Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija spējīga sagatavot kvalitatīvu konceptuālo ziņojumu par augstākās izglītības reformu. IZM nu jau vairāk nekā pusgadu haotiski ķepina arī grozījumus Augstskolu likumā. Ķep-ļep, pa roku galam veiktais darbs, protams, nevedas - labojumi tiek veikti rindām, iebildumi seko viens pēc otra.

Tāpēc IZM izdomājusi - samaksāsim valsts naudu "privātai" kompānijai, lai par valsts naudu skaidro un dara mūsu vietā to darbu, par ko mums jau ir

alga un kas mums būtu jāveic saskaņā ar saviem tiešajiem darba pienākumiem.

Divu mēnešu garumā šī kompānija mēģinās nekvalitatīvo IZM darbu
uzdot par kvalitatīvu – tas maksās “nieka” 41 000 eiro. Tikko IZM ir izsludinājusi konkursu PR kompānijas algošanai

https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/45549 

Nav jābūt pārāk tālredzīgam, lai saprastu, ka nodokļu maksātāju nauda aizies “godīgi iepirktiem” Ilgas kundzes drauģeļiem kā jau to reiz pieredzējām
ar mācību stundu organizēšanu TV…

Ja reiz dzīvojam tiesiskā valstī, tad šāda nekvalitatīva darba piesegšana ar nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu būtu jāvērtē ne tikai Valsts
kontrolei, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam u.c.!

4. pielikums

Iepirkuma nolikumam „Komunikācijas kampaņas “Augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšana Latvijā” stratēģijas un vēstījumu izstrāde”

(iepirkuma identifikācijas numurs: IZM2020/33)

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Iepirkumam „Komunikācijas kampaņas “Augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšana Latvijā” stratēģijas un vēstījumu izstrāde”

Vispārīga informācija

Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās augstskolu pārvaldības modeļa maiņas sekmīgai realizācijai nepieciešami papildu publiskās komunikācijas resursi (komunikācijas kampaņas stratēģija un vēstījumi), lai panāktu sabiedrības un iesaistīto pušu atbalstu. Augstskolu pārvaldības modeļa maiņu plānots īstenot 2020./2021. gadā, un tā ietvers institucionālas, kā arī pārvaldības un tipoloģijas izmaiņas augstskolās. Sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana par nepieciešamību Latvijā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī informēšana par ieguvumiem studentiem ilgtermiņā būs kampaņas vēstījumu pamatā. Ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai plānotos soļus šajā procesā, tostarp, Augstskolu likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā, kā arī ar likuma grozījumiem saistīto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.

Augstākā izglītība nosaka valsts konkurētspēju un ilgtspēju. Pārmaiņām ir jāveicina Latvijas zinātnes attīstība un konkurētspēja starptautiskā līmenī, veidojot pamatu nākotnes tautsaimniecības attīstībai un radot zināšanas, kas kalpo visas sabiedrības vajadzībām. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai katrs būtu motivēts saņemt augstākās kvalitātes zināšanas un dot tās tālāk, lai motivēti pasniedzēji augtu līdzi laikam, lai augstākās izglītības iestādes veicinātu absolventu konkurētspēju, sekojot vienotiem kritērijiem ar vadošajām pasaules universitātēm. Ideja – tiekšanās uz izcilību:

augstskolu resursu koncentrēšana spēcīgos akadēmiskos/zinātniskos centros ar augstu kvalitāti;

lektoru korpusa integrācija starptautiskā akadēmiskā vidē un obligātas publikācijas starptautiskos akadēmiskos izdevumos;

starptautiskā dimensija – vieslektori un iespēja pasniedzējiem pasniegt angļu, vācu, franču valodās;

salīdzinājums starptautiskā mērogā – izaugsme augstskolu reitingos;

izglītības eksporta pievienotās vērtības paaugstināšana un jaunu ģeogrāfiju atklāšana;

eksaktās izglītības tuvināšana sešiem nozīmīgākajiem industriālajiem klasteriem (mašīnbūve, ķīmija/farmācija, elektronika, IT).

Vairāk par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu

https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/3946-uzzini-galveno-par-parmainam-augstakaja-izglitiba

Kampaņas izaicinājumi

Radošās idejas un stratēģijas ilgtspēja. Lai izvairītos no vienveidīgas un rutinētas komunikācijas, radošai idejai un stratēģijai jābūt ilgtspējīgai, atbilstošai komunikācijas vides pārmaiņām un aktualitātēm.

Projekta un partneru kapacitāte. Stratēģijas realizācijā un vēstījumu radīšanā un izplatīšanā nepieciešams iesaistīt viedokļu līderus.

Fakti, dati un statistika kampaņas gaitā. Ja radošā koncepcija paredz veikt mērķauditorijas aptaujas vai pētījumus, tiem jābūt reprezentatīviem un izstrādātiem saskaņā ar atzītām socioloģijas metodēm.

Pieredzes stāstu izaicinājums. Ir pieejami pieredzes stāsti, kurus var izmantot arī kampaņā, taču jāņem vērā, ka uz šiem pieredzes stāstiem nevar balstīt visu radošo koncepciju.

Trešās puses atbalstītāju iesaiste. Darba devēji un nozaru pārstāvji var tikt iesaistīti, tāpēc viņu loma var būt atbalsts vēstījumu nodošanā vai viedokļu paušanā.

Kampaņas mērķis un rezultāts

Kampaņai jātiecas pievērst sabiedrības grupu uzmanību augstākās izglītības kvalitātei.

Kampaņas mērķis ir sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana par nepieciešamību Latvijā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī informēšana par ieguvumiem studentiem ilgtermiņā pēc izmaiņu veikšanas augstākās izglītības sektorā. Ir jāizstrādā un jāīsteno integrētās komunikācijas kampaņas stratēģija un vēstījumi, kas paredz dažādas komunikācijas aktivitātes. Konkrētās aktivitātes īpatsvaru var koriģēt atbilstoši piedāvātajai kampaņas stratēģijai, ja tas ļauj sasniegt kampaņas mērķus un mērķauditoriju. Integrētā kampaņa apvienos reklāmas, digitālos un/vai sabiedrisko attiecību instrumentus, panākot visefektīvāko budžeta izmantošanu rezultāta sasniegšanai.

Ar kampaņas starpniecību iecerēts pozitīvi ietekmēt sabiedrības attieksmi pret augstākās izglītības nozīmi, kā arī veicināt iesaistīto pušu izpratni un normatīvo aktu grozījumu pieņemšanu.

Provizoriski sasniedzamie rezultāti ir šādi:

Izstrādāt komunikācijas stratēģiju un vēstījumus augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai;

Nodrošināt publicitāti un izpratnes veidošanos sabiedrībā par pārmaiņām augstākajā izglītībā, uzsākot īstenot kampaņu, sasniedzot vismaz 20 publicitātes vienības (viedokļu raksti, ziņu sižeti, intervijas) un realizējot vismaz 5 pasākumus (publiskas diskusijas, semināri, vebināri, preses konferences);

Ar regulāras publiskās komunikācijas (tostarp sociālo tīklu ieraksti) palīdzību sasniegt vismaz 200 000 mērķauditorijas (total reach) vadošajā Latvijas interneta medijā ar lielāko auditoriju.  

Komunikācijas mērķauditorijas

Kopējā mērķauditorija ir visi Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ar pabeigtu vai nepabeigtu augstāko izglītību, kā arī jaunieši.

Prioritārā mērķauditorija: studenti, mācībspēki un augstākās izglītības iestādes, sadarbības partneri, kurus ietekmēs plānotās izmaiņas augstākajā izglītībā;

Sekundārā mērķauditorija, kas īpaši jāuzrunā, veltot atsevišķas komunikācijas aktivitātes: lēmumu pieņēmēji saistībā ar normatīvo aktu virzību līdz pieņemšanai Saeimā un Ministru kabinetā.

Izpildītāja uzdevumi

Paredzamais darba apjoms:

komunikācijas kampaņas stratēģijas un vēstījumu izstrāde, piedāvājot situācijas izpēti, radošo risinājumu, ilustrējot kampaņas stratēģijas un taktikas iespējamo attīstību;

provizoriskā aktivitāšu laika plāna, provizoriskā mediju plāna un budžeta izstrāde;

izstrādātās komunikācijas kampaņas koncepcijas un taktikas realizācija.

Kampaņas vēstījumiem jābūt skaidriem, mērķtiecīgiem un viegli uztveramiem plašā sabiedrībā. Satura materiāli jāpiedāvā dažādos formātos, valsts valodā, iespēju robežās nodrošinot, piemēram, video, ar subtitriem, lai arī bez audioiespējām būtu uztverami kampaņas vēstījumi. Kampaņas vizuālie vēstījumi u.c. materiāli jāsagatavo, ievērojot valsts pārvaldes iestāžu vienotās vizuālās identitātes Grafiskā standarta prasība: 

http://www.mk.gov.lv/file/Valsts_parvaldes_grafiskais_standarts_2014.pdf.

Kampaņas stratēģijas izstrādes un norises/realizācijas laiks

Kampaņas stratēģijas izstrāde un vēstījumu izstrāde – 2 (divi) mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas. Kampaņas faktiskā īstenošana notiks saskaņā ar Pasūtītāja norādījumiem, un tā tiks realizēta atsevišķi, balstoties uz šajā iepirkumā saņemto nodevumu (stratēģija un vēstījumi).

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...