Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

13.Saeimas vēlēšanas vēl bija priekšā, kad piektdien, 5.oktobrī, dienas beigās šīs publikācijas autori kā triju biedrību - Latvijas Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrība (turpmāk – NĪMA), NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība (turpmāk – NĪSA) un NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk NĪLA) - valdes locekļi saņēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – Komisija) ziņojumu (turpmāk – Ziņojums) par to, ka š. g. 10.oktobra sēdē Komisija izskatīs likumprojektus "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums" un "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā" (pirms iesniegšanas Saeimā).

Par likumprojekta "Nekustamā īpašuma (NĪ) aģentu darbības likums" (turpmāk – Likumprojekts) neatbilstību Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ES un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk – Standarts) prasībām un par nepieciešamību apturēt Likumprojekta virzību Saeimas 1. lasījumam visu triju biedrību valde jau informēja sabiedrību: skat. publikāciju Vai Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ar likumu tiek iedibināts monopols?

http://pietiek.com/raksti/vai_latvijas_nekustama_ipasuma_tirgu_ar_likumu_tiek_iedibinats_monopols.

Divu iepriekš minēto Likumprojekta variantu virzību 12.Saeimā izdevās apturēt, jo Likumprojekts atklāti iedibinātu privātās organizācijas – Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (turpmāk – LANĪDA) – monopolu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Likumprojekta autori 13. Saeimas priekšvēlēšanas periodā tādus Likumprojekta variantus neuzdrošinājās virzīt un tos secīgi bija spiesti atzīt par nederīgiem Saeimas komisiju un deputātu pārliecinošs vairākums, tajā skaitā – Likumprojekta virzītāju naudīgās privātās organizācijas LANĪDA labā. Komisija, Ekonomikas un Tieslietu ministrija visas norobežojās no goda saukties par Likumprojekta izstrādātājiem, kaut gan visas minētās valsts un likumdevēja institūcijas aktīvi piedalījās gan Likumprojekta izstrādē, gan arī tā virzībā, bet to iespējamo korumpētību, kā jau vienmēr, pierādīt gandrīz nav iespējams.

Jāteic, ka 3. Likumprojekta variants, kas šobrīd tiek virzīts zem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma karoga (turpmāk – NILLTFNL), ir daudz sliktāks nekā divi iepriekš noraidītie, jo vispār neparedz nekādu sertificēto nekustamā īpašuma starpnieku – aģentu un mākleru (turpmāk – NĪ aģenti) – izglītības pakāpi. Proti, par sertificēto “speciālistu” var kļūt jebkura iepriekš krimināli nesodīta persona, kura:

a) reģistrē savu darbību sertificējošās institūcijas (uz doto brīdi tā ir tikai un vienīgi privātā naudīgo nekustamo īpašumu firmu – LATIO, Arco Real Estate, Domuss, Interbaltija u.c. - apvienība LANĪDA) reģistrā, iepriekš veicot Ministru kabineta noteiktās valsts nodevas un arī citas sertificējošās institūcijas (LANĪDA) brīvi (!) noteiktās iemaksas, kā arī ievēro sertificējošās institūcijas (LANĪDA) izstrādāto ētikas kodeksu;

b) apdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisku atbildību (turpmāk - CTA);

c) ievēro NILLTFNL prasības un atskaitās par to ievērošanu un saviem ieņēmumiem (uzmanību!) nevis Valsts ieņēmumu dienestam, bet gan – pirmkārt sertificējošai institūcijai (LANĪDA), kurai atbilstoši Likumprojektam būs arī tiesības, kas parasti tiek piešķirtas tikai valsts un pašvaldības iestādēm - gan administratīvi sodīt, gan pieprasīt ierobežotas pieejamības informāciju – gan no personām, gan arī no iestādēm.

Par LANĪDA ētikas vērtību izpratni, kas šajā gadījumā ir svarīgi, jo noteic topošo sertificēto “speciālistu” bez likuma noteiktās izglītības, tikumības un ētikas principu izpratni, autori jau rakstīja iepriekš – skat.http://www.nima.lv/index.php?pid=019 un http://www.nima.lv/index.php?pid=027351 FIABCI-Latvija pret FIABCI-LATVIA, kā arī https://www.pietiek.com/raksti/likumprojekta_dzivojamo_telpu_ires_likums_aizkulises.

Proti, par sertificēto “speciālistu” var kļūt jebkurš sētnieks un/vai jebkura mājsaimniece. NĪSA/NĪMA/NĪLA lūdz piedošanu sētniekiem un mājsaimniecēm, tomēr starpniecības darbībai NĪ nozarē ir nepieciešamas labas speciālās zināšanas, kuru minimāli (!) nepieciešamais līmenis attiecībā uz NĪ aģentiem ir precīzi aprakstīts Eiropas Savienībā un arī Latvijā 2010.gadā, tas ir 8 (astoņus gadus) atpakaļ akceptētajā NĪ aģentu darbības profesijas Standartā, kas prasa 1.līmeņa augstākās izglītības apliecinošu dokumentu no katra, kurš vēlas sniegt NĪ aģentu pakalpojumus ES, tajā skaitā – arī Latvijas teritorijā.

Likumprojekts iepriekš minētās ES Standarta prasības ignorē, prasot no sertificētiem “speciālistiem” tikai un vienīgi naudas iemaksas, kas, ņemot vērā CTA prēmiju apmēru (300-600 EUR, kā rakstīts Likumprojekta anotācijā), valsts nodevas, iemaksas reģistrā, profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas pasākumu cenas (kuru skaits, kvalitāte un izcenojumi tiks noteikti pēc sertificējošās institūcijas LANĪDA ieskatiem, piemēram viena starptautiskās federācijas FIABCI pasākuma apmeklējums varētu maksāt 200-300 EUR, Krievijas Rieltoru ģildes locekļu lekcijas u.c. konferences varētu maksāt nedaudz mazāk) gadā katram NĪ aģentam varētu pārsniegt 1000 EUR. Turklāt neapmeklēt minētos pasākumus nozīmēs pakļaut sevi izslēgšanai no NĪ aģentu reģistra.

Likumprojekts ignorē arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu normas, kas noteic profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās, kā arī ignorē Profesionālās izglītības likuma 22.panta prasības, kas nosaka, ka profesijas standarts ir viens no profesionālās izglītības saturu reglamentējošiem pamatdokumentiem, kas nemaz nemulsina NĪ aģentu likumprojekta virzītājus privāto naudīgo NĪ formu apvienības LANĪDA labā.

NĪSA/NĪMA/NĪLA uzskata, ka Likumprojekta 3. varianta izstrādātāju izvēle virzīt Latvijai kaitīgu Likumprojektu “miglainajā” pārejas perioda laikā, kad Komisijas deputātu daļa vairs nepiedalīsies 13.Saeimas darbībā, pats par sevi neliecina par Likumprojekta virzītāju godprātīgu rīcību.

Atgādināsim “gulbja dziesmas” iniciatoru - Komisijas deputātu sastāvu: priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Askolds Kļaviņš, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Ingmārs Līdaka (ZZS), Anrijs Matīss, Jānis Upenieks, Dzintars Zaķis (Vienotība), Artūrs Rubiks, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš (Saskaņa) – sk. http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/structureview?readform&type=3&lang=LV.

Ir skaidrs, ka piektdien, 2018.gada 5.oktobrī, izsūtot Ziņojumu, Komisijas deputāti nevarēja būt pārliecināti par savu vietu saglabāšanu arī 13.Saeimā, tajā pašā laikā iespējami saņemtā atlīdzība no privātās naudīgās organizācijas LANĪDA par Likumprojekta virzību ir jāatstrādā. Turklāt grūti izvēlēties labāku laiku nekā pārejas “tumšo” periodu, kad 12.Saeimas deputāti jau ir pārvēlēti, bet jaunie - 13. Saeimas deputāti - vēl nav apstiprināti. Līdz ar to visiem Komisijas un citiem Saeimas deputātiem, ar Ziņojumu pieaicinātai Saeimas juridiskā biroja vadītājai Dinai Meistarei, kā arī visu pieaicināto valsts iestāžu amatpersonām, kuru sēdē pieaicināto personu sarakstā ir Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, ir dota iespēja bezatbildīgi nobalsot par Latvijai kaitīgā, nekustamā īpašuma tirgus darījuma starpnieka profesijas diskreditējošā Likumprojekta virzību.

Aicinām plašu sabiedrību nevis klusi apspriest šo publikāciju virtuvēs, bet gan - iesaistīties un kopā ar NĪSA/NĪMA/NĪLA apturēt zem modernā NILLTFNL karoga bīdītā Latvijai kaitīgā Likumprojekta virzību iespējami korumpēto ierēdņu, vecas Saeimas deputātu un privātās NĪ naudīgo firmu apvienības labā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...