Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015. gadā, kad pāri Eiropai vēlās nelegālās imigrācijas vilnis, Eiropas Savienības vadība pieprasīja, lai arī Latvija uzņemtu savu imigrantu kvotu. Sabiedrībā valdīja satraukums un sašutums. Lai to kliedētu, Una Bergmane (vēsturniece), Olga Procevska (uzņēmēja), Gustavs Strenga (vēsturnieks), Helmuts Caune (filozofijas maģistrs, redaktors), Ansis Dobelis (biedrības "Progresīvie" vadītājs) un Kaspars Zellis (vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks) rakstīja vēstuli vadošām valsts amatpersonām “Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai”.

Vēstulē ir teikts:

“...Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama ...

... Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai....

... Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus.”

Vēstules autori ir labi izglītoti sociālo zinātņu jomas pārstāvji, un viņiem vajadzētu zināt, kādas problēmas Eiropas valstīm sagādā nelūgto viesu pieplūdums – imigranti izdara noziegumus, dzīve kādreiz plaukstošajās Rietumeiropas galvaspilsētās kļuvusi ļoti nedroša. Migranti laupa, slepkavo, izvaro, demolē un dedzina mašīnas.

Iebraucēji nesteidz integrēties, viņi veido tā dēvētās “no-go” zonas, kur viņu kopienai nepiederošie nedrīkst ieiet. Ja agrāk politiķi zviedriem teica, ka imigrantu darbs vajadzīgs, lai nodrošinātu viņiem pensijas, tad tagad viņiem saka, ka pensijas vecums jāpalielina, jo migrantu izmitināšanai un uzturēšanai vajadzīgi papildlīdzekļi.

Vēstules autori izliekas nezinām, ka miljoniem migrantu pārvietošana tūkstošiem kilometru attālumā izmaksā desmitiem miljardus eiro, to plūsmas organizēšanai, kurā iesaistīti kontrabandas grupējumi, NVO un pērkami politiķi, vajadzīga precīza koordinācija. Lai to nodrošinātu, Dzordžs Soross darbojas gan migrantu izcelsmes valstīs, gan arī Eiropā, veicinot to uzņemšanu.

Ir uzsākta Eiropas iedzīvotāju Lielā Nomaiņa, kas jau 1925. gadā aprakstīta Kalergija – Kūdenhova grāmatā “Praktiskais ideālisms”. Migrācijas pētnieki min skaitli - 70 miljoni. Tas ir potenciālo migrantu skaits, kuri tuvā nākotnē ir gatavi no Āfrikas doties uz Eiropu. Šādu migrantu daudzumu Eiropa nespēs pieņemt. Pret migrāciju jācīnās migrantu izcelsmes zemēs, risinot šo valstu sociālās, demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas.

Šeit ir to 13. Saeimas deputātu kandidātu saraksts, kuru vārdi un uzvārdi sakrīt ar vēstules parakstītāju vārdiem un uzvārdiem:

Attīstībai Par:

Marija Golubeva, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāte Nr 4.

Lauris Bokišs, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 13.

Juris Pūce, Kurzemes vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 1.

Jānis Viļums, Latgales vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 6.

Edgars Jēkabsons, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 10.

Liesma Ose, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāte Nr 16.

Progresīvie:

Roberts Putnis, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 2.

Mārtiņš Kossovičs, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 32.

Ansis Dobelis, Kurzemes vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 2.

Toms Zariņš, Vidzemes vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 21.

Jaunā Vienotība:

Veiko Spolītis, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 10.

Dmitrijs Golubevs, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr. 18.

Edgars Engīzers, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 34.

Latvijas Reģionu apvienība

Ieva Brante, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāte Nr 1.

Zem 160 personu parakstītās vēstules parakstītāju sniegtā informācija ir nepilnīga, un ir iespējama dažu vārdu un uzvārdu nejauša sakritība ar Saeimas deputātu kandidātu vārdiem. Aicinu sarakstā minētās partijas apstiprināt vai noliegt savu kandidātu līdzdalību minētās vēstules parakstīšanā. Saraksts sastādīts, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā publicētos datus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...