Jauno Telegraf īpašnieku pārstāve: cenzūra ir pastāvējusi vienmēr!
PIETIEK30.11.2010.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) noliedz jebkādu savu saistību ar laikraksta Telegraf galvenā redaktora Aleksandra Krasņitska pēkšņo šķiršanos no posteņa otrdien, dažas stundas pēc tam, kad rezonansi ieguva laikraksta ziņa par kāda skolnieka izlēcienu, nosaucot Rīgas mēru par „duraku”. Tikmēr Pietiek rīcībā nonākušais redakcijas sapulces audioieraksts rāda, kā šī laikraksta publikācija sapulcē, kurā piedalās jauno Telegraf īpašnieku pārstāve Jeļena Breslava, otrdien tikusi apspriesta augstos toņos un Breslava pat paziņojusi – cenzūra ir pastāvējusi vienmēr!
Ušakovs noraidoši atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai šo publikāciju nav apspriedis ar Telegraf īpašniekiem vai to pārstāvjiem, iespējams, paužot savu neapmierinātību ar to. „Nē, tas pilnīgi nav nopietni. Es vēl joprojām neesmu pilnīgi pārliecināts, ka man ir absolūta informācija par to, kas ir jaunais [Telegraf] īpašnieks, līdz ar to tas ir izslēgts,” norādīja Rīgas mērs. Šo tēmu viņš šodien neesot skāris arī nejaušās sarunās, kas izslēdzot, ka kāds Ušakova viedokli pārpratis un, iespējams, „pārcenties”. „Es tiešām atvainojos, bet nejauši šīs lietas nevar pārrunāt, un ne nejauši, ne jauši es par šo lietu neesmu runājis,” uzsvēra Ušakovs.
Rīgas mērs arī nejaucoties konfliktā starp kāda Rīgas Klasiskās ģimnāzijas (skola ar krievu mācību valodu) 3. klases audzēkņa vecākiem un skolas vadību, par ko otrdien rakstīja Telegraf. Skolas direktors Romāns Alijevs esot piedraudējis ar izslēgšanu no skolas puikam, kurš Ušakovu nosaucis par „duraku”.
Rīgas mērs Pietiek apstiprināja, ka Rīgas Klasiskā ģimnāzija saņem pašvaldības finansējumu, kā arī šovasar tai siltināta fasāde. Tomēr skolas vadības pārcenšanos, vēršoties pret skolnieku, lai tā apliecinātu lojalitāti mēram, Ušakovs izslēdz. „Bērni ne tādus vārdus vien lieto,” norādīja Ušakovs.
Ušakovam arī neesot saglabājušās nekādas korporatīvās saites ar Telegraf redakciju no laika, kad viņš laikrakstā strādāja kā Ziņu un politikas nodaļas redaktors (vispirms Respubļika no 2000. gada, pēc nosaukuma maiņas – Telegraf līdz pat 2002. gada jūlijam). Telegraf pašlaik strādājot vien pāris cilvēku no tiem laikiem, kurus Ušakovs personiski pazīst. Laikrakstu viņš pametis vēl laikā, kad tas piederējis baņķierim Valērijam Belokoņam. Tālākā Telegraf īpašnieku struktūra Ušakovam esot zināma vien no atstāstiem.
Tikmēr laikraksta Telegraf mājaslapā otrdien pēc pulksten 17 parādījās īss paziņojums, ka no 30. novembra tā galvenā redaktora amatu pametis Aleksandrs Krasņitskis. „Galvenā redaktora aiziešana notika saskaņā ar abpusēju laikraksta izdevēja un Aleksandra Krasņitska vienošanos,” teikts oficiālajā paziņojumā. Uz laiku par Telegraf galvenā redaktora pienākumu izpildītāju nozīmēts līdzšinējais Krasņitska vietnieks Andrejs Švedovs, kurš laikrakstā strādā no tā dibināšanas 2001. gadā.
Otrdienas vakarā iesniegumu par aiziešanu no Telegraf izdevēja padomes Uzņēmumu reģistram nosūtījis arī Lato Lapsa, kurš padomē darbojās kopš 2008. gada oktobra. „Divus gadus strādājot izdevēja padomē, kopīgiem spēkiem bija izdevies laikrakstu Telegraf padarīt par profesionālu un cienījamu izdevumu, kuram visā šajā laikā nekad nav tikuši izteikti pārmetumi par nekompetenci vai politisku atkarību. Diemžēl pašlaik laikraksta redakcionālo neatkarību es kā izdevēja padomes loceklis vairs nespēju nodrošināt. Tāpēc esmu pieņēmis lēmumu par šī posteņa pamešanu,” teikts Lapsas paziņojumā medijiem.
Lapsa skaidro, ka galīgo lēmumu par aiziešanu pieņēmis pēc tam, kad iepazinies ar otrdienas redakcijas sapulces daļas audioierakstu (to Pietiek šodien piedāvā lejuplādēšanai). Šajā ierakstā dzirdams, kā jauno īpašnieku pārstāve faktiski atbalsta cenzūru (ieraksta 7. minūtē), turklāt sapulcē norādīts arī uz to, cik nepieņemami esot sabojāt attiecības ar tādu nozīmīgu politisko spēku kā Saskaņas centrs.
Savukārt 8.minūtē īpašnieku pārstāve skaidri pauž: "Kā tas tā sanāca, ka stāsts par Ušakovu-duraku vispār tika izpūsts?!" Ieraksta 12. minūtē Breslava vēlreiz piemin "Ušakova-duraka rakstu", paziņojot redakcijas darbiniekiem, ka "nevajag uzturēt mākslīgi uzpūstus skandālus".
Pietiek jau pirms trim nedēļām rakstīja, ka ar Ventspils miljonāra Oļega Stepanova finansējumu saistītais laikraksts Telegraf pirms vairāk nekā mēneša mainījis īpašniekus. Par izdevniecības jauno saimnieku, visticamāk, netieši kļuvusi ar Krievijas banku magnātu Vladimiru Antonovu saistītās Lietuvas bankas Bankas Snoras (Snoras) meitasfirma. Oficiāli darījums netiek publiskots, taču Telegraf izdevēja padomes priekšsēdis Jānis Jurkāns Pietiek apstiprināja, ka īpašnieku maiņa ir notikusi.
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
