Krišjānis ir mūsējais, naudas ir tik daudz kā nekad, lai tik lido vēl, mēs arī lidosim,ja sanāks!
Jaunā vienotība13.12.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partiju apvienība Jaunā vienotība, ņemot vērā pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par ministru prezidenta lomu ārpolitikā, pauž stingru atbalstu Krišjānim Kariņam, kurš četrus ar pusi gadus vadīja valdību, pašlaik pilda ārlietu ministra amata pienākumus un ir partiju apvienības valdes priekšsēdētājs.
“Krišjānis Kariņš, būdams politikā, pirmajā vietā vienmēr ir licis valsts un sabiedrības intereses – arī laikā, kad pildīja Ministru prezidenta amata pienākumus. Pirms pieciem gadiem viņš atsaucās aicinājumam kļūt par mūsu Ministru prezidenta kandidātu un iepriekšējā Saeimas sasaukumā, kad Jaunā vienotība bija mazākā Saeimas frakcija, uzņēmās vadīt piecu partiju koalīcijas veidotu valdību. Kariņš izveda mūs cauri Covid-19 pandēmijas krīzei un apņēmīgi vadīja valdību laikā, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, pirms trim mēnešiem partijas attīstības vārdā šo stafeti nododot pašreizējai premjerministrei Evikai Siliņai. Pilnībā atbalstu Krišjāni Kariņu, jo zinu, ka grūtos brīžos mēs vienmēr varam uz viņu paļauties,” uzsver partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
“Krišjāni Kariņu pazīstu kā godavīru, kurš tur doto vārdu un pilda solījumus. Būdams premjers, viņš grūtos apstākļos sekmēja tautsaimniecības attīstību un mūsu sabiedrības labklājības pieaugumu. Krišjānis Kariņš panāca Latvijas starptautisko atpazīstamību un veidoja labas attiecības ar mūsu draugiem Eiropā. Es pilnībā atbalstu Krišjāni Kariņu – kā valstsvīru, kā tēvu, kā politiķi un kā domubiedru,” norāda partiju apvienības Jaunā vienotība domes priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.
“Krišjāņa Kariņa valdības laikā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma devusi pamatu reģionu sekmīgai attīstībai. K. Kariņa ieguldītais darbs valsts attīstībā ir bijis būtisks gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, tādēļ atbalstu viņa turpmāko politisko darbību,” teic partijas “Kuldīgas novadam” valdes priekšsēdētāja, Jaunā vienotība valdes locekle Inga Bērziņa.
Krišjānis Kariņš ar saviem darbiem pierādījis, ka ir valstsvīrs un savas valsts patriots. Pildot Ministru prezidenta amata pienākumus, viņš vadīja vairāku smagu krīžu pārvarēšanu un panāca Latvijas starptautiskās lomas pieaugumu. Partiju apvienība Jaunā vienotība uzsver K. Kariņa ieguldījumu Latvijai nozīmīgos iekšpolitiskos un ārpolitiskos procesos.
Piemēram, 2019. gadā, uzņemoties valdības vadītāja pienākumus, Latvijai draudēja nonākšana “Moneyval” pelēkajā sarakstā. Pateicoties K. Kariņa vadītās valdības darbam, Latvija to novērsa, īstenojot finanšu sektora uzraudzības kapitālo remontu.
2020. gadā, Eiropas Savienības (ES) līderiem vienojoties par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam un ES atjaunošanas fonda izveidi, Kariņa vadībā Latvijai tika izcīnīts vēsturiski lielākais ES finansējums daudzgadu budžeta ciklā – vairāk nekā 10 miljardi eiro.
Nozīmīgs ir arī 2021. gada otrajā pusē panāktais atbalsts no ES un NATO saistībā ar Baltkrievijas izvērsto hibrīduzbrukumu Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām – lai demonstrētu atbalstu Latvijai, 2021. gada 28.novembrī kopīgā vizītē Rīgā ieradās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pieminot 2022. gada jūnija Eiropadomes lēmumu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai pieņemšanu – tam pamatā bija martā Versaļā notikušās neformālās ES līderu diskusijas rezultāts, kurā, neskatoties uz Rietumeiropas valstu līderu skepsi un Austrumeiropas kolēģu piekāpšanos, Kariņš ar Polijas kolēģi turpināja iestāties par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.
2022. gada NATO samitā Madridē un 2023. gada NATO samitā Viļņā, pateicoties Kariņa aktīvajam darbam ārpolitikā, tika pieņemti būtiski lēmumi NATO klātbūtnes stiprināšanai Austrumu flangā, tostarp Latvijā.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
