Iesaki rakstu: 
Vakar savam vecam kolēģim un draugam uz Oskariem vēlējos nopirkt labu sarkanvīnu “ar raksturu”. Kā viņam.
Nogriezu no Dzirnavu ielas uz Antonijas ielu, lai kaut ko atrastu “Vīna pasaulē”. Nelaimīgā kārtā izrādījās, ka tur bija izvietota ceļa zīme - apstāties un stāvēt aizliegts. Taču tā zīme ir domāta tikai mums. Tā nebija domāta auto ar Maskavas apgabala numurzīmēm (750).
Blakus tai stāvēja divi speķaini “tefteļi” bezmaz vai peldenēs. Viņi bija laimīgi. Viņi izbaudīja mirkli. Viņi visu drīkstēja. Viņi bija dzīves saimnieki. Pie stūres sēdēja izkrāšļota meiča (pieklājības pēc sauksim viņu tā) saules brillēs, žļembājot košļeni.
Tieši tāda, kad gribas vaicāt, kā viņa nopelnījusi, lai iegādātos konkrēto auto. Garām gāja pašvaldības policisti, kuri uzkrītoši skatījās uz citu pusi, lai nebūtu jāreaģē uz satiksmes noteikumu pārkāpumu.
Vai nebūtu pamats vismaz painteresēties par uzturēšanās likumību šeit?
Tas viss raksturo reālo situāciju šeit Latvijā. Bet, ja kāds iedomātos aizrādīt un ar vislielāko varbūtību, reaģējot uz rupjību, tādiem iešautu pa muti, o-o-o, kas būtu par kņadu. Prokuratūra sarosītos. Gluži kā Krievijas karoga salauztā kāta lietā - aši tiktu celta apsūdzība.
Nav jau kaut kāda puikas ar Ukrainas karogu lietu, kur tik ļoooti jāiedziļinās varmākas dvēseles “ciešanās”.
Katrā ziņā dīvaini un nožēlojami. Pretīgi.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
