskās komunikācijas neveiksmēm, ir darbā pieņēmusi gan stratēģiskās attīstības padomnieku, šo amatu ieņemot neveiksmīgajam reklāmas nozares pārstāvim, deputāta Dzintara Zaķa brālim Zigurdam Zaķim, gan arī stratēģiskās attīstības konsultanti, savukārt amatu ir zaudējis līdzšinējais prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.

An error has occured