Iesaki rakstu: 
Nevienā spēkā esošajā likumdošanas aktā nav noteiktas Latvijas valsts amatpersonu tiesības izmantot lidmašīnu privātos reisus. Tātad visa K.Kariņa un viņa pakalpīgo Valsts kancelejas darbinieku taisnošanās apstiprina tikai uz vienu – VISATĻAUTĪBA un KORUPCIJA ir dziļi iesakņojusies Latvijas valsts pārvaldē.
Eiropas Savienības samits ar Latīņamerikas un Karību valstu kopienu notika šogad 17. un 18. jūlijā. Valsts kanceleja apgalvo, ka par speciālā reisa izmantošanu esot izlemts tāpēc, ka "līdz pat pēdējam brīdim" nebija informācijas, vai samits notiks vienu dienu vai divas. https://www.apollo.lv/7905812/karina-specialie-avioreisi-organizeti-ari-lidojumiem-atpakal-uz-rigu-pec-sen-ieplanotam-es-sanaksmem
Meļiem (Valsts kancelejas darbinieki) īsas kājas! Lūk, fragments no dokumenta, ar kuru Latvijas pārstāvji š.g. 14.jūlijā ir informēti par samitu: „PRESS EN Press office - General Secretariat of the Council Rue de la Loi 175 - B-1048 BRUSSELS - Tel.: +32 (0)2 281 5150 [email protected] - www.consilium.europa.eu/press 1/3 BACKGROUND1 Brussels, 14 July 2023 EU-CELAC Summit Brussels, 17-18 July 2023 The third EU-CELAC Summit will take place in Brussels from 17 to 18 July under the theme: “Renewing the bi-regional partnership to strengthen peace and sustainable development.”
To, ka Latvijā spēkā esošās tiesību normas ir jāievēro KATRAI personai un ka spēkā esošo tiesību normu NEZINĀŠANA neatbrīvo no ATBILDĪBAS, der zināt katram Latvijas iedzīvotājam. Un, pirmkārt, katram Latvijas valsts pārvaldē STRĀDĀJOŠAJAM.
AL_0102_raj_A-00200-13_22, PDF (www.tiesas.lv). Lieta Nr.142196211 1-0200-13/22, ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, SPRIEDUMS. Fragments no aprakstošās daļas:
„Likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.pants nosaka, ka spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Sekojoši, viena no senākajām tiesiskās domāšanas atziņām ir tāda, ka likums jāievēro arī tad, ja tas ne visai pilnīgi apmierina taisnīguma prasības. Tiesiskās drošības labad personai ir jāpakļaujas arī tādiem likumiem, kurus tā pati uzskata par netaisnīgiem. Kamēr tiesību norma ir spēkā, tā ir jāievēro vai pret to likumā noteiktā kārtībā ir jāceļ iebildumi. Kā atzīts tiesību literatūrā, pozitīvās (rakstītās) tiesības ir jārespektē, lai tiktu garantēta tiesiskā drošība un tiesību sistēmas funkcionēšana (sk.: Horns N. Ievads tiesību zinātnē un filozofijā // Likums un Tiesības, decembris, 2000, 354. lpp.).
Persona nevar tiesību normu vienkārši ignorēt un vēlāk paziņot, ka ir uzskatījusi to par prettiesisku. Noliedzoša un nievājoša attieksme pret tiesībām jeb tiesību nihilisms mazina demokrātiskas valsts funkcionēšanas spēju.
Viens no precīzākajiem ir Eiropas padomes skaidrojums: korupcija ir kukuļošana un jebkura cita to personu rīcība, kam uzticēta atbildība valsts vai privātajā sektorā un kuras pārkāpj savus pienākumus, kas izriet no viņu valsts amatpersonas, privāti nodarbinātās personas, neatkarīga uzņēmēja statusa vai citām līdzīga veida attiecībām un kas ir vērsta uz nepelnītu priekšrocību iegūšanu sev vai citiem.
No Eiropas padomes definīcijas izriet, ka korupcija pastāv kā valsts, tā arī privātajā sektorā. Valsts sektorā ar korupciju saprot kukuļošanu vai jebkuru citu valsts amatpersonas rīcību, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām. Skaidrojot korupciju valsts sektorā svarīgi atcerēties trīs pazīmes: (1) valsts amatpersona, (2) dienesta stāvokļa un pilnvaru izmantošana un pārsniegšana, kā arī (3) nepelnīts labums. Korupciju valsts sektorā novērš un apkaro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).”
Šī informācija skaidri parāda to, ka LIDOTMĪLIM K.Kariņam nav nekādu tiesību aizbildināties ar to, ka viņš nezina Latvijā spēkā esošos tiesību aktus. Un viņam nebija un nav nekādu tiesību izmantot privāto kompāniju pakalpojumus, lai lidotu komandējumos ar speciālajiem reisiem, jo nevienā Latvijā spēkā esošajā tiesību aktā nav noteiktas valsts amatpersonu tiesības izmantot lidojumiem privātreisus. Tas nozīmē to, ka K.Kariņš ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli savtīgos nolūkos, lai gūtu nepelnītu labumu (KORUPCIJA). Acīmredzot tas jau ir Latvijas Krimināllikuma pārkāpums.
Esmu pārliecināts par to, ka šajā informatīvajā saitē ir pieejama informācija arī par visiem pārējiem plānotajiem pasākumiem ES dalībvalstu valdību vadītājiem.
Jautājums Tautai: vai tautas ‘kalpiem”, kuri izsaimnieko nodokļu maksātāju naudu, vispār ir kaut kādas morālās tiesības ieņemt jebkādus amatus Latvijas valsts pārvaldē??
Manuprāt, vēlētājiem ir jāpieprasa saviem ievēlētajiem pārstāvjiem Saeimā izveidot Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju K.Kariņa un citu valsts amatpersonu privātlidojumu likumības izmeklēšanai un valsts budžetam radīto prettiesisko zaudējumu aprēķināšanai.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
