Iesaki rakstu:

Sveiks, mans labais draugs! Esmu pateicīgs, ka atradi laiku arī manas iepriekšējās vēstules analīzei un viedokļa izklāstam. Man īpaši patika tava ironija par birokrātijas mazināšanas programmu, kas plānota 25% apmērā. Šī programma vairāk atgādina multiplikācijas varoni krokodilu Genu, kurš plāno ar vienkāršām tautas medicīnas metodēm ātri piešķirt vīrišķības simbolam apjomu „līdz pat zemei”, nokožot interesentam kājas.

Jā, šajā laikā ir notikusi ne viena vien dīvainība birokrātijas komandas paziņojumos. Piemēram, Rostovska kungs no šķūnīšiem iekšpagalmos ir pārgājis pie obligātās veselības pārbaudes mazināšanas. Par brīnumu uz Rostovska fantasmagorijām publiskajā telpā ir reaģējusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, un izrādās – var gan! Nepieciešams tikai pārdomāt savu sūtību.

Priecē arī multispeciālista Bites kunga apgalvojums raidījumā „Panorāma”, ka visiem birokrātijas mazināšanas programmas upuriem atradīsies darbs privātajā sektorā. Paldies Dievam, reņģu fasētāju, ielu operatoru, taksometru vadītāju un citu cienījamu profesiju rindās ienāks pilsoņi ar augstskolu diplomiem.

Taču patiesi pārsteidza kāds mūsu kopējais draugs – „Visuma pavēlnieks”, mākslinieks, skaistākā ādas uzvalka īpašnieks un daudzu citu cienījamu titulu nesējs, kurš pēkšņi parādījās publiskajā telpā un pat spēja atzīt, ka „Ceļu fonda” likvidēšana bija liela kļūda. Ja vēl kāds premjers spētu atvainoties par dzīvokļu fonda piespiedu privatizāciju, es teiktu, ka, esot krustcelēs, jums vēl iespēja skaidrot arī par kādu labo darbu.

Tomēr jāsecina, ka 4. maija Republikas censoņus vieno kas kopīgs: ne tikai tas, ka viņi pārsvarā ir skolojušies komunisma skolās, bet arī viņu varas kontroles kāre un tās izpildījums, kas sāk līdzināties Kalvina darbam „Kristīgās ticības pamācība” – tikai ar progresīvu internacionālitātes piesitienu.

Diemžēl mūsu vēlētāji nesaprot, ka šī politiskā intimitāte nav domāta plašam lokam. Mēs gluži kā tā laika iedzīvotāji klusi pie sevis runājam: „Labāk ar velnu ellē cepties nekā ar Kalvinu un kalvinistiem paradīzē.”

Man ļoti patika tavs vērtējums un ieskats, un savā ziņā arī advokāta loma, aizstāvot 4. maija Republikas tiesību nozari. Nav jau tik traki – šī nozare ir tikpat iekļaujoša kā starpkaru perioda zelta fonds. Virziens gan mazliet šur tur šķērsām. Jāsaka ir arī saules stari. Ko vērts vien ir pārlasīt Rusanova un Lielbriedes 2023. gada veikumu „Tiesiskuma un taisnīguma identitātes krīze”. Interesants darbs ar labu salīdzinājumu, izmantojot tiesiskuma vēstures pieredzi un caur to ievirzot domāšanu atvērtāka tipa jautājumos.

Jebkurā gadījumā Rusanovas un Lielbriedes veikums skaidri norāda, ka tiesību nozare nav tikai tiesāšanas process. Diemžēl 4. maija Republikas politiskie grupējumi arvien vairāk sāk līdzināties Katrīnas II rīcībai, izveidojot Likumkrājuma komisiju, ar kuru viņa centās Krievijā ieviest Apgaismības laikmeta principus. Jā, es jau redzu, kā tu man raksti atbildi, ar sajūsmu aprakstot savu referātu par Katrīnas II jurista Bekarijas formulējumu par brīvības jēdziena attīstību tā laika Krievijai. Diemžēl, kā mēs abi labi zinām Katrīna II tomēr Bekarija formulējumu nerealizēja.

Mēs abi labi zinām, ka tiesību nozare ir pretrunu kopums – jo tikai pretrunās veidojas gan maldi, gan patiesība. Tomēr nevar noliegt, ka tiesību nozares norobežošana no sabiedriskajiem procesiem, šķietami nenozīmīgā atkāpē, ilgtermiņā nodara daudz lielāku ļaunumu nekā īstermiņā.

Neatceros, vai šis bija kāda pasniedzēja prātuļojums par likumiem un tautas medicīnu vai vienkārši latviešu folkloras elements („Pret rītiem, pret vakariem, pret aukstajiem ziemeļiem”). Kāds tautas dziednieks apgalvoja, ka, ja jaunā māmiņa bērna barošanu uzsāk ar labo krūti, bērns būs tendēts apgūt eksaktos priekšmetus, bet, ja ar kreiso – tad humanitāros. Kamēr tas ir tikai viena tautas dziednieka uzskats un rūpala, tas ir jautri, bet tiklīdz tiesību nozare pēc politisko grupējumu lūguma sagatavo likumprojektu, iestājas kopējā „augļu ēšanas” kāre, kurā šaura prezbiteru grupiņa uzsāk mielošanās procesu.

Kur ir tiesību nozares morāle?

Morāle var tikt interpretēta dažādos kontekstos – atkarībā no tā, vai runa ir par valsts institūcijām, privātām organizācijām vai individuāliem juridiskiem subjektiem. To var skatīt arī caur tiesību un morāles saikni, kā, piemēram, Lutera „Lielajā katehismā”. Tomēr Latvijas Republikas pilsoņi no tiesību nozares sagaida praktiskumu – „Viens likums – viena taisnība visiem”, nevis privatizācijas ieguvēju pakalpiņus.

Tiesiskuma morāle, kurā Latvijas Republikas pilsoņi saredz gan juridisko māku, gan ētisko principu ietekmi uz likumu veidošanu, to interpretāciju un piemērošanu 4. maija Republikā.

Jau vēls vakars, un vēl ir tik daudz ko rakstīt, bet šoreiz nemocīšu tevi ar pašvaldību vēlēšanām un tiem dažādiem brīnumiem, kas notiek mūsu Dzimtenē.

Ceru, ka drīz būsi šeit un mēs atkal šaurā draugu lokā varēsim izbaudīt Usmas skaistos vakarus.

Uz tikšanos – ar nelielu Lutera citātu: „Labākais valdnieks ir tas, kurš valda vismazāk, un labākie likumi ir tie, kas tiek vismazāk piemēroti.”

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google