Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušais Valda Zatlera politiskais kompanjons, tagadējais partijas Saskaņa premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis pēdējos gados lielākoties pārticis no viena finanšu avota – ABLV bankas ziedojumiem. Šī banka Dombrovska vadītajai Domnīcai Certus pēdējos trīs gados samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu – 569 tūkstošus eiro.

Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie Certus gada pārskati, 2015. gadā šis nodibinājums no ABLV bankas „neierobežotai lietošanai” saņēmis 100 000 eiro, bet pērn – 140 000 eiro.

Taču īpaši trekns Dombrovskim un viņa vadītajam nodibinājumam ir bijis 2016. gads: tad Certus vairākos maksājumos „neierobežotai lietošanai” no ABLV bankas saņēmis 175 000 eiro, 50 000 eiro, 24 000 eiro un 80 000 eiro – kopā tātad 329 000 eiro.

Tieši ABLV ir bijusi galvenā Dombrovska vadītās „neatkarīgās domnīcas” barotāja, jo citu ziedotāju finansiālais pienesums bijis salīdzinoši niecīgs. Pērn Dombrovski „piebarojušas” vēl tikai divas citas „nerezidentu” bankas – Signet Bank ar 5000 eiro un BlueOrange Bank ar 10 000 eiro.

2015. gadā Dombrovska domnīcai 10 000 eiro ziedojis Borisa un Ināras Teterevu fonds, bet 7500 eiro – AS LNK Industries. Gandrīz tie paši „barotāji” savu artavu ABLV megaziedojumiem piemetuši arī 2016. gadā: LNK Industries – 3000 eiro, BlueOrange Bank – 10 000 eiro, Signet Bank – 5000 eiro. Vienīgais „nesistēmas” ziedotājs bijis AS Digital Mind ar 2000 eiro.

Kāds Pietiek lasītājs ziņas par līdz šim ABLV piebarotā Dombrovska piesliešanos Saskaņai ir komentējis šādā portālam iesūtītā vēstulē:

„Izskanot ziņām, ka viņš ir Saskaņas premjera kandidāts, kas ir visai reāls scenārijs, ja Saskaņu paņem koalīcijā, viņa barošanās no ABLV līdzekļiem kļūst par diezgan zīmīgu ziņu. Reti kurš aizdomājas, ka, paņemot Saskaņu valdības koalīcijā, tā ir lielākais dalībnieks, kam pienākas premjera amats un citas „atslēgas ministrijas”.

Pagājušajā gadā Certus diezgan plaši, balstoties uz saviem aprēķiniem, izplatīja ziņas, ka straujais iedzīvotāju skaita kritums drīz mazināsies. Vēsts bija - ekonomika stabilizēsies, un viss būs kārtībā arī ar iedzīvotāju skaitu. Politiķiem un medijiem tika nodots skaidrs signāls - nav tik traki, nav jāiespringst.

Bet viņi, tīši vai netīši, bija ignorējuši dažus konkrētus akadēmiskus faktus, kas šādam optimismam nedod pamatu. Lai iedzīvotāju skaits stabilizētos ir nepieciešams konkrēts jauno vecāku skaits, bet tieši šajā grupā ir vislielākie zaudējumi.

Vienvārdsakot - bāze pieaugumam, jaunie vecāki ir vislielākā izceļojošo grupa, un arī 90. gados bērni dzima kritiski maz - bet tā ir jauno vecāku paaudze šodien. Pirmie bērni dzimst ap 27-28 gadiem. Tātad - šodien 2018. gadā tie ir tieši 1990.+ dzimušie jaunieši. Tieši tad sākās masīvs dzimstības kritums un viņu vienkārši fiziski nav.

Certus šos apstākļus nez kādēļ ignorēja. Es varu tikai spekulēt - kāpēc?”

An error has occured