Iesaki rakstu: 
Pirms kāda laika jau rakstīju par “profesionālā investīciju baņķiera” Kārļa Krastiņa jaunākajām gaitām un iecerēm profesionālajā jomā.[1] Par godu Kārļa Krastiņa apaļajai jubilejai, gribēju padalīties savos novērojumos par citu, līdz šim nedaudz mazāk atklātu Kārļa Krastiņa daudzpusīgās personības aspektu, nesaistītu ar profesionālo jomu – dienestu zemessardzē. Kā izrādās, papētot sīkāk, var atklāt ne mazums interesantu faktu un, kas sevišķi bēdīgi, arī risku mūsu valsts un tās iedzīvotāju drošībai.
Par to, ka Kārlis Krastiņš ir ne tikai “profesionāls investīciju baņķieris”, bet arī aktīvs zemessargs, liecina publiski pieejama informācija, kuru uzgāju pavisam nejauši.[2] Mani patiesi izbrīnīja un ieinteresēja tas, kā Kārlis Krastiņš, esot aizņemts tik daudzās “profesionālā investīciju baņķiera” afērās un shēmās, par kurām preses un citi izdevumi jau rakstījuši gana plaši, atrod laiku arī dienestam zemessardzē.
Tad sāku pētīt, ko vispār nozīmē dienests zemessardzē un cik daudz tas prasa no dienestā esošās personas. Secināju, ka labāk nebūtu to darījis, jo, konstatējot, ka mūsu valsts zemessardzē var turpināt dienēt tādas personas kā Kārlis Krastiņš, drošībā par mūsu valsti noteikti nejūtos.
Intereses pēc palasīju Latvijas Republikas Zemessardzes likumu. Tā 5. pants vēsta, ka ikvienai personai, kura uzsāk dienestu Zemessardzē, jādod zvērests: “Es, uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.”
Lasīju tālāk. Likuma 14. pantā, izrādās, ir skaidri noteikts, ka par zemessargu nevar būt persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Un tagad iedomājamies Kārli Krastiņu, kurš, kā publiski minēts, ir iesaistīts jau vismaz divos kriminālprocesos, vienā no kuriem tiek turēts aizdomās par krāpšanu, otrā savukārt ir pret atlīdzību nopludinājis nepiederošām personām uzņēmuma iekšējo, konfidenciālo informāciju, kuru ieguva, darbojoties biržā kotēta uzņēmuma padomē.[3] Lai kā Krastiņš ir centies panākt šo kriminālprocesu izbeigšanu caur savu līdzdalībnieku Juri Jurašu un paziņu no Ģenerālprokuratūras Juri Jurisu, tas nav noticis.
Lasīju likumu tālāk cerībā saprast, ko tad tagad darīt un kam jāpaziņo par šāda neuzticama zemessarga esamību zemessardzes rindās. Tomēr dziļi vīlos, jo neatradu neko, kas norādītu uz iespēju izslēgt šādus neuzticamus un kriminālprocesā aizdomās turētus zemessargus no zemessardzes. Tātad – par zemessargu aizdomās turēta persona kļūt un būt nevar, bet izslēgt no zemessardzes tos, kas kļuvuši par aizdomās turētajiem, arī nevar... Likuma robs vai apzināta norma?
Jādomā, ka tātad Kārlis Krastiņš var droši turpināt klāstīt un lielīties ar savām zemessarga gaitām, jo izslēgšana, neskatoties uz aizdomās turētā statusu kriminālprocesā, viņam, šķiet, nedraud.
Bet vai nav tā, ka zemessardzē Kārlim Krastiņam līdzīgā veidā ir iespēja iegūt informāciju par ļoti būtiskiem ar Latvijas Republikas drošību un aizsardzību saistītiem jautājumiem? Ja Kārlis Krastiņš nespēj nodrošināt viņam uzticētās uzņēmuma iekšējās informācijas aizsardzību un bez sirdsapziņas pārmetumiem nopludina to ārvalstu uzņēmumiem, kas pēcāk to izmanto reiderisma mēģinājumā, tad vai un kā K.Krastiņš spēs un vēlēsies sargāt valsts noslēpumu un ar valsts aizsardzību saistītos jautājumus, kuri tam pieejami, esot zemessardzes dienestā.
Pats Kārlis Krastiņš reiz ir teicis, ka viņam dienests Zemessardzē saistās it kā ar morālām vērtībām. Pēc viņa domām, ja kāds valsti apdraud, tā ir jāaizstāv ne tikai vārdos, bet arī darbos.[4] Zinot minētos Kārļa Krastiņa biogrāfijas faktus, kaut kā nemanot iezogas šaubas, vai militāra apdraudējuma gadījumā Kārlis Krastiņš būs tā persona, kas būs uzticīga Latvijas Republikai, sargās valsti un valsts noslēpumus, vai tomēr kā tāds Latvijas Edvards Snoudens būs gatavs nodot visus militāros un citus noslēpumus, piemēram, Krievijas specdienestiem.
Atcerēsimies Krievijas zibenīgo Krimas okupāciju, – lielā mērā tās sekmes balstījās uz neuzticamiem Ukrainas armijas pārstāvjiem, kas pirms okupācijas pārdeva slepenu militāru informāciju Krievijas specdienestiem un pēc tam nomainīja formastērpu un kalpoja jau okupantu varai. Neaizmirsīsim, ka Kārlis Krastiņš jau airBaltic izsaimniekošanas laikos „konsultēja” uzvaras formulu - airBaltic flotē iepirkt Krievijā ražotās Sukhoi lidmašīnas.
Tagad iedomāsimies - Kārlim Krastiņam, kurš bez jebkādas aiztures pārdeva Latvijas biržas uzņēmuma iekšējo informāciju ārvalstniekiem, piedāvā 3 miljonus EUR un vēl bonusā kādas Krievijas rūpnīcas akcijas apmaiņā pret visu, ko viņš zina par zemessardzi, airBaltic, Latvijas valsts mežiem un finanšu sistēmu. Vai kādam ir šaubas par Kārļa lēmumu pievienoties Renē Fāzelam, Gerhardam Šrēderam, Kārinai Kneislai un Žerāram Depardjē?
Varbūt jaunajam aizsardzības ministram būtu tomēr ne tikai jāskatās uz apdraudējumu kaut kur tālu pāri Austrumu robežai, bet vispirms jāķeras klāt problēmām arī tepat robežas mūspusē un “jāiztīra” mūsu pašu zemessardzes rindas no tādām neuzticamām, kriminālprocesos aizdomās turētām personām un konfidenciālas informācijas nopludinātājiem kā Kārlis Krastiņš, par kuru spēju un vēlmi sargāt tiem uzticēto informāciju un noslēpumus valsts apdraudējuma gadījumā pastāv pamatotas šaubas. Ja nepieciešams, grozot Zemessardzes likumu, kur, šķiet, radīta nodevīga sprauga, ka ir vienas prasības uzņemšanā Zemessardzē, kuras pazūd, līdzko esi ticis tajā iekšā.
[1] Atsauce uz pirmo publikāciju.
[2] https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2020-02-26/finansists-karlis-krastins-dienests-zemessardze-ir-izaugsmes-cels
[3] https://www.db.lv/zinas/olainfarm-reiderisms-petam-fktk-uzraudzibas-divainibas-507758
[4]https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/finansists-un-aktivs-zemessargs-karlis-krastins-novembris-man-ir.a151709/
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
