Iesaki rakstu: 
Sociālo mediju plaši izplatītās diskusijas par Pētera Avena pilsonības jautājumu izraisīja manī neaprakstāmu emociju gūzmu. Notikumu gaitas novērošana un cilvēku uzskatu un rīcības izmaiņas radīja asus pārdzīvojumu viļņus, kas liek šai diskusijai aizņemt vairāk nekā tikai tematiskas diskusijas lomu, – tā kļuvusi par principu un sirdsapziņas cīņu, kurā principi un prakse, šķiet, pretrunīgi mijiedarbojas.
Jau sen man bijušas šaubas par cilvēkiem, kuri bauda mediju uzmanības gaismu un pasludina sevi par Latvijas inteliģences pārstāvjiem, bet patiesībā cenšas iegūt personisku labumu. Atmiņā man atgriežas cilvēku rindas, lai tiktos ar Pēteri Avenu, dalītos savās radošajās idejās un plānos, sagaidot atbalstu – tas viss notika un bija iespējams.
Ojārs Rubenis, Nacionālā teātra direktors, Ojārs Spārītis, Zinātņu akadēmijas bijušais prezidents, un Māra Lāce, Nacionālā mākslas muzeja vadītāja – šie vārdi nevar tikt izlaisti, un viņu attieksme pret Pētera Avena ieguldījumu Latvijas mākslas tirgū ir ieguvusi lielu uzmanību.
Leģendām apvītais festivāls Rīga Jūrmala, kura vadītāja un organizētāja Zane Čulkstēna tik ļoti mīlēja grozīties Avena kunga kompānijā. Protams, nosauktajiem jāpievieno Mākslas muzeja Rīgas biržas vadītājas Daigas Upenieces un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītājas Ineses Baranovskas vārdi.
Šajā laikmetā, kad sociālie mediji piesaista uzmanību ar agresīviem komentāriem, kas nāk ne tikai no sabiedrības perifērijas, šie atbalsta saņēmēji mēģina paslēpt acis un izturēties tā, it kā nekad nebūtu saņēmuši finansējumu no Pētera Avena fonda. Lai arī varētu cerēt, ka viņi izstāstīs, ka Pēteris Avens ir bijis Latvijas mecenāts, kas ieguldījis savu enerģiju un resursus Latvijas labā, visticamāk šie vārdi paliks nepateikti.
Pēteri Avenu kritizē par nepateiktiem vārdiem. Bet ir liels "BET," jo bieži vien nepateikti vārdi ir tikai nepateikti vārdi, bet šajā gadījumā šie nepateiktie vārdi var būt par iemeslu tam, ka cilvēks tiek nosūtīts uz Krieviju, kur garais cietuma termiņš ir neizbēgams, kas ir vienlīdzīgs ar nāves sodu.
Skaidrs ir, no kā baidās Pēteris, bet no kā baidās visi klusējošie radošās inteliģences pārstāvji? Vai viņi baidās viens no otra? Es baidos, tāpēc lietoju radošo pseidonīmu, pēc tam, kad daudzus gadus esmu strādājusi Pētera Avena fondā. Sociālo tīklu žulti negribas izjust uz sevi, par to es arī jūtos neērti, bet attaisnojums ir tas, ka es tāpat neesmu sabiedrībā atpazīstama persona. Bet vai kaut drusku ir kauns mūsu radošajiem inteliģentiem?
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
