2. pensiju līmenis. Uzkrājums vecumdienām vai piespiedu loterija?
Aivars Strakšas11.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No katra aprēķinātā darba algas eiro 6% obligātā kārtā tiek ieturēti 2. pensijas līmeņa uzkrājumiem. Sociālās apdrošināšanas iemaksām nav paredzēti atvieglojumi, kā tas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpēc no katriem tūkstoš eiro bruto algas (uz papīra) 60 eiro tiek ieturēti un pārskaitīti pensiju fondiem. Gada laikā no tūkstoš eiro mēnešalgas kopā sanāk 720 eiro. Tātad apmēram viena mēnešalga pēc visu nodokļu samaksas (uz rokas). Vienu mēnesi gadā Latvijā strādājošais strādā pensiju fondu turētājiem!
Un kas ir pretī? Tukšs solījums, ka gadījumā, ja nebūs lielas ekonomikas/finanšu krīzes un nebūs būtiskas inflācijas, tad, ejot pensijā, jums tiks izmaksāts uzkrātais un varbūt būsiet kaut ko arī nopelnījuši.
Cilvēka darba mūžs līdz pensijai ir kādi 40 - 45 gadi. Šajā laika posmā ar garantiju ik pēc 8 - 10 gadiem būs lielākas vai mazākas ekonomikas un finanšu krīzes, inflācija kaut kādos periodos sasniegs arī divciparu skaitļus, kas padarīs uzkrājumus nevērtīgākus atbilstoši inflācijai.
Pašreizējā finanšu krīze Latvijas gadījumā kopš 2022. gada janvāra naudas uzkrājumus ir padarījusi par 25% nevērtīgākus. Tātad, ja ieguldījumu vērtība vērtspapīros nav pieaugusi par 25%, tad esam cietuši zaudējumus. Patiesībā arī vērtspapīru cenas ir kritušās, turklāt būtiski. 2022. gadā kopējie pensiju fondu zaudējumi no ieguldījumiem bija 880 miljoni eiro.
Vienīgie ieguvēji no 2. pensiju fonda darbības bija un ir pensiju fondu pārvaldītāji, kuri savu komisiju saņem jebkurā gadījumā. Neatkarīgi no tā, vai strādā ar peļņu vai zaudējumiem. Ērts bizness. Peļņa jebkurā gadījumā, neuzņemoties nekādas saistības par ieguldījumu vērtības saglabāšanu.
Nenoteiktībai ar pensiju fondu ieguldījumu nākotnes vērtību noteikšanu ir objektīvs raksturs - tā nav paredzama. Nākotnes ekonomikas attīstības scenāriji nevienam nav zināmi. Var tikai minēt. Tāpat kā loterijā izvēloties 5 laimīgo skaitļu kombināciju. Ir ticamākas un mazāk ticamas varbūtības, un tas arī viss.
Vai ir saprātīgi paļauties tikai uz veiksmi tik būtiskā jautājumā kā uzkrājumi vecumdienu nodrošināšanai? Manuprāt, nav. Ja nav iespējams nodrošināt ieguldījumu saglabāšanās garantiju, tad šādi ieguldījumi nedrīkst būt obligāti.
Tāpēc aicinu izmantot iespēju un nobalsot par brīvprātības principu nodrošināšanu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu veidošanā. Parūpēsimies par savu nākotni!
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
