Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija spējīga sagatavot kvalitatīvu konceptuālo ziņojumu par augstākās izglītības reformu. IZM nu jau vairāk nekā pusgadu haotiski ķepina arī grozījumus Augstskolu likumā. Ķep-ļep, pa roku galam veiktais darbs, protams, nevedas - labojumi tiek veikti rindām, iebildumi seko viens pēc otra.

Tāpēc IZM izdomājusi - samaksāsim valsts naudu "privātai" kompānijai, lai par valsts naudu skaidro un dara mūsu vietā to darbu, par ko mums jau ir

alga un kas mums būtu jāveic saskaņā ar saviem tiešajiem darba pienākumiem.

Divu mēnešu garumā šī kompānija mēģinās nekvalitatīvo IZM darbu
uzdot par kvalitatīvu – tas maksās “nieka” 41 000 eiro. Tikko IZM ir izsludinājusi konkursu PR kompānijas algošanai

https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/45549 

Nav jābūt pārāk tālredzīgam, lai saprastu, ka nodokļu maksātāju nauda aizies “godīgi iepirktiem” Ilgas kundzes drauģeļiem kā jau to reiz pieredzējām
ar mācību stundu organizēšanu TV…

Ja reiz dzīvojam tiesiskā valstī, tad šāda nekvalitatīva darba piesegšana ar nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu būtu jāvērtē ne tikai Valsts
kontrolei, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam u.c.!

4. pielikums

Iepirkuma nolikumam „Komunikācijas kampaņas “Augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšana Latvijā” stratēģijas un vēstījumu izstrāde”

(iepirkuma identifikācijas numurs: IZM2020/33)

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Iepirkumam „Komunikācijas kampaņas “Augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšana Latvijā” stratēģijas un vēstījumu izstrāde”

Vispārīga informācija

Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās augstskolu pārvaldības modeļa maiņas sekmīgai realizācijai nepieciešami papildu publiskās komunikācijas resursi (komunikācijas kampaņas stratēģija un vēstījumi), lai panāktu sabiedrības un iesaistīto pušu atbalstu. Augstskolu pārvaldības modeļa maiņu plānots īstenot 2020./2021. gadā, un tā ietvers institucionālas, kā arī pārvaldības un tipoloģijas izmaiņas augstskolās. Sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana par nepieciešamību Latvijā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī informēšana par ieguvumiem studentiem ilgtermiņā būs kampaņas vēstījumu pamatā. Ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai plānotos soļus šajā procesā, tostarp, Augstskolu likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā, kā arī ar likuma grozījumiem saistīto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.

Augstākā izglītība nosaka valsts konkurētspēju un ilgtspēju. Pārmaiņām ir jāveicina Latvijas zinātnes attīstība un konkurētspēja starptautiskā līmenī, veidojot pamatu nākotnes tautsaimniecības attīstībai un radot zināšanas, kas kalpo visas sabiedrības vajadzībām. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai katrs būtu motivēts saņemt augstākās kvalitātes zināšanas un dot tās tālāk, lai motivēti pasniedzēji augtu līdzi laikam, lai augstākās izglītības iestādes veicinātu absolventu konkurētspēju, sekojot vienotiem kritērijiem ar vadošajām pasaules universitātēm. Ideja – tiekšanās uz izcilību:

augstskolu resursu koncentrēšana spēcīgos akadēmiskos/zinātniskos centros ar augstu kvalitāti;

lektoru korpusa integrācija starptautiskā akadēmiskā vidē un obligātas publikācijas starptautiskos akadēmiskos izdevumos;

starptautiskā dimensija – vieslektori un iespēja pasniedzējiem pasniegt angļu, vācu, franču valodās;

salīdzinājums starptautiskā mērogā – izaugsme augstskolu reitingos;

izglītības eksporta pievienotās vērtības paaugstināšana un jaunu ģeogrāfiju atklāšana;

eksaktās izglītības tuvināšana sešiem nozīmīgākajiem industriālajiem klasteriem (mašīnbūve, ķīmija/farmācija, elektronika, IT).

Vairāk par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu

https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/3946-uzzini-galveno-par-parmainam-augstakaja-izglitiba

Kampaņas izaicinājumi

Radošās idejas un stratēģijas ilgtspēja. Lai izvairītos no vienveidīgas un rutinētas komunikācijas, radošai idejai un stratēģijai jābūt ilgtspējīgai, atbilstošai komunikācijas vides pārmaiņām un aktualitātēm.

Projekta un partneru kapacitāte. Stratēģijas realizācijā un vēstījumu radīšanā un izplatīšanā nepieciešams iesaistīt viedokļu līderus.

Fakti, dati un statistika kampaņas gaitā. Ja radošā koncepcija paredz veikt mērķauditorijas aptaujas vai pētījumus, tiem jābūt reprezentatīviem un izstrādātiem saskaņā ar atzītām socioloģijas metodēm.

Pieredzes stāstu izaicinājums. Ir pieejami pieredzes stāsti, kurus var izmantot arī kampaņā, taču jāņem vērā, ka uz šiem pieredzes stāstiem nevar balstīt visu radošo koncepciju.

Trešās puses atbalstītāju iesaiste. Darba devēji un nozaru pārstāvji var tikt iesaistīti, tāpēc viņu loma var būt atbalsts vēstījumu nodošanā vai viedokļu paušanā.

Kampaņas mērķis un rezultāts

Kampaņai jātiecas pievērst sabiedrības grupu uzmanību augstākās izglītības kvalitātei.

Kampaņas mērķis ir sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana par nepieciešamību Latvijā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī informēšana par ieguvumiem studentiem ilgtermiņā pēc izmaiņu veikšanas augstākās izglītības sektorā. Ir jāizstrādā un jāīsteno integrētās komunikācijas kampaņas stratēģija un vēstījumi, kas paredz dažādas komunikācijas aktivitātes. Konkrētās aktivitātes īpatsvaru var koriģēt atbilstoši piedāvātajai kampaņas stratēģijai, ja tas ļauj sasniegt kampaņas mērķus un mērķauditoriju. Integrētā kampaņa apvienos reklāmas, digitālos un/vai sabiedrisko attiecību instrumentus, panākot visefektīvāko budžeta izmantošanu rezultāta sasniegšanai.

Ar kampaņas starpniecību iecerēts pozitīvi ietekmēt sabiedrības attieksmi pret augstākās izglītības nozīmi, kā arī veicināt iesaistīto pušu izpratni un normatīvo aktu grozījumu pieņemšanu.

Provizoriski sasniedzamie rezultāti ir šādi:

Izstrādāt komunikācijas stratēģiju un vēstījumus augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai;

Nodrošināt publicitāti un izpratnes veidošanos sabiedrībā par pārmaiņām augstākajā izglītībā, uzsākot īstenot kampaņu, sasniedzot vismaz 20 publicitātes vienības (viedokļu raksti, ziņu sižeti, intervijas) un realizējot vismaz 5 pasākumus (publiskas diskusijas, semināri, vebināri, preses konferences);

Ar regulāras publiskās komunikācijas (tostarp sociālo tīklu ieraksti) palīdzību sasniegt vismaz 200 000 mērķauditorijas (total reach) vadošajā Latvijas interneta medijā ar lielāko auditoriju.  

Komunikācijas mērķauditorijas

Kopējā mērķauditorija ir visi Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ar pabeigtu vai nepabeigtu augstāko izglītību, kā arī jaunieši.

Prioritārā mērķauditorija: studenti, mācībspēki un augstākās izglītības iestādes, sadarbības partneri, kurus ietekmēs plānotās izmaiņas augstākajā izglītībā;

Sekundārā mērķauditorija, kas īpaši jāuzrunā, veltot atsevišķas komunikācijas aktivitātes: lēmumu pieņēmēji saistībā ar normatīvo aktu virzību līdz pieņemšanai Saeimā un Ministru kabinetā.

Izpildītāja uzdevumi

Paredzamais darba apjoms:

komunikācijas kampaņas stratēģijas un vēstījumu izstrāde, piedāvājot situācijas izpēti, radošo risinājumu, ilustrējot kampaņas stratēģijas un taktikas iespējamo attīstību;

provizoriskā aktivitāšu laika plāna, provizoriskā mediju plāna un budžeta izstrāde;

izstrādātās komunikācijas kampaņas koncepcijas un taktikas realizācija.

Kampaņas vēstījumiem jābūt skaidriem, mērķtiecīgiem un viegli uztveramiem plašā sabiedrībā. Satura materiāli jāpiedāvā dažādos formātos, valsts valodā, iespēju robežās nodrošinot, piemēram, video, ar subtitriem, lai arī bez audioiespējām būtu uztverami kampaņas vēstījumi. Kampaņas vizuālie vēstījumi u.c. materiāli jāsagatavo, ievērojot valsts pārvaldes iestāžu vienotās vizuālās identitātes Grafiskā standarta prasība: 

http://www.mk.gov.lv/file/Valsts_parvaldes_grafiskais_standarts_2014.pdf.

Kampaņas stratēģijas izstrādes un norises/realizācijas laiks

Kampaņas stratēģijas izstrāde un vēstījumu izstrāde – 2 (divi) mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas. Kampaņas faktiskā īstenošana notiks saskaņā ar Pasūtītāja norādījumiem, un tā tiks realizēta atsevišķi, balstoties uz šajā iepirkumā saņemto nodevumu (stratēģija un vēstījumi).

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...