Kā JKP ieliktenis Dūda Latvijas pastā varēja palīdzēt Juraša-Bordāna grupējumam
Pietiek lasītājs11.02.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka, nākot klajā ziņām par to, kā Latvijas pasta padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda izšķiedis 25 tūkstošus eiro savām „mācībām”, viņam un otram padomes loceklim nācās aiziet no saviem siles amatiem. Taču sabiedrībai vajadzētu uzzināt arī to, kāda loma Jura Juraša un Jāņa Bordāna „Jaunās konservatīvās partijas” biznesa projekta ieliktenim ir bijusi šī projekta mahinācijās.
It kā nešķiet, ka Latvijas pasta padomes priekšsēdētāja amats dotu kādas īpašas iespējas piedalīties „politbiznesa” procesos, taču tā ir tikai šķietamība. Varbūt vēl atceraties Vecrīgas viesnīcas reiderisma lietu, kurā intereses bija toreizējai Jurašu ģimenei, kas tagad jau sastāv no izbijušās valsts amatpersonas, par smagiem noziegumiem tiesātā Jura Juraša un viņa bijušās sievas Allas, tagad jau Barbašas (sava tagadējā dzīvesbiedra, bijušā KNAB darbinieka, advokāta, kolaboranta Romualda Vonsoviča neformākā partnera Aleksandra Berezina uzvārdu viņa nav vēlējusies pieņemt).
Interesants fakts ir tas, ka šis reiderisms, ļoti iespējams, nebūtu izdevies, ja Latvijas pasta darbinieks, kam vajadzēja piegādāt korespondenci otrai strīda pusei – ar uzņēmēju Gulamu Mohammadu Gulami saistītiem uzņēmumiem, kā izrādījies, ilgstošu laika periodu bija „piemirsis” šīs vēstules nogādāt adresātiem.
Tam bija nozīmīga loma reiderisma shēmā, un grūti iedomāties, ka šāda sistēmiska „aizmāršība” būtu bijusi iespējama bez komandas no pašas augšas. Kas bija „pati augša” Latvijas pastā? Tieši tā, kas tikai nupat zaudēja amatu, līdz ar to Bordāna-Juraša astoņkājim zaudējot vēl vienu taustekli.
Taču taustekļu ir palicis vēl daudz. Šai bandai iepriekš un daudzus gadus bija iespēja izplānot reiderisma un citas shēmas, izdarot spiedienu uz izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem un panākot sev pozitīvu rezultātu. Tai bija cilvēki VID, kā arī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē, drošības struktūrās, Valsts policijā, prokuratūrā.
Daži no šiem cilvēkiem tagad paši stājušies vai drīzumā stāsies tiesas priekšā, - te var minēt ne tikai pašu Juri Jurašu, bet arī skandalozo VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieci Kristīni Prusaku-Brinkmani (tagad saucas vienkārši Kristīne Brinkmane), kas tagad apsūdzēta dienesta viltojuma krimināllietā.
Kā vienu no šim astoņkājim tuvām personām LR Prokuratūrā var minēt prokurori Agnesi Indriksone, kura JKP „astoņkājim” palīdzēja reģistrēt un piesavināties komerķīlu septiņu miljonu eiro apmērā no SIA “996 Freecom” par labu kādreizējam M.Gulami šoferim Uldim Skudram un Uzbekistānas pilsonim Abkaram Abdulajevam, kurš savā mītnes zemē sodīts par izspiešanu, valsts naudas līdzekļu laupīšanu, bandītismu un dokumentu viltošanu.
Tāpat Juraša-Bordāna astoņkāja locekļi, pateicoties saviem „palīgiem”, 2021.gadā netraucēti pastrādāja noziegumu pret Latvijas valsts budžetu. Proti, SIA “966 Freecom” no 2017. līdz 2021.gadam VID neiesniedza gada pārskatus. G.Gulami juristi tiesībsargājošās iestādēs vērsās ar iesniegumu par to, kā tas ir iespējams, ka SIA “966 Freecom” neiesniedz piecus gadus gada pārskatus, bet vēl nav likvidēta, kamēr SIA “555 Brand Hotel” saistībā ar Covid-19 bilances iesniegšanu par 2019.gadu nokavēja par sešiem mēnešiem un tajā pašā gadā tās darbība tika pārtraukta. Cik zināms, prokurore A. Indriksone savāca no izmeklētāja lietu, kas bija ierosināta pret SIA “966 Freecom” par noziegumiem un krāpšanos ar grāmatvedības atskaitēm par pieciem gadiem, un kopš tā laika neviens par to neko nav dzirdējis...
Bordāna-Juraša biznesa projekts izgāzās un 14.Saeimas vēlēšanās ieguva tikai 3,6% balsu. Tagad šī „partija” izlēmusi, ka vēlreiz mainīšot nosaukumu un tagad atkal būšot nevis „Konservatīvie”, bet Jaunā konservatīvā partija un šādā izskatā mēģināšot panākt, lai kādu savu pārstāvi – piemēram, satiksmes nozari sagrāvušo Tāli Linkaitu – iedabūtu Eiroparlamentā.
Tiek apgalvots, ka Jānis Bordāns tagad esot „neaktīvs biedrs”, par Juri Jurašu vispār tiek klusēts, - bet šķiet, ka šie „biznesa projekta” patiesie labuma guvēji vienkārši ir uz laiku paslēpušies. Galu galā „astoņkāja” taustekļi joprojām ir VID, Valsts policijā, prokuratūrā, drošības iestādēs, - tiem vienkārši vajadzīgs „politiskais jumts”.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
