Noskaidroti vainīgie pie drausmīgi bedrainajām Rīgas ielām: tie ir "Progresīvie"
N. Andersons04.01.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz pilnīgu izdomājumu pamata "Progresīvie" faktiski uz gadu apturējuši ielu remontus Rīgā, bet pēc tam, kad KNAB izpētījis "Progresīvo" izdomājumus un nav atradis tiem nekādu pamatojumu, partija pat nedomā atvainoties un mēģināt ko saglābt.
Aizvadītais gads iesākās ar īpaši sliktu situāciju uz Rīgas ielām, jo lielais sals un šķīdonis palīdzēja īpaši pamatīgi izdangāt jau esošās bedres un radīt jaunas. Ģertrūdes ielā bruģis iebruka pat vairākkārt. Mikrorajonu iekšpagalmos turpinājās Mēness ainavu "progresēšana" straujā tempā.
Šādos apstākļos Rīgas dome novirzīja ielu remontiem 9 līdz 10 miljonus eiro, bet pilsētas budžeta pārpildes gadījumā ielām tiktu novirzīti vēl 5 miljoni, uz kuru līdzfinansējuma pamata varētu piesaistīt papildus valsts un ES līdzekļus, kopā investīcijām Rīgas ielās sasniedzot līdz pat 22 miljoniem eiro.
Tomēr darbi vēl nebija sākti, kad Rīgas domē sākās šķelšanās, "Progresīvie" nespēja pat savākties tiktāl, lai vienotos ar citu partiju deputātiem domē, par kādiem jautājumiem vispār jāsāk vai jāturpina sarunas, no mēra amata "nolēca" formāli bezpartejiskais, taču par "Progresīvo" frakcijas biedru uzskatītais Mārtiņš Staķis, kā rezultātā nācās meklēt jaunu mēru, kaut iepriekšējam nekas netraucēja turpināt.
Šādos apstākļos "Progresīvie" paziņoja, ka esot saņemts "trauksmes cēlāja ziņojums" par it kā nelikumībām ielu remontos. Esot pasūtīts viens ceļubūves darbu apjoms, bet izpildīts cits — ieklāts mazāks asfalta daudzums.
Tie izrādījās meli. Nekāds īsta trauksmes cēlāja ziņojums netika saņemts. Lieta tāda, ka mūsdienās visi trauksmes cēlāju ziņojumi ir oficiāli jāuzskaita un jāizskata — tos nevar vienkārši nobēdzināt un teikt, ka nekas nav bijis, kā tas bieži notika iepriekšējās desmitgadēs. Izrādījās, ka šāds trauksmes cēlāju ziņojums par ielu remontiem Rīgā nekad nav ticis sagatavots un iesniegts.
Dažas dienas vēlāk sagruva arī "Progresīvo" nepatiesības par neieklāto asfaltu. Steigšus tika veikti veseli astoņi kontrolurbumi, un izrādījās, ka viss asfalts atrodas vajadzīgajās vietās un plānotajā biezumā. Atvainošanās un melu atsaukuma vietā vainīgie turpināja izplatīt nepamatotas aizdomas, rakstot iesniegumus KNAB.
"Progresīvie" turpināja izteikt izdomājumus par nelikumībām un pašvaldībai nodarītajiem zaudējumiem Satiksmes departamentā, uz ko katru reizi tika veiktas pārbaudes un izmeklēšanas, nevienu reizi neatrodot neko. Visbeidzot KNAB šonedēļ paziņoja galīgo rezultātu: nav atrasts nekāds faktisks pamats sākt kriminālprocesu.
Preses konferencē Rīgas mērs Vilnis Ķirsis komentēja: "Partijai "Progresīvie" būtu jāuzņemas politiskā atbildība gan par Ārtelpas un mobilitātes departamenta, gan pašvaldības reputācijas graušanu."
Šī departamenta direktors Jānis Vaivods informēja, ka sākotnēji ielu remontos bija plānots ieguldīt vismaz deviņus miljonus eiro, bet reāli izdevies darbus paveikt tikai par trim miljoniem. Vaivods, pret kuru pagājušogad "Progresīvo" melošanas dēļ tika uzsākta nepatiesa disciplinārlieta, tagad norādīja, ka no aptuveni 60 objektiem, kuros bija plānoti remonti, tie tika veikti tikai sešos.
Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks uzsvēra, ka šī skandāla dēļ visvairāk cietuši tieši rīdzinieki. "Tā ir samaksa par šo politisko ņemšanos, kas notika pagājušajā vasarā," uzsvēra Pulks.
Aizvadītajā gadā Rīgā tomēr izdevās pabeigt Austrumu maģistrāles būvniecības aktuālo kārtu ar diviem jauniem tiltiem, kas tagad savieno Slāvu apli ar ceļu uz Sarkandaugavu un ostu. Iemesls — šos objektus finansēja caur valsts budžetu no Kohēzijas fonda, līdz ar to domes "Progresīvie" nevarēja šo būvniecību izgāzt.
Līdz ar to Rīgas ielu stāvoklim, kas 2024. gada sākumā ir vēl bēdīgāks nekā jebkad, ir konkrēts vainīgais, un tā ir "Progresīvo" partija Rīgas domē. Viņu izteikumi un pārmetumi, kas izrādījušies melīgi un izdomāti, apturējuši ielu remontus un sakārtošanu, kā minimums, par divām trešdaļām, bet varbūt arī par 90% no vajadzīgā apjoma.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
