Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zemkopības ministram Didzim Šmitam aizvadītajā nedēļā izdevās sacelt vētru masu medijos ar ierosinājumu par pārtikas cenu regulācijas nepieciešamību. Tēma ir aktuāla, un tāda tā ir jau labu laiku, tikai risinājumu neviens līdz šim nav piedāvājis. Arī no ministra paustā īsti nevar saprast, vai tiek ierosināts veidot cenu regulatoru un/vai izvirzīt prasības veikaliem norādīt uzcenojumu. Turklāt nav saprotams, vai tā ir tikai tāda parunāšana vai arī ministrs mēģinās panākt kādu konkrētu risinājumu.

Problēma par taisnīgu cenu un ienākuma sadali starp ražotāju un tirgotāju ir tikpat sena kā pati tirdzniecība, un kaut kāda pieredze daudzu paaudžu laikā ir uzkrāta.

Kādi tad ir iespējamie risinājumi?

Viens no populārākajiem ir tirgotāja noteikto cenu ierobežošana (valsts noteiktas cenas/kontrolēts uzcenojums utt.). Tā kā nevienos laikos tirgotāji nav bijuši sevišķi mīlētas personas sabiedrībā, tad tauta parasti ar sajūsmu uzņem šādus ierobežojumus. Diemžēl pozitīvi rezultāti ir iespējami tikai īstermiņā, jo parasti noved pie preču deficīta, kartiņu sistēmas, melnā tirgus ar vēl augstākām cenām un citām sabiedrībai nevēlamām negācijām. Turklāt starp ekonomistiem valda vēsturē balstīta pārliecība, ka cenu administratīvā kontrole parasti noved pie vēl augstākām cenām. Tirgotāju un vispār biznesmeņu alkatība ir bagāta ar izdomu. Risinājumu atradīs.

Otrs risinājums ir konkurences veicināšana, kas parasti tiek lietots tā sauktajās brīvā tirgus ekonomikās. Ja ir jāpalielina konkurence, tad loģiski ir administratīvi samazināt monopolu vai oligopolu tirgus daļu. Risinājums teorētiski vienkāršāks un arī iedarbīgs ilgtermiņā, taču tikai teorētiski. Tirgotājiem, ja viņi pieder pie oligopola, kā tas varētu būt Latvijas gadījumā, būs ļoti spēcīgs lobijs valsts politiskajā elitē. Pati par sevi situācija, kad ir izdevies izveidot oligopolu, jau liecina par noteiktu lobija klātesamību.

Kā tas sanāk, ka pārtikas produkti Latvijā ir dārgāki nekā virknē turīgāku ES valstu? Regulas un direktīvas ir vienas un tās pašas. Aiz ES birokrātijas kļūdām, kādas bez šaubām arī ir, nenoslēpsies. Cēlonis ir tepat uz vietas.

Vai nav tā, ka problēmas cēlonis slēpjas politiskās elites nekompetencē ekonomikas jomā, kas papildus deformēta ar atsevišķu nozaru pārspīlētu lobismu? Vai valsts ekonomika var normāli funkcionēt, ja spēcīgākais lobijs valstī ir maksātnespējas administratoriem, azartspēļu rīkotājiem, kā arī ES un valsts investīciju projektu realizētājiem. Arī tirgotāji nav apdalīti. Kur beidzas saprātīgs lobisms, un kur sākas korupcija?

Tirdzniecības radītās problēmas nav tikai nesamērīgie uzcenojumi. Tikpat bīstams ir Lietuvas un Polijas pārtikas produktu īpatsvars Maximas un Lidl tirdzniecības ķēdēs, kas pasliktina mūsu tirdzniecības bilanci, padara mūs nabagākus un parādus lielākus, kā arī ārkārtīgi negatīvi ietekmē pārtikas ražošanu Latvijā. Tāpat ārzemju investoriem piederošas tirdzniecības ķēdes ir ekonomikai nevēlama, taču diemžēl ES vienotajā tirgū neizbēgama parādība.

Kāpēc nevēlama? Tāpēc, ka caur peļņu tiek izņemta nauda no Latvijas ekonomikas. Ja Latvijas rezidentiem piederētu kāda būtiska tirdzniecības ķēde Lietuvā vai Polijā, problēmu nebūtu, un es šeit par to nerunātu. Bet tādu nav. Atkal jautājums - kāpēc tā?

Pati par sevi mazumtirdzniecība nerada bagātību, kaut arī IKP aprēķinā aizņem būtisku sadaļu. Ja vien veikalā neiemaldās kāds tūrists, mazumtirdzniecība nepiesaista naudu valsts ekonomikai. Tikai piedalās citu nozaru radītās bagātības pārdalē, paņemot sev būtisku sadaļu. Tāpēc ārzemju īpašniekiem piederošās tirdzniecības ķēdes padara mūs nabagākus gan caur lielāku pārtikas preču importa īpatsvaru, gan izvedot nopelnīto ārpus Latvijas. No otras puses viss pēc noteikumiem. Kas tad liedz Latvijas uzņēmējiem attiecīgi darboties?

Pirms nolaisties līdz cenu administrēšanai, valstij būtu jāizmanto vienkāršāki risinājumi.

- pārkārtot Konkurences padomes darbu, liela daļa atbildības jāuzņemas šai iestādei.

- varbūt ir vērts noteikt saprātīgus tirgus daļas ierobežojumus.

- lielveikalu darba lietderība brīvdienās. Neapšaubāmi palīdzētu izdzīvot mazajiem veikaliņiem, tātad konkurence.

- ir viens risinājums, kā piespiest lielveikalu īpašniekus ieklausīties - alkohola licences. Vai lielveikalu ķēdēm, kuru galveno pārtikas produktu sortimentā nav, teiksim, 70% Latvijas produktu īpatsvars un kur uzcenojums šiem pārtikas produktiem ir lielāks, piemēram, par 25%, ir jātirgo alkohols? Nekas neliedz neizsniegt/anulēt licences.

Cerams, ka ministra parunāšanai būs turpinājums.

Nedrīkst arī aizmirst, ka valsts pelna no augstākām cenām caur PVN iekasēšanu.

P.S. Savedot daudzmaz kārtībā mazumtirdzniecības nozari, varētu ieviest arī pazemināto PVN likmi pārtikai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...