Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrija atrādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai savu uzmetumu kārtējam ēnu ekonomikas apkarošanas plānam. Gan ēnu ekonomiku, gan tās apkarošanu Latvijas Republika ir saņēmusi mantojumā no Padomju Savienības. Vēl trešā – un galvenā – šī mantojuma sastāvdaļa ir runāšana par ēnu ekonomiku un tās apkarošanu. Tā nav Latvijā noklususi ne uz brīdi. Runāšana šeit jāsaprot plašākā nozīmē, ietverot arī rakstītos vārdus. Tai skaitā vārdus, kas ierakstīti ēnu ekonomikas apkarošanas plānos u.tml. dokumentos.

Veci vēži vecās kulītēs

Patlaban valsts pārvaldes iestādēm aktuāls ir valdības 30. marta rīkojums sacerēt kārtējo ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kas valdībā jāiesniedz līdz 30. jūlijam. Jaunais plāns nomaina iepriekšējo plānu. “Darba grupās notiek aktīvs darbs,” 2. maija notikušajā Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē deputātus uzmundrināja Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietniece Daiga Gulbe. Turklāt apakškomisijas sēde sakrita ar dienu, kad savu darbu oficiāli sākusi departamenta jaunā direktore Dace Pelēkā. Apakškomisijas sēdes apmeklēšana bija viņas pirmais publiski paveiktais darbs.

Ne apakškomisijas sēdē, bet publiskajā telpā mirkli pirms tam bija palaists Finanšu ministrijas valsts sekretāres Baibas Bānes stāsts par D. Pelēkās pārdesmit gadu ilgo karjeru Valsts ieņēmumu dienestā līdz tagad jau vairāku VID ģenerāldirektoru vietniecei ar atbildību tieši par nodokļiem. VID tagadējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme apgalvoja, ka neredzot labāku veidu, kā ātros termiņos nodrošināt tik sarežģītas nozares kā ēnu ekonomikas mazināšanas politikas plānošanas piesaisti reālam darbam un rezultātam.

Ir arī citas versijas par D. Pelēkās pārsēdināšanu uz Finanšu ministriju. Varbūt galvenais bija nostiprināt I. Jaunzemes pozīcijas. Viņa tagad tikusi vaļā no tādas vietnieces, kura jau iepriekš izmantota par VID vadītāju uz laiku, kamēr politiskie grupējumi saskaņo kārtējā “īstā” VID ģenerāldirektora kandidatūru. 

Tagad atkal laiki nemierīgi. Vairāki politiķi labprāt redzētu I. Jaunzemi grēkāža lomā, bet citiem toties ļoti svarīgi, lai I. Jaunzeme paliek amatā mūžīgi. Iespējams arī tā, ka D. Pelēkās pārcelšana uz Finanšu ministriju ir veids, kā viņai piešķirta neafišētā izdienas pensijā. Ja nekādu rezultātu nav cīņai pret ēnu ekonomiku gadu desmitu laikā un attiecīgajam Finanšu ministrijas departamentam vairāku gadu laikā, tad grūti iedomāties, ka un kāpēc D. Pelēkā jaunajā amatā varētu paveikt vairāk par neko.

Kuras sociālās grupas tiks represētas

Attiecīgā departamenta un vēl citi ierēdņi savas algas mēdz attaisnot arī ar sabiedrību tracinošiem priekšlikumiem, lai sabiedrība saprastu, ka labāk maksāt šiem ierēdņiem algu par nestrādāšanu nekā par strādāšanu, no kuras visiem tikai sliktāk.

No 2. maijā dzirdētajiem priekšlikumiem uzmanību piesaistīja

kārtējie aicinājumi ierobežot skaidrās naudas lietošanas iespējas,

privātmāju celtniecībai izsniedzamo būvatļauju apkrāmēšana ar pasūtītāja paskaidrojumiem, kur viņš dabūjis naudu būvēšanai un ko nolīdzis par būvniekiem,

medicīnas darbinieku izsekošana, lai viņi neiedomājas kādu ārstēt ārpus valsts un dažu privāto medicīnas iestāžu oligopola,

pastiprināt ziņu vākšanu par visu paveidu kredītiestāžu parādniekiem, lai ar nodokļu prasībām izputinātu viņus ātrāk, nekā to paspēj pārējie kreditori.

Jaunās iniciatīvas radušās, izvērtējot iepriekšējā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izgāšanos. Šo bēdīgo faktu Finanšu ministrija atzina iespējami diskrētā veidā. Uz deputātu lūgumiem pastāstīt par iepriekšējo plānu neizdošanos tika dots solījums atbildēt vēlāk. Bija jāiztiek ar atzinumu, ka turpmāk vajadzēšot darboties citādāk nekā iepriekš, kas nozīmē, ka nekas labs iepriekš sasniegts netika.

Jaunā darbošanās būšot atsevišķu tautsaimniecības nozaru atlase, lai jo īpaši apkarotu ēnu ekonomiku tieši tajās. Šīs nozares būs tirdzniecība, būvniecība un medicīna. Jau esot savāktas un sanākušas darba grupas par attiecīgajām nozarēm. Divas grupas darbosies Finanšu ministrijas paspārnē, bet mediķu uzmanīšanas grupas priekšgalā nosēdusies pati veselības ministre Līga Menģelsone.

Valsts palīdzēs lieluzņēmējiem

Viens no ēnu ekonomijas apkarošanas plāna jaunā laidiena lozungiem ir sadarbība ar uzņēmējiem. Protams, ar labajiem uzņēmējiem. Tie apsolījušies nosūdzēt valstij sliktos uzņēmējus par negodīgu konkurenci. Citiem vārdiem sakot, nosūdzēt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas ir ēnu ekonomikas būtība.

Atklājās līdzīgas problēmas dažādās tautsaimniecības nozarēs. Proti, visur trūkst kaut cik strādāt spējīgu cilvēku. Lielajiem uzņēmējiem tiklab medicīnā kā būvniecībā esot svarīgi panākt, lai viņu darbinieki nesāk piepelnīties savās privātpraksēs. Lai viņi kalpo tikai un vienīgi lielajiem privātuzņēmējiem, kas cieši saauguši ar valsts birokrātisko un partijisko aparātu.

Jaunā plāna uzmetumu prezentācijas intelektuālai greznošanai tika piesaistīts Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Viņš ir specializējies ēnu ekonomikas pētīšanā. Viņa viedoklis izklausījās vairāk kritisks nekā atzinīgs īpašiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai tikai dažās nozarēs. Viņaprāt, valsts pārvalde nedrīkst kultivēt atšķirīgu attieksmi atkarībā no nozares. Viņš arī nepiekrita uzskatiem, ka kļūšana par lieluzņēmēju automātiski padara cilvēkus par valsts noteiktās kārtības, tai skaitā nodokļu maksāšanas ievērotājiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

FotoPolitisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Lasīt visu...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...