2. pensiju līmenis. Uzkrājums vecumdienām vai piespiedu loterija?
Aivars Strakšas11.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No katra aprēķinātā darba algas eiro 6% obligātā kārtā tiek ieturēti 2. pensijas līmeņa uzkrājumiem. Sociālās apdrošināšanas iemaksām nav paredzēti atvieglojumi, kā tas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpēc no katriem tūkstoš eiro bruto algas (uz papīra) 60 eiro tiek ieturēti un pārskaitīti pensiju fondiem. Gada laikā no tūkstoš eiro mēnešalgas kopā sanāk 720 eiro. Tātad apmēram viena mēnešalga pēc visu nodokļu samaksas (uz rokas). Vienu mēnesi gadā Latvijā strādājošais strādā pensiju fondu turētājiem!
Un kas ir pretī? Tukšs solījums, ka gadījumā, ja nebūs lielas ekonomikas/finanšu krīzes un nebūs būtiskas inflācijas, tad, ejot pensijā, jums tiks izmaksāts uzkrātais un varbūt būsiet kaut ko arī nopelnījuši.
Cilvēka darba mūžs līdz pensijai ir kādi 40 - 45 gadi. Šajā laika posmā ar garantiju ik pēc 8 - 10 gadiem būs lielākas vai mazākas ekonomikas un finanšu krīzes, inflācija kaut kādos periodos sasniegs arī divciparu skaitļus, kas padarīs uzkrājumus nevērtīgākus atbilstoši inflācijai.
Pašreizējā finanšu krīze Latvijas gadījumā kopš 2022. gada janvāra naudas uzkrājumus ir padarījusi par 25% nevērtīgākus. Tātad, ja ieguldījumu vērtība vērtspapīros nav pieaugusi par 25%, tad esam cietuši zaudējumus. Patiesībā arī vērtspapīru cenas ir kritušās, turklāt būtiski. 2022. gadā kopējie pensiju fondu zaudējumi no ieguldījumiem bija 880 miljoni eiro.
Vienīgie ieguvēji no 2. pensiju fonda darbības bija un ir pensiju fondu pārvaldītāji, kuri savu komisiju saņem jebkurā gadījumā. Neatkarīgi no tā, vai strādā ar peļņu vai zaudējumiem. Ērts bizness. Peļņa jebkurā gadījumā, neuzņemoties nekādas saistības par ieguldījumu vērtības saglabāšanu.
Nenoteiktībai ar pensiju fondu ieguldījumu nākotnes vērtību noteikšanu ir objektīvs raksturs - tā nav paredzama. Nākotnes ekonomikas attīstības scenāriji nevienam nav zināmi. Var tikai minēt. Tāpat kā loterijā izvēloties 5 laimīgo skaitļu kombināciju. Ir ticamākas un mazāk ticamas varbūtības, un tas arī viss.
Vai ir saprātīgi paļauties tikai uz veiksmi tik būtiskā jautājumā kā uzkrājumi vecumdienu nodrošināšanai? Manuprāt, nav. Ja nav iespējams nodrošināt ieguldījumu saglabāšanās garantiju, tad šādi ieguldījumi nedrīkst būt obligāti.
Tāpēc aicinu izmantot iespēju un nobalsot par brīvprātības principu nodrošināšanu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu veidošanā. Parūpēsimies par savu nākotni!
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
