40 miljardi atmazgāti caur "Swedbank". Kāpēc neviens no Latvijas bandas nav cietumā?

Rihards M. Parts
06.02.2025.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Swedbank naudas atmazgāšanas skandāls – kas patiesībā notika?

- Rihard, kāpēc jūs uzskatāt, ka Swedbank naudas atmazgāšanas skandāls ir tik nopietns?

- Swedbank naudas atmazgāšanas skandāls nav tikai Latvijas vai Baltijas problēma – tas ir globāls finanšu noziegums. No 2007. līdz 2015. gadam caur Swedbank Baltijas filiālēm tika atmazgāti vairāk nekā 40 miljardi eiro. Tas ir milzīgs apjoms, kas skar starptautiskās finanšu sistēmas stabilitāti.

Šie darījumi bija saistīti ar:

- Krievijas oligarhiem, kas izmantoja Swedbank infrastruktūru, lai izvestu miljardus no valsts.

- Ukrainas politiķiem, kas izmantoja šo sistēmu, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus.

Tā nav nejauša sistēmas kļūda – tas bija apzināts, sistemātisks noziegums, kuru vadīja Swedbank augstākā vadība. Un tomēr neviens no bankas vadītājiem nav stājies tiesas priekšā par naudas atmazgāšanu.

Zviedrijas varas iestādes uzlika Swedbank naudas sodu 4 miljardu Zviedrijas kronu apmērā (aptuveni 390 miljoni eiro), bet vai tas ir pietiekami, ja bankas vadība ar šīm darbībām nopelnīja iespējams desmitiem miljardu? Latvijā 15 miljonus eiro. Latvijā ir īpaši laipni pret Swedbank - uzminiet kāpēc?

Lauris Mencis – kā viņš var būt cīnītājs pret naudas atmazgāšanu, ja pats bija daļa no sistēmas?

- Kāda ir jūsu reakcija uz Lauri Menci un viņa lomu šajā skandālā?

- Lauris Mencis ir strādājis Swedbank vairāk nekā 20 gadus, vadot dažādas struktūrvienības. Viņš bija atbildīgs par:

- Uzņēmumu apkalpošanu, kas ietvēra augsta riska klientus.

- Starptautisko klientu apkalpošanu, kas ir tieši saistīta ar naudas plūsmām no ārzemēm.

- Risku pārvaldību, kas nozīmē, ka viņš bija viens no cilvēkiem, kam bija jānovērš šādas shēmas.

Un tomēr, neskatoties uz visu šo informāciju, Lauris Mencis nav saukts pie atbildības. Viņš nav atklājis nevienu līdzdalībnieku. Viņš nav identificējis nevienu personu, kas pieļāva šīs naudas plūsmas. Tā vietā viņš tika paaugstināts par Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāju un atrodas vienā valdē kopā ar Vadimu Frolovu.

Vai tas nav absurds? Vai tas nav klasisks "zaglis bļauj, ka jāķer zaglis" gadījums? Viņš runā par Swedbank "stingrāku pieeju naudas atmazgāšanas apkarošanai", bet tajā pašā laikā neuzņemas atbildību par to, kas notika viņa vadības laikā. Kāpēc?

- Swedbank AS – vai tā ir Swedbank AB aizsargājoša struktūra, kas ļauj izvairīties no atbildības?

- Swedbank AS Latvijā ir juridiski atdalīta no Swedbank AB Zviedrijā, bet vai šī atdalīšana nav tikai juridiska fikcija, kas ļauj Swedbank AB norobežoties no Swedbank AS darbībām Baltijā? Kāpēc Swedbank AB vadība, ieskaitot Jens Henriksson un Göran Persson, tik agresīvi norobežojas no Baltijas naudas atmazgāšanas skandāla, vienlaikus saglabājot pilnu kontroli pār banku?

Vai Swedbank AS kalpo kā juridisks “buferis”, lai Swedbank AB Zviedrijā izvairītos no atbildības?

Vai pastāv pierādījumi, ka Swedbank AS faktiski ir daļa no plašāka mafioza tīkla, kura labuma guvēji ir Zviedrijā?

Kāpēc Latvijas Bankas vadībā ir Swedbank bijušie darbinieki? Vai tas nozīmē, ka Swedbank AB Zviedrijā turpina kontrolēt Latvijas finanšu sistēmu caur saviem ietekmes aģentiem? 

Ja Swedbank AS darbojas kā juridiski konstruēts mehānisms, lai pasargātu augstākos vadītājus un tās akcionārus Zviedrijā, tad Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ir jāatbild – vai Latvija ir tikai zviedru banku ietekmes zona, kur nacionālā drošība un tiesiskums tiek pakārtots ārvalstu finanšu interesēm?

Kāpēc Latvijas tiesībsargājošās iestādes līdz šim nav izmeklējušas šo jautājumu padziļināti?

Vai Latvijas drošības iestādes ir veikušas risku analīzi, lai noskaidrotu, vai Swedbank AB pārvalda Latvijas banku sektoru caur saviem uzticamajiem kadriem?

Šie ir jautājumi, kas ir jāuzdod ne tikai sabiedrībai, bet arī valsts drošības iestādēm, jo runa nav tikai par bankas reputāciju, bet par Latvijas finanšu sistēmas neatkarību un suverenitāti.

Kāpēc tiesībsargājošās iestādes klusē?

- Jautājumi Latvijas ģenerālprokuroram Jurim Stukānam

Kāpēc Latvijas Ģenerālprokuratūra nav uzsākusi kriminālprocesus pret Swedbank vadību, kas pieļāva miljardu eiro atmazgāšanu?

Vai Latvijas prokuratūra spēj nodrošināt taisnīgumu, vai arī banku un politiķu ietekme ir pārāk spēcīga?

Vai ģenerālprokuratūrai ir bijušas sarunas ar Zviedrijas un citu valstu tiesībsargājošajām iestādēm, lai koordinētu izmeklēšanu?

- Jautājumi Latvijas valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam

Kā Latvijas prezidents vērtē to, ka Latvijas finanšu sistēma ir bijusi daļa no starptautiskas naudas atmazgāšanas shēmas?

Vai prezidents uzskata, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes pietiekami efektīvi izmeklē Swedbank vadītāju lomu šajā skandālā?

Ko prezidents ieteiktu tiesībsargājošajām iestādēm – kā būtu jārīkojas, lai Latvijas banku sektors atgūtu uzticību?

Kā jūs vērtējat tiesībsargājošo iestāžu lomu šajā skandālā?

Manuprāt, tiesībsargājošās iestādes vai nu nespēj, vai nevēlas saukt pie atbildības Swedbank vadību. Šis gadījums skaidri parāda, ka Latvijas uzraudzības iestādes ir cieši saistītas ar bankām, un Swedbank to izmanto savās interesēs.

Pēc manas personīgās pieredzes, Swedbank ir tieša ietekme Latvijas Ģenerālprokuratūrā. Šī ietekme ir tik liela, ka pēc Swedbank pieprasījuma Ģenerālprokuratūra pārtrauca kriminālprocesu pret Swedbank, neļaujot to izmeklēt – un to izdarīja ar nepārsūdzamu lēmumu!

- Kas par to parūpējās?

- Šis lēmums izdevīgs tieši Swedbank vadībai – Vadims Frolovs acīmredzami iesaistījās šī procesa apturēšanā, iespējams, pēc Laura Menca rīkojuma.

- Kāpēc tas ir īpaši skandalozi?

Šis kriminālprocess bija publisks, un tomēr Swedbank panāca, ka tas tiek slēgts! Tas parāda, cik pārliecināti Mencis un Swedbank vadība jūtas par savu nesodāmību – viņi pat nebaidās, ka sabiedrība varētu redzēt viņu manipulācijas.

Šī situācija uzskatāmi parāda Swedbank īsto seju – viņi ne tikai izvairās no atbildības, bet pat nekaunīgi kontrolē izmeklēšanas procesu, zinot, ka viņiem nekas nedraud.

- Kāpēc Swedbank panāca kriminālprocesa pārtraukšanu?

Šis gadījums tieši attiecās uz manis it kā izsniegto pilnvaru. Swedbank pieprasīja kriminālprocesa pārtraukšanu, lai izvairītos no nepieciešamības uzrādīt pilnvaras oriģinālu, kas bija būtisks pierādījums manā lietā.

- Kas notika rezultātā?

- Tiesībsargājošās iestādes deva Swedbank iespēju slēpt pierādījumus.

Es esmu pārliecināts, ka Swedbank slēpj viltotus dokumentus, uz kuru pamata tā ir ieguvusi miljoniem eiro no maniem personīgajiem līdzekļiem.

Swedbank izvairījās no atbildības par iespējamu dokumentu viltošanu vai citām nelikumīgām darbībām.

Kriminālprocess tika pārtraukts bez jebkādas pienācīgas izmeklēšanas, tādējādi ignorējot ne tikai Krimināllikuma normas, bet arī manas likumīgās tiesības iegūt taisnīgu izmeklēšanu un piekļuvi būtiskajiem pierādījumiem.

- Ko šī situācija atklāj par Lauri Menci un Swedbank vadību?

- Lauris Mencis un Vadims Frolovs apzināti manipulēja ar sistēmu, lai pasargātu Swedbank no atbildības.

Viņi bija pārliecināti, ka izmeklēšana tiks kontrolēta viņu interesēs – un viņiem bija taisnība. 

Pat publiska krimināllieta netraucēja viņiem panākt tās slēgšanu – tas parāda absolūtu varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Šī situācija nav tikai atsevišķs gadījums – tā ir sistēma, kas ļauj Swedbank kontrolēt tiesībsargājošās iestādes.

- Kāpēc šī situācija ir skandaloza?

Tiesībsargājošās iestādes ne tikai piesedz Swedbank, bet arī ignorē manas likumīgās tiesības uz aizsardzību un taisnīgu procesu. Līdzdarbojas. 

Man ir atņemta iespēja pierādīt patiesību, jo tiesībsargājošās iestādes apzināti novēršas no patiesības noskaidrošanas.

Tas pierāda, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra nav neatkarīga, bet darbojas finanšu grupējumu interesēs, nevis sabiedrības labā.

- Vai Latvijas valsts drošības iestādes vispār ir gatavas rīkoties, ja banku noziedzība tiek piesegta augstākajos varas ešelonos?

- Pat publiska krimināllieta netraucēja viņiem panākt tās slēgšanu – tas parāda absolūtu varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Vai prokuratūra aizsargā sabiedrības intereses, vai arī banku noziedzniekus?

- Ko mēs varam darīt kā sabiedrība?

- Swedbank naudas atmazgāšanas skandāls ir pierādījums tam, ka varas un naudas ietekme var aizēnot taisnīgumu. Ja mēs gribam redzēt pārmaiņas, mums ir jāpieprasa skaidras atbildes un rīcība.

1. Zviedrijas varas iestādes sodīja banku, bet ne vadītājus.

Vienīgā persona, kas tika apsūdzēta, bija Birgitte Bonnesen – Swedbank bijusī izpilddirektore. Bet arī viņai nebija jāatbild par naudas atmazgāšanu – viņa tika apsūdzēta tikai par krāpšanu un tirgus manipulāciju.

2. Latvijas FKTK nav izmeklējusi atsevišķus vadītājus.

Ne Māris Mančinskis, ne Vadims Frolovs vai Lauris Mencis nav oficiāli izmeklēti. Kāpēc? Tie ir uzvārdi, kuri ir cieši saistīti ar naudas atmazgāšanas laiku utt.

3. Kāpēc Swedbank turpina darboties tā, it kā nekas nebūtu noticis?

Banka maksā sodus, bet tie tiek uztverti kā "biznesa izmaksas", nevis reāls sods par noziegumiem.

Man šķiet, ka šeit ir jāuzdod tiešs jautājums: vai bankas ir kļuvušas tik ietekmīgas, ka tās var izvairīties no taisnīguma?

Ko darīt tālāk?

- Kādi ir jūsu aicinājumi tiesībsargājošajām iestādēm?

- Es aicinu:

1. Latvijas, Zviedrijas un Eiropas regulatorus veikt pilnu izmeklēšanu.

Kāpēc neviens Swedbank vadītāji Baltijā un Zviedrijā, kā piemēram Göran Persson nav saukts pie atbildības?

Kāpēc tikai Birgitte Bonnesena tika tiesāta, bet citi palika ēnā?

2. Swedbank publiski identificēt vainīgos.

Ja Lauris Mencis un citi vadītāji neuzskata sevi par atbildīgiem, lai viņi nosauc, kas tad bija šī sistēma?

3. Latvijas FKTK pārskatīt Swedbank vadības atbilstību finanšu sektoram.

Kā ir iespējams, ka pēc šāda mēroga skandāla Swedbank vadībā ir Lauris Mencis un Vadims Frolovs? Kāds skaidrojums tam, ka tie joprojām ieņem augstus amatus?

- Ko mēs varam darīt kā sabiedrība?

- Swedbank naudas atmazgāšanas skandāls ir pierādījums tam, ka varas un naudas ietekme var aizēnot taisnīgumu. Ja mēs gribam redzēt pārmaiņas, mums ir jāpieprasa skaidras atbildes un rīcība.

Es aicinu ikvienu:

Dalīties ar šo informāciju sociālajos tīklos.

Uzdot jautājumus Swedbank un tiesībsargājošajām iestādēm.

Nepieļaut, ka šis skandāls tiek aizmirsts un paslaucīts zem tepiķa.

Jo, ja mēs to pieļausim, rīt šāda pati sistēma varēs turpināt darboties bez sekām.

Juridiskā atruna

Šī publikācija ir viedoklis un sabiedriskās diskusijas veicināšana, balstoties uz personīgo pieredzi, balstoties uz publiski pieejamu informāciju un loģiskiem jautājumiem, kas ir būtiski sabiedrības interesēs. Tajā netiek izvirzīti nepārprotami apgalvojumi par personu vai institūciju noziedzīgām darbībām, bet tiek analizēti fakti un izteikti pamatoti jautājumi. Ja Swedbank vadība vai Latvijas tiesībsargājošās iestādes vēlas sniegt skaidrojumu, tās tiek aicinātas to darīt publiski, lai izkliedētu jebkādas šaubas par šo situāciju.

Rihards M. Parts ir Swedbank klients un sabiedrības aktīvists, kurš cīnās par taisnīgumu un caurspīdību finanšu sektorā.

Seko mums