Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens pēkšņi pamanījis, ka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve ir pagalam čābiska: “Man vienmēr ir ļoti žēl, ja Latvijai ir piešķirti ES līdzekļi ar augstu – 85% un vēl lielāku – līdzfinansējuma proporciju un tā nauda paliek uz galda.” Krišjāņa liecinieku sekta sašutusi: “Ja uz galda ir desas luņķis, nu kā lai to nepaņem?!” Lūk, progresīvais krancis siekalojas.
Taču tā ir monētas viena puse. Vienlaikus Brišlens šajā gadījuma ir „Kapteinis Acīmredzams” – Latvija patiešām rīkojas nesaimnieciski, neizmantojot ES piedāvāto naudu. Iemesls ir vienkāršs – latviešu nenovīdība un kašķīgums. Ja čungurs netiek man, lai netiek nevienam, it īpaši politiskajiem konkurentiem. Tāpēc varneši Eiropas naudas straumītei rada mākslīgus šķēršļus, lai pie piķa tiktu tikai savējie. Ņemot vērā, ka līdzšinējās kliķes valdīšanas laikā augšup izvirzās tikai lišķi un perversiju apsēstie, kuriem Dievs prātiņu nav iedalījis, par ES līdzekļiem parādās dažādi bezjēdzīgi objekti, bet valstij svarīgi projekti nonāk papīrgrozā.
Nedomāju, ka kaut kas mainīsies, kamēr pie teikšanas būs sorosītu un šiem ar visiem paltrakiem pārdevušos zilzemnieku valdība, kas modri vēro, lai ne cents neieripotu iecirtīgu oponentu ķešās. Protams, ir jāseko, lai līdzekļi nenonāktu krāpnieku rokas. Taču tam neaptēstie činavnieki ir par glupu, toties atpazīt opozicionāru un aizcirst viņa degungalā durvis ir vieglāk par vieglu. Turklāt varas bļodlaižas medijos vēl sacels brēku – reku, vietējais bagātnieks grib tikt pie kārtējiem miljoniem, – un ragus papildus piezīmēs! Diemžēl tā pa pieskari Dievzemītē aiziet ne tikai ES finansējums, bet veselas tautsaimniecības nozares, ienākumi vai “atplūdi” no kurām nekrīt vadīkļu kabatās.
Seko mums 
