13. Saeimas deputātu kandidāti – “bēgļu” atbalsta vēstules parakstītāji
Zigurds Strīķis22.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2015. gadā, kad pāri Eiropai vēlās nelegālās imigrācijas vilnis, Eiropas Savienības vadība pieprasīja, lai arī Latvija uzņemtu savu imigrantu kvotu. Sabiedrībā valdīja satraukums un sašutums. Lai to kliedētu, Una Bergmane (vēsturniece), Olga Procevska (uzņēmēja), Gustavs Strenga (vēsturnieks), Helmuts Caune (filozofijas maģistrs, redaktors), Ansis Dobelis (biedrības "Progresīvie" vadītājs) un Kaspars Zellis (vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks) rakstīja vēstuli vadošām valsts amatpersonām “Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai”.
Vēstulē ir teikts:
“...Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama ...
... Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai....
... Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus.”
Vēstules autori ir labi izglītoti sociālo zinātņu jomas pārstāvji, un viņiem vajadzētu zināt, kādas problēmas Eiropas valstīm sagādā nelūgto viesu pieplūdums – imigranti izdara noziegumus, dzīve kādreiz plaukstošajās Rietumeiropas galvaspilsētās kļuvusi ļoti nedroša. Migranti laupa, slepkavo, izvaro, demolē un dedzina mašīnas.
Iebraucēji nesteidz integrēties, viņi veido tā dēvētās “no-go” zonas, kur viņu kopienai nepiederošie nedrīkst ieiet. Ja agrāk politiķi zviedriem teica, ka imigrantu darbs vajadzīgs, lai nodrošinātu viņiem pensijas, tad tagad viņiem saka, ka pensijas vecums jāpalielina, jo migrantu izmitināšanai un uzturēšanai vajadzīgi papildlīdzekļi.
Vēstules autori izliekas nezinām, ka miljoniem migrantu pārvietošana tūkstošiem kilometru attālumā izmaksā desmitiem miljardus eiro, to plūsmas organizēšanai, kurā iesaistīti kontrabandas grupējumi, NVO un pērkami politiķi, vajadzīga precīza koordinācija. Lai to nodrošinātu, Dzordžs Soross darbojas gan migrantu izcelsmes valstīs, gan arī Eiropā, veicinot to uzņemšanu.
Ir uzsākta Eiropas iedzīvotāju Lielā Nomaiņa, kas jau 1925. gadā aprakstīta Kalergija – Kūdenhova grāmatā “Praktiskais ideālisms”. Migrācijas pētnieki min skaitli - 70 miljoni. Tas ir potenciālo migrantu skaits, kuri tuvā nākotnē ir gatavi no Āfrikas doties uz Eiropu. Šādu migrantu daudzumu Eiropa nespēs pieņemt. Pret migrāciju jācīnās migrantu izcelsmes zemēs, risinot šo valstu sociālās, demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas.
Šeit ir to 13. Saeimas deputātu kandidātu saraksts, kuru vārdi un uzvārdi sakrīt ar vēstules parakstītāju vārdiem un uzvārdiem:
Attīstībai Par:
Marija Golubeva, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāte Nr 4.
Lauris Bokišs, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 13.
Juris Pūce, Kurzemes vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 1.
Jānis Viļums, Latgales vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 6.
Edgars Jēkabsons, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 10.
Liesma Ose, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāte Nr 16.
Progresīvie:
Roberts Putnis, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 2.
Mārtiņš Kossovičs, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 32.
Ansis Dobelis, Kurzemes vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 2.
Toms Zariņš, Vidzemes vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 21.
Jaunā Vienotība:
Veiko Spolītis, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 10.
Dmitrijs Golubevs, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr. 18.
Edgars Engīzers, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 34.
Latvijas Reģionu apvienība
Ieva Brante, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāte Nr 1.
Zem 160 personu parakstītās vēstules parakstītāju sniegtā informācija ir nepilnīga, un ir iespējama dažu vārdu un uzvārdu nejauša sakritība ar Saeimas deputātu kandidātu vārdiem. Aicinu sarakstā minētās partijas apstiprināt vai noliegt savu kandidātu līdzdalību minētās vēstules parakstīšanā. Saraksts sastādīts, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā publicētos datus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
