Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja vēlas iztērēt 25 000 eiro, lai sarīkotu izstādi par ģerboņiem mūsdienu Latvijā, - šāda orientējošā summa minēta nule izsludinātā iepirkuma „Izstādes “Heraldika mūsdienu Latvijā” koncepcijas izstrāde un realizēšana” nolikumā.

Par to, kam pieder ideja sarīkot šādu izstādi par godu Latvijas valsts simtgadei un kā aprēķinātas iespējamās izmaksas, Vējoņa kanceleja vismaz pagaidām nekādus skaidrojumus sniegt nevēlas, taču no nolikuma redzams, ka ideja ir ilgi izstrādāta un pārdomāta – publicējam kancelejas definētās prasības izstādes „mākslinieciskās un tehniskās realizācijas pakalpojumiem:

„1.1. Norises laiks: 2018. gada 9. novembris – 2019. gada 24.marts.

Uzbūve 05.11.-08.11.2018, atklāšana 9.11.2018, izstāde atvērta apmeklētājiem 9.11.2018-24.03.2019, nobūve 25.-27.2019

 1.2. Norises vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zāle Nr.2 un LNB ātrijs – turpmāk telpa.

1.3. Izstādes “Heraldika mūsdienu Latvijā” apraksts:

1.4. Izstādes iekārtošanai pieejamais laiks – no 2018.gada 25.oktobra līdz 4.novembrim (zālē nr. 2 - eksponēšanai paredzēto plakņu uzstādīšana, digitālās drukas izgatavošana un eksponēšana, 2. plaknē iemontētu monitoru uzstādīšana un attiecīgo programmu iedarbināšana un pārbaude, ātrijā - viena brīvstāvoša objekta ar monitoru izstrāde un attiecīgo programmu tajā iedarbināšana un pārbaude);

1.5. Izstādes apraksts – LNB izstāžu zālē Nr. 2 (Skat. Tehniskās specifikācijas pielikumu Nr.1) telpas platība – 175 m2, izmēri 17.7m x 11m, tiek veidota pamatekspozīcija, kurā vizualizēta administratīvi teritoriālo dalījumu attēlojoša Latvijas valsts karte ar apmēram 350 valsts un pašvaldību ģerboņu attēliem heraldiskās krāsās un attiecīgu anotācijas tekstu.

Plaknē, kas izgatavota Latvijas kartes eksponēšanai pretējā pusē (skat. Tehniskās specifikācijas pielikums Nr. 1) iemontēti divi monitori, ne mazāki par 49 collām no kuriem vienā demonstrēta programma ar fotografētiem/filmētiem materiāliem par heraldikas lietojumu praksē (piemēri no pašvaldībām: karogi ar ģerboni, ceļa zīmes, suvenīri, grafiskie darbi; heraldikas izmantojums interjerā un eksterjerā); otrā monitorā - demonstrēti attēli ar Latvijas valsts un pašvaldību apbalvojumu attēliem;

LNB ātrijā, zāles nr. 2 stiklotās sienas priekšā (skat. Tehniskās specifikācijas pielikumu Nr. 1) novietots brīvstāvošs objekts ar monitoru, kurā izvietota audiovizuāla programma par Latvijas valsts ģerboņa tapšanas vēsturi;

1.6. Nepieciešamās ekspozīcijas virsmas aptuvenais augstums 3 m, aptuvenais garums 8,5m brīvi stāvoša; iebūvēta ap telpā esošajām kolonnām (izmērus precizēt dabā). Virsmas gludas, matēti krāsotas, matējums 20%, digitālās izdrukas eksponēšanai (administratīvi teritoriālo dalījumu attēlojoša Latvijas karte ar ģerboņu attēliem heraldiskās krāsās) un 2 monitoru iebūvei.

1.7. Izstādes vienota dizaingrafiskā koncepcija un realizācija (anotācija, tekstuālo materiālu kolāža, monitoru programmu vizuālais stils, poligrāfiski drukāts (A5 formāta, abpusējs, CMYK drukā) izstrādāts izstādes ielūgums 200 gab. un iesniegts arī digitālā formātā.”

Interesanti, ka ģerboņu izstādes iepirkuma komisijas priekšsēdētājs ir kancelejā pērn bez konkursa darbā pieņemtais Ģirts Auškāps, kurš iepriekš pabijis gan Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieka amatā, gan „Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgais darbinieks” AS Rīgas Centrāltirgus, gan valdes loceklis valsts akciju sabiedrībā Latvijas Jūras administrācija un padomes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā Pasažieru vilciens.

Zaudējot visus šos „nacionāļu” nodrošinātos amatus, mainījās arī Auškāpa politiskā pārliecība: 2014. gada oktobra Saeimas vēlēšanās viņš mēģināja iegūt deputāta mandātu jau no partijas Latvijas attīstībai saraksta, taču jau atkal nesekmīgi.

An error has occured