Saldus dome klusē par neizprotami atšķirīgo atalgojumu pašvaldības skolu direktoriem
PIETIEK07.12.2015.
Komentāri (184)
Iesaki rakstu: 
Saldus novada dome klusē par kardināli atšķirīgajiem atalgojumiem pašvaldības skolu direktoriem, kad skolu ar nelielu skolēnu skaitu direktori saņem pat divas reizes lielāku algu nekā novada pēc skolēnu skaita lielākās skolas direktore, kura jau ilgāku laiku kritusi pašvaldības vadības nežēlastībā.
Lai gan Saldus 2.vidusskola ir novada lielākā mācību iestāde ar 59 skolotājiem un 420 skolēniem, tomēr tās direktore Natālija Balode, kura šajā skolā strādā 33 gadus, no kuriem 22 gadus - par izglītības iestādes direktori, oktobrī darba algā saņēmusi vien 517,28 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Toties Saldus 1.vidusskolas direktorei Inesai Rolei alga bijusi gandrīz divas reizes lielāka – 943,79 eiro, lai gan tur mācās par ceturto daļu mazāk audzēkņu – 340, un ir tikai 49 skolotāji. Savukārt vislielāko algu starp skolu direktoriem saņēmis Saldus Mūzikas skolas direktors Artūrs Maculēvičs - 1061,71 eiro, lai gan maksimālais skaits skolēnu, ko skola spēj uzņemt, ir tikai 300.
“Kā var tik klaji negodīgi un krimināli aprēķināt darba algu par vienu un to pašu darbu, neievērojot pilnīgi nekādu samērīgumu. Runa ir par Valsts budžeta naudas pārdalīšanu pašvaldībā. Saldus novada skolu valde Saulcerītes Levicas vadībā pēc domes priekšsēdētājas Indras Rassas (attēlā) pavēles jau divus mēnešus atklāti ņirgājas par Saldus 2.vidusskolas direktori Natāliju Balodi,” sašutumu par direktoru algu atšķirībām pauž kāds Saldus iedzīvotājs, kas vērsās Pietiek.
Kā Pietiek noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, katra izglītības iestāde saņem valsts finansējumu atkarībā no skolēnu skaita. Direktora atalgojumam minimālo apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi, taču katra pašvaldība var noteikt arī piemaksas, bet piemaksu kārtībai jābūt regulētai ar konkrētu pašvaldības normatīvo aktu, lai nevienam nerastos šaubas, ka algas tiek noteiktas "pēc deguniem".
Saldus novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica neatbildēja ne uz Pietiek telefona zvaniem, ne īsziņām, kā arī nesniedza atbildes uz e-pastā nosūtītajiem jautājumiem. Tāpat Pietiek telefona zvanus un īsziņas ignorēja novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa.
Nedaudz atsaucīgāka izrādījās Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centra sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Sproģe, kas atsaucās uz pašvaldības mājas lapā norādīto domes vadības sabiedrisko attiecību speciālistu tālruņa numuru. Uz jautājumu, kādā veidā un pēc kādiem principiem tiek noteiktas skolu direktoru algas, viņa atbildēja: “Saldus novada pašvaldībā direktoriem algas maksā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.” Šie noteikumi nosaka, ka skolās, kurās izglītojamo skaits ir no 401 līdz 600, direktora minimālā alga ir 795,39 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Uz lūgumu precizēt, ar kādiem konkrēti MK noteikumu punktiem Saldus novada dome pamato algu aprēķinus katram Saldus novada skolas direktoram, kādēļ Saldus 2..vidusskolas direktorei oktobrī aprēķināta alga 517,28 eiro pēc nodokļu nomaksas, lai gan tā pēc skolēnu skaita ir lielākā, kādēļ Saldus 1.vidusskolas direktores alga pēc nodokļu nomaksas bija gandrīz divas reizes lielāka - 943,79 eiro, lai gan skolēnu skaits ir tikai 340, kādēļ Druvas vidusskolas direktora alga bija 774 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet Saldus pamatskolas direktores darba alga 884,23 eiro pēc nodokļu nomaksas, un pēc kādiem noteikumiem un konkrēti kādiem punktiem noteikta Saldus mūzikas skolas direktora darba alga 1061,71 eiro apmērā, domes vadības pārstāve ieteica: “Lai iegūtu atbildes uz detalizētiem jautājumiem, lūdzam iesniegt rakstisku iesniegumu Saldus novada pašvaldībā."
Uz rakstisko iesniegumu ar identiskiem jautājumiem Saldus dome vēl nav atbildējusi.
Foto no irliepaja.lv
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
