Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

700 milzu ozolu, ošu, daļēji arī liepu un kļavu alejas izciršana, ko Gulbenes – Rēzeknes ceļa sākumā apņēmusies veikt Gulbenes pašvaldība, ne vienā vien Eiropas valstī tūkstošiem cilvēkus mudinātu protestēt.

Erfurtes iedzīvotāji krietni mazāka iznīcināmo koku apjoma gadījumā nesen panāca iecerētas automaģistrāles projekta pārstrādāšanu. Polijas sabiedrība piespieda Eiropas ātrgaitas šosejas būvniekus atkāpties Augustovas apkaimes mežu priekšā. Šveicieši referendumā pateica lielceļam, kas, nāvēdams Alpu floru, savienotu Vāciju ar Franciju, bet tā vietā izbūvēja 57 km garu dzelzceļa tuneli cauri kalniem. Itālijā valdības krīzi reiz izraisīja varas nodoms valsts ziemeļdaļas mežu masīvus upurēt auto transporta vajadzībām.

Senču stādītu, divus trīs gadu simtus augušu koku nogalināšanas draudi arī mums ir pietiekams iegansts šaubīties, vai ar Gulbenes – Rēzeknes šosejas pirmo desmit alejas kilometru rekonstrukcijas projektu viss kārtībā.

Projektētāji no Latvijas Valsts ceļiem un Gulbenes novada pašvaldība pārliecināti, ka ceļa uzlabošana, atstājot vairumu izcilāko koku, nav iespējama. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra A.Matīsa 21. jūlijā parakstītā vēstulē Vides Aizsardzības klubam skaidrots, ka tie ir „pārauguši un slimi”, rada „neestētisku baudījumu”, dod „ņirbošu gaismu”, „nenodrošina ne plāna līknes, ne sānu redzamību” un apdraud braucējus.

 Arī Gulbenes domes priekšsēdētāja uzskata, ka vairāk jāuztraucas par „ekonomiskām lietām”, tas ir ceļu, kas nodrošināšot tranzītbiznesa un Gulbenes uzplaukumu. „Ja vajadzēs, iestādīsim jaunus!” viņa apgalvoja. Neatbildēts palika vien jautājums, kāpēc ne a/s Latvijas Valsts ceļi projektā, ne pašvaldības lēmumos šāda slavējama apņemšanās pat ar pušplēstu vārdu nav skaidri un gaiši ierakstīta. Protams, „jaunās alejas” krāšņumu, ja arī to iestādītu, vairs nepiedzīvotu ne mēs, ne tā īsti arī mūsu bērni.

Neskaidra ir domes vadītāju atbilde par izciršanas gadījumā iegūto kokmateriālu izlietošanu. Koki nav notaksēti, un nav aprēķināta pat to koksnes vērtība. Gulbenes izpilddirektors teic, ka 300 m3 pašvaldība izmantos sociālām vajadzībām, pārējos varēs par velti iegūs izcirtēju firma. Bet cik pavisam? Tā ir viena no projekta aprēķinu dīvainībām. Tikpat savāda kā rekonstruējamā ceļa garums - uz papīra ar visiem saskaņojumiem tas „pārtrūkst” 262 metrus no Gulbenes robežas. Tai pašā laikā maģistrāle kā parasta iela turpinās arī pilsētā, un tad jābrīnās, kādēļ vēl dažus kilometrus ārpus tās nevarētu turpināties ātruma ierobežojums.

Nav tā, ka neko nevar glābt. Pašvaldības vadītāji gan runā, ka projekta korekcijas var pamudināt Satiksmes ministrijas ierēdņus Gulbenes ceļam domāto naudu pārskaitīt citam novadam. Tiesiskā valstī tas šķiet neiespējami. Tomēr zinot, ka Satiksmes ministrijā līdz rudens vēlēšanām tā vai tā vēl saimniekos viena no oligarhu partijām - ZZS, kuras dēļ atlaista arī Saeima, bažas varētu būt pamatotas. Bet, cerams, tikai līdz jauna parlamenta ievēlēšanai.

Par nopietnāko argumentu koku izciršanas lietā varētu uzskatīt vietējo iedzīvotāju viedokli, lai arī šī dižkoku aleja tikpat labi ir nacionāls dārgums un bagātība.

29. jūlijā mūsu tikšanās laikā ar Gulbenes domes priekšsēdētāju viņas kabinetu negaidīti piepildīja padsmits gulbeniešu izteikt sašutumu par koku aizstāvjiem „no Rīgas”. Tas šķita jocīgi. Ne es, ne klātesošā VAK pārstāve neesam revizori vai vides inspektori, vien privātpersonas, kas varbūt pēdējo reizi atbraukušas apskatīt skaisto aleju un izzināt tās likteni. Tomēr sanākušo dusmīgais noskaņojums sevišķi sākumā lika justies neērti un domāt, ka Gulbenē interese par kokiem ir peļama, bezmaz sodām parādība. Sapulcējušies ļaudis šķita pagalam saērcināti. Izskatījās, ka cīņa par ceļu ir gluži vai cīņa par dzīvību, un koki šai gadījumā kļuvuši par galvenajiem gulbeniešu ienaidniekiem.

Novada uzņēmējs, kurš kopš dzimšanas dzīvojot blakus šim ceļam „Strados” un pa dažkārt neizbraucamo posmu ikdienā uzturot autobusu satiksmi, solīja „par godu” Vides aizsardzības klubam, kura aktivitātēs laikam saskata zināmu  apdraudējumu projektam, rīkot vietējo ļaužu piketu galvaspilsētā. Gan viņš, gan citi, tagad jau šķiet, pēc „zīles vēsts” sanākušie novada saimnieciskās un politiskās elites pārstāvji uzsvēra, ka Gulbenē neviens par vecās alejas izciršanu neprotestē, bet atsevišķie dīvaiņi, kas protestējot, laikam esot „neriktīgi”.

Neriktīgs bija arī šī stāsta noslēgums nākamā rītā Rīgā. Pie VAK viceprezidentes Elitas Kalniņas pieteicās Stradu ciema iemītniece, un „vakiešiem” tūdaļ bija skaidrs, ka tūlīt sāksies solītais gulbeniešu pikets. Taču sieviete, izrādās, bija braukusi pateikt, ka novadā netrūkst ļaužu, kuriem „attīstību” kavējošo koku liktenis tomēr sāp, kuri šo aleju mūža garumā centušies saudzēt un kopt, kuri naudinieku cirtienus senču ozolu ierindai uztver tikpat sāpīgi kā cirtienus savā miesā. Savu vārdu viņa, baidīdamās no domes iespējamām represijām, lūdza neminēt.

Bet Satiksmes ministrijas un Gulbenes pašvaldības viedoklim nepiekrīt arī dižkoku pētnieks Guntis Eniņš. Viņš apmērījis un saskaitījis ne tikai 700 nāvesssoda krustiem iezīmētos, bet visus 900 Gulbenes – Pededzes alejas milzeņus. Tur esot arī Napoleona laika ozoli. G. Eniņš piedāvā gleznainākos un veselīgākos kokus, saglabāt, izņemot tikai satrupējušos. Tas netraucētu ceļa būvei, bet liktu atsevišķos posmiņos jauno klājumu veidot šaurāku un līkumaināku, ar saprātīgiem ātruma ierobežojumiem. Steidzīgākie, ņemot vērā alejas relatīvo īsumu, skrējienā zaudētu labi ja kādu minūti. Ieguvums būtu gadu simti - par naudu nenopērkamā dižkoku emocionālā, simboliskā un materiālā vērtība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...