“410 kriminālprocesi”: publiski jautājumi Annai Jurjevnai Potapovai un Jurim Jurašam
Imants Liepiņš04.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija savā priekšvēlēšanu videorullītī atkārtoti mēģina pasniegt dažādas KNAB izgāšanās un pasūtījuma kriminālprocesus kā savus “sasniegumus”, tālab šajā sakarībā - daži publiski jautājumi partijas līderiem.
19. septembrī Pietiek publicēja apkopojumu “Strīķe un Jurašs savas lielākās izgāšanās mēģina pasniegt kā lielākos sasniegumus”, bet jau divas dienas vēlāk jaunie konservatori - it kā nekas nebūtu noticis - uzkāpa uz tā paša grābekļa vēlreiz: JKP oficiālajā twitter kontā tika publicēts video, kurā atkal kā sasniegumi tika attēloti vairāki KNAB izgāšanās gadījumi, kas savulaik notika laikā, kad KNAB operatīvo un izmeklēšanas darbību vadīja tagadējie JKP kandidāti un Rīgas domnieki Juris Jurašs un Juta Strīķe, A.K.A. Juta Potapova, alias Anna Jurjevna Potapova. Šajā sakarībā - daži publiski jautājumi:
1) Jūs - J. Jurašs, J. Potapova, J. Strīķe, A. J. Potapova - apzināties, ka JKP reklamēto “oligarhu lietu” jūs nespējāt sešu gadu laikā vispār nodot kriminālvajāšanai? Jūs apzināties, ka pasniedzat kā savu “veiksmes stāstu” lietu, kas vispār pat līdz tiesai nenonāca? Nemaz jau nerunājot par jelkādu notiesājošu spriedumu.
2) Jūs apzināties, ka šajā lietā savāktie pierādījumi (dokumenti, cietie diski) vispār netika apskatīti divus līdz desmit mēnešus pēc kratīšanu veikšanas, bet vienā gadījumā pat 35 mēnešus pēc izņemšanas? Vai tādi ir jūsu “veiksmes stāsti”? Jūs to saucat tieši kā - par “operatīvo darbību” vai “izmeklēšanu”? Vai arī tomēr par slinkumu un nolaidību? No kā ieguvēji ir tikai lietas figuranti?
3) Jūs apzināties, ka “digitālā lieta” bija pasūtījuma kriminālprocess, ko lika uzsākt un virzīt toreizējais premjers E. Repše, bet valstij nekāds (ne mantisks, ne arī kāds cits) ļaunums digitālās televīzijas apraides ieviešanā nav nodarīts - tieši pretēji? Apzināties, ka lietā vispār nav neviena cietušā, jo apraides uzlabošana un palētināšana ir ieguvums, nevis noziegums? Jūs aptverat, ka valstij vai privātpersonām neviens nav nodarījis šinī gadījumā naudiskus vai citus zaudējumus, tālab lietā nevienu cietušo nevarēja atrast?
4) Kas tie par “410 kriminālprocesiem”, kurus reklamējat? Cik no tiem vispār spējāt dabūt līdz prokuratūrai un tiesai, nemaz jau nerunājot par notiesājošiem spriedumiem?
5) Cik no šiem procesiem tika uzsākti J. Juraša un J. Strīķes lietvedībā, un cik no tiem bija uzsākti citās iekšlietu iestādēs, lai tikai pēc tam tos nodotu KNAB? Vai nav tā, ka tās krimināllietas pret korumpantiem un kukuļņēmējiem, kuras KNAB tomēr spēja nodot prokuratūrai un tiesai, bija lielākoties ierosinātas uz Valsts policijas un citu iestāžu savākto pierādījumu pamata, un pašu KNAB darbinieku ierosinātie procesi deva rezultātus daudz mazākā skaitā?
6) Vai šo “410 procesu” skaitā ir arī gadījums ar Jūrmalas uzņēmēja B. Rjazanska arestu, kura laikā neesošai fiziskai personai it kā tika atdoti valsts 5000 lati kā KNAB operatīvie līdzekļi, kas operācijas gaitā tika nozagti un vēlāk uzpeldēja Parex bankā, un kur KNAB aģents Koppels/Milakovs/Millers/Belovs (tā ir viena persona ar visiem šiem uzvārdiem) tagad Igaunijā atsēž 12 gadus par terora akta gatavošanu, spridzekļu meistarošanu un slepkavības mēģinājumu, nelikumīgu sprāgstvielu glabāšanu utt.?
7) Jūs aptverat, ka Latvenergo un Daimler kukuļošanas lietās KNAB saņēma jau gatavus materiālus un pierādījumus, atzīšanās utt. no ārzemju izmeklētājiem?
8) Kas tā tāda “Centrāltirgus lieta”?
9) Kāpēc neesat pieminējuši, ka divi jūsu kolēģi paši tika notiesāti par naudas līdzekļu izzagšanu no KNAB konta?
10) Kāpēc uz ekrāna reāli redzamas nevis 410 krimināllietas, bet gan tikai 21 lieta, pēc kuru uzskaitīšanas viss saraksts sāk rotēt, nosaukumiem atkārtojoties dažādās kombinācijās, un rotējošais saraksts tiek nenormāli paātrināts, lai vēlētājiem nebūtu saskatāms, ka 410 krimināllietu vietā tiek nosaukta tikai 21 lieta?
11) Vai apzināties, ka pat tikai no šīs nosauktās 21 lietas vismaz trīs kriminālprocesi bija politiskais pasūtījums?
12) Vai paši saprotat, ka bez “Rīdzenes lietas” vēl arī “korupcija Rīgas domē” jūsu aktivitāšu periodā ir tikai pieaugusi?
Video: https://twitter.com/konservativie/status/1043186373883293696
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.