Iesaki rakstu: 
Iepazinos ar, iespējams, Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktora M.Ķudas rakstu pietiek.com (skat. - https://pietiek.com/raksti/par_latvijas_aizsardzibas_nespeju_spruds,_silina_un_rinkevics__lielakie_sabotieri/), kur Ķudas kungs cenšas Kurnosova kungu (dažiem pazīstamu arī kā Jāni Garisonu) pasniegt kā mūsu Valsts galveno aizsardzības balstu.
Tālāk sekos pāris mani komentāri par Ķudas kunga argumentiem:
1. Garisona kungs valsts sekretāra amatu pameta ministra Andra Sprūda vadības stila dēļ. Pret šo argumentu liecina pāris netieši fakti, J.Kurnosovs darbu ministrijā pameta pēc tikai 3 mēnešu strādāšanas kopā ar ministru, un pēc paša Kurnosova vārdiem aiziet viņš gribēja jau ātrāk, bet esot atrunāts. Vai tiešām versija par to, ka Ministrs jau no pirmās dienas izrādījās tāds riebeklis, ka valsts pārvaldē rūdītais J.Kurnosovs nespēja to izturēt un pameta tik labi apmaksātu vietu?
Kurnosova kunga runas par to, ka vēlas strādāt privātajā sektorā, protams, nav uztveramas nopietni, jo kurš gan privātais uzņēmums ņemtu darbā cilvēku, kurš ārpus valsts pārvaldes vispār nav strādājis, ja nu vienīgi Zītari, Patria vai patronu ražotāji. Man daudz ticamāka šķiet ministrijas gaiteņos klīstošā versija, par to, ka ministra kungam ir kaut kādi pierādījumi, kas liecina par Kurnosova kunga nelikumīgajām darbībām, bet ministrs tos neizpauž, lai netraucētu izmeklēšanai.
2. Jānis Garisons norādīja, ka viņa vēlme bija panākt to, lai Latvijas valsts daudz ātrākiem tempiem kāpina savas militārās industrijas kapacitāti. Šim pat varētu piekrist, jo no militārās industrijas attīstības tempiem ir tieši atkarīga Kurnosova kunga un viņa komandas labklājības pieauguma tempi. Ne par velti bēdīgi slavenā ministre - wannabe gandrīz prezidente un gandrīz Eiropas parlamenta deputāte Mūrnieces kundze savā ierakstā Facebook par Kurnosova kunga aiziešanu no ministrijas komentē ar vārdiem, ka iepirkumos uzvarējušie komersanti ministrijā par Kurnosova kungu izsakās “mūsu Jānis”, “mūsu valsts sekretārs”.
3. Jānis Garisons uzsvēra, ka Sprūds vēlas vēl vairāk birokratizēt lēmumu pieņemšanas procedūras, kas būtiski paildzinās jau tā ilgās iepirkuma procedūras. Arī šim var piekrist: Kurnosova un Ķudas kungam noteikti traucē lieka iepirkumu uzraudzība, daudz patīkamāk bija pieņemt lēmumus kā “Patrias iepirkumā” un slavenajā pārtikas iepirkumā, kad pat valsts sekretārs nezina plānoto iepirkuma budžetu.
4. Mīnu ražošanas jautājums. Garisons ļoti pamatoti izklāstīja, kāpēc šis jautājums steidzami būtu jārisina. Es arī uzskatu, ka robeža būtu jāmīnē, tikai ir viens BET, es nevēlos, lai ar mīnu ražošanu sanāktu tāpat kā ar “Zītariem”. Kā baumo potenciālais mīnu ražotājs, jau esot noskatīts, un Kurnosova kunga un dažu augsti stāvošu lobistu uzdevums esot “spiest no ārpuses”, savukārt Ķudas kungs esot apsolījis kārtējo “220 miljonu” budžetu, jo šis ir tieši Ķudas kunga kompetencē. Vai mums ir nepieciešamas mīnas par šādu cenu un šādā veidā?
5. Bija ļoti interesanti dzirdēt Garisona viedokli par pārtikas iepirkuma sāgu. Izrādās, ka Garisons jau ļoti ātri bija reaģējis un par savām aizdomām bija informējis KNAB. Šis, iespējams, ir vienīgais labais, ko izdarīja Kurnosova kungs, bet atkal ir viens “BET”: kāpēc Kurnosova kungs šo iepirkumu neapturēja? KNAB cilvēkus aizturēja, nopratināja un, cerams, arī izvirzīs apsūdzības, bet Kurnosova kungs gan mierīgi noskatījās, ļaujot Ķudas kungam piešķirt 220 miljonus šim iepirkumam. Vairāk izskatās, ka gājiens uz KNAB bija piespiedu kārtā, jo saprata, ka no nepatikšanām neizvairīties un tāpēc daļa no vainīgajiem ir jāiegāž, bet sava komanda ir jāpaglābj (ņemiet vērā faktu, ka par šo iepirkumu no ministrijas sodīts neviens netika)!!!
6. Ja godīgi, tad visšokējošāk bija dzirdēt to, ko Garisons stāstīja par Valsts kontroles darbu, it sevišķi tās padomes locekles Kristīnes Jaunzemes izpildījumā. Protams, Jaunzemes kundze atļāvās izteikt viedokli, ka pārtikas iepirkuma skandāla ietvaros vajadzētu izvērtēt arī Kurnosova un viņa komandas atbildību, - tiešām klaja nekaunība...
7. Un pats pēdējais punkts ir par Latgales informatīvo telpu. Kā intervijā ļoti precīzi norādīja Garisons, visi ļoti labi zina, ka Latgalē valda pilnīga kremļa dezinformācija, bet no valsts puses nav it nekādas reakcijas. Komentārs vietā, ar Latgales informatīvo telpu tiešām ir lielas problēmas, bet vēl lielākas problēmas ir ar žoga būvniecību uz Krievijas robežas, - un kas par šo būvniecību ir atbildīgs? Pareizi: Valsts nekustamo īpašumu “pagaidu” valdes priekšsēdētājs – Kurnosova kungs.
Secinājums ir diezgan acīm redzams, Ministra kungs ir izjaucis Kurnosova kunga un viņa sponsoru plānus.
Rakstu tomēr vēlētos pabeigt ar Ķudas kunga vārdiem - Piekritīsiet, ka šī ir diezgan skumja situācija, vai ne? Ņemot vērā, ka mums blakus ir kaimiņš, kurš gatavojas mums uzbrukt, bet mēs turpinām dzīvot tā, it kā tas uz mums neattiektos.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
