Iesaki rakstu:

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kura vadītā pašvaldība ir uzņēmuma Rīgas meži vienīgais īpašnieks, neko nezinot par postažu, ko Aivara Tauriņa (attēlā) vadītie Rīgas meži radījuši Biķernieku mežā, un arī par kādiem pārkāpumiem apjomīgajā koku izzāģēšanā mērs neko neesot dzirdējis.

Ušakovs, kura vadītā pašvaldība guvusi bēdīgu slavu ar konsekventu un plānveidīgu koku un apstādījumu iznīcināšanu galvaspilsētā, kā liecina domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Uģa Vidauska sniegtā informācija, no Rīgas mežu veiktās apjomīgās koku izzāģēšanas Biķernieku mežā vēlas norobežoties.

„Rīgas domē nav skatīts jautājums par Rīgas mežu veiktajiem darbiem Biķernieku mežā. Mūsu rīcībā nav arī informācijas, ka šādu jautājums būtu Rīgas domes dienas kārtībā. Rīgas domes rīcībā nav informācija, ka minēto darbu laikā būtu pieļauti kādi pārkāpumi. Tāpēc sīkākus komentārus šobrīd sniegt nevaram,” – tas ir viss, ko Ušakovs saskaņā ar Vidauska skaidrojumu varot pateikt par Rīgas mežu iecerēto un jau aizsākto gandrīz 30 hektārus lielo izzāģēšanu Biķernieku mežā. Arī nekādas darbības šai sakarā Ušakovs veikt neplānojot.

Tikmēr, kā rāda Lursoft dati, uzņēmuma vadība bauda pilnu pašvaldības vadītāju uzticību: pagājušā gada beigās ir pieņemts lēmums par divu plašāk pazīstamo uzņēmuma pārstāvju – paša Tauriņa un preses sekretāra funkcijas pildošā valdes locekļa Edgara Vaikuļa – atkārtotu iecelšanu šajos amatos vēl uz pieciem gadiem.

Šo lēmumu Rīgas domes vārdā ir pieņēmusi viena persona – domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, kurš par faktiski vienpersonisku noteicēju Rīgas mežos ir kļuvis saskaņā ar Rīgas domes 2014. gada 3. decembra lēmumu „Par Rīgas pilsētas pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam”.

Kā jau ziņots, tieši ar uzņēmuma oficiālā kapitāldaļu turētāja svētību uzņēmuma Rīgas meži vadība, neraugoties uz Latvijas Krājbankā zaudētajiem 1,2 miljoniem eiro un gada laikā seškārt sarukušu peļņu, pērn ir tikusi arī pie iespaidīga atalgojuma pieauguma, - tā rāda uzņēmuma gada pārskats Lursoft datu bāzē. Valdes locekļu atalgojums palielinājies no 214,3 tūkstošiem eiro 2015. gadā līdz 247,1 tūkstotim eiro pērn. 594 tūkstoši eiro 2015. gadā un jau 727 tūkstoši eiro pērn, - tik iespaidīgi ir palielinājušās uzņēmuma administrācijas algas.

Šādu atalgojuma pieaugumu uzņēmuma vienīgais akcionārs –Ušakova vadītā Rīgas pašvaldība – ir noteikusi, neņemot vērā ne SIA Rīgas meži pērn strauji – aptuveni sešarpus reizes sarukušo peļņu (līdz 227 tūkstošiem eiro), ne līdz šim publiski neatklāto faktu, ka Rīgas mežu vadība pamanījusies bankrotējušajā Latvijas Krājbankā pazaudēt 1,205 miljonus eiro.

Pietiek jau ir informējis arī par citiem Rīgas mežu vadības saimniekošanas rezultātiem: neraugoties uz iespaidīgo izzāģēto mežu apjoma pieaugumu, pērn Rīgas meži ir strādājuši ar neto apgrozījumu EUR 14 950 372 apjomā un tikai EUR 227 704 lielu peļņu.

Publiski gan Rīgas meži mēģina norādīt tikai uz to, ka tie nodarbojoties ar mežu kopšanu un teritoriju labiekārtošanu. Arī par Biķernieku mežā nule sarīkoto apjomīgo meža izzāģēšanu pašvaldības uzņēmums vispirms mēģināja klusēt, un vienīgais, ko sākotnēji vēlējās teikt Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Tauriņš, bija – lai liekot mierā viņu un viņa preses sekretāru.

Tikai pēcāk, saprotot, ka noklusēšana rezultātus nedod, Rīgas meži  nāca klajā ar jaunu versiju par to, ko fotoattēlos fiksējuši lasītāji: „Darbu laikā izzāģētie koki un pārējie ciršanas atlikumi (krūmi, zari) pakāpeniski tiek savākti un aizvesti prom. Šim nolūkam iepriekš tika sagatavota vieta, kur tos novietot. Kā arī, lai izvairītos no šo darbu rezultātā iespējamajiem esošā ceļa vai taku bojājumiem (iebrauktas risas un dubļi, nogrimusi tehnika), tika sagatavots ceļa posms ar nestspēju, kas atbilst ciršanas atlikumu izvešanai paredzētās tehnikas gabarītiem un kustības intensitātei.”

Tikmēr Valsts meža dienests ir atklājis, ka kopējā meža platība, ko Tauriņa vadītā Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži vēlas izcirst Biķernieku mežā, ir 29,34 hektāri, turklāt pretēji sākotnējiem nepatiesajiem apgalvojumiem izrādījies, ka ir paredzēta ne tikai kopšanas cirte, bet arī galvenā izlases cirte.

„Kopšanas laikā tiek izzāģēti kaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki, kā arī tiek samazināta audzes biezība līdz MK noteikumos atļautajam, tādējādi palielinot augšanas telpu un uzlabojot vidi paliekošajiem kokiem,” – ar šādu paziņojumu nāca klajā kādreizējais saraksta Par labu Latviju pārstāvis, tagadējais Rīgas mežu preses pārstāvis un vienlaikus valdes loceklis Vaikulis, kura atalgojums gadā ir aptuveni 60 000 eiro.

Taču, kā rāda Valsts meža dienesta oficiālā informācija, no Rīgas mežu sniegtajām ziņām izrietošais, ka Biķernieku mežā tiekot veikta tikai kopšanas cirte. „Pārbaudot īpašnieka iesniegto informāciju par plānotajām darbībām Biķernieku mežā un to atbilstību normatīvajos dokumentos noteiktajām prasībām, Valsts meža dienests meža īpašniekam izsniedza apliecinājumus vairāku cirtes izpildes veidu veikšanai – kopšanas cirtei, galvenajai izlases cirtei, cirtei pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma – ar kopējo platību 29,34 hektāri,” informē meža dienests.

Kopējā SIA Rīgas meži apsaimniekotā platība ir 63 373 ha, no kuriem meža zemes aizņem 59 602 ha. Sabiedrības statūtkapitālā ir iekļauti 53 386 ha (no kuriem meža zemes - 51 781 ha). Pārējo platību veido Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošie meži un meža zemes Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un meži īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Tikmēr Pietiek šodien publicē atkal jaunus fotoattēlus, kas demonstrē, ar kādu „saimniekošanu” Biķernieku mežā nodarbojas pašvaldības uzņēmums Rīgas meži.

Foto – Arturs Pērkons (Twitter)

An error has occured