Iesaki rakstu: 
Martā turpinājis kristies premjera Valda Dombrovska pārstāvētās apvienības Vienotība reitings, liecina socioloģiskās firmas Latvijas fakti no 8. līdz 18. martam veiktā sabiedriskās domas aptauja. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, par Vienotību būtu gatavi balsot 17,6% aptaujāto. Salīdzinājumam jāatgādina, ka vēlēšanās oktobrī par Vienotību nobalsoja 31,21% vēlētāju. Reitinga kritums, ja tas turpinās jau trešo mēnesi, jau ļauj runāt par tendenci, tomēr tālejošus secinājumus par atbalsta kritumu Vienotībai vēl ir par agru teikt, Pietiek saka Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis.
Salīdzinoši stabilos partiju reitingus, kur svārstības novērojamas pāris procentu robežās, Freimanis skaidro ar Latvijas iedzīvotājiem būtisko stabilitātes un prognozējamības novērtēšanu, nevēlēšanos būvēt gaisa pilis. „Citiem vārdiem, šodien ir sūdīgi, bet man galvenais, lai rīt nebūtu vēl sliktāk,” skaidro Latvijas faktu vadītājs. Tieši ar šo Latvijas iedzīvotāju psiholoģisko īpatnību Freimanis tiecas izskaidrot, kādēļ tik mazskaitlīgs bija ceturtdien pie prezidenta pils un Saeimas organizētais protesta mītiņš.
Otrs koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sācis atgūties pēc reitingu krituma februārī, un martā par zaļajiem zemniekiem būtu gatavi balsot 13,1% aptaujāto. Partiju reitingu līdera pozīcijā martā atkal atgriezies Saskaņas centrs (SC), par kuru būtu gatavi balsot 20,2% aptaujāto. Freimanis SC reitinga kāpumu dēvē par „marta fenomenu”, kas saistīts ar 16. martu, kad krievvalodīgajā presē pieaug attiecīgu publikāciju skaits, kas uzmodina SC vēlētāju. Nedaudz krities ir Visu Latvijai-TB/LNNK reitings – par tēvzemiešiem martā būtu gatavi balsot 5,6% aptaujāto, kas ir gandrīz par procentu mazāk kā februārī. Tālu zem barjeras iekļūšanai Saeimā ir Tautas partija un LPP/LC.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
