"Āboltiņas drošībnieks" Gulītis 11. Saeimas pēdējās dienās aktīvi vācis informāciju par deputātiem
PIETIEK02.11.2014.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Pirms četriem mēnešiem steigā un slepenībā izveidotā Saeimas iekšējās drošības dienesta, kas neformāli tiek dēvēts par Solvitas Āboltiņas (Vienotība) "drošības dienestu", vadītājs Jānis Gulītis (attēlā) 11. Saeimas pēdējās dienas izmantojis, lai vāktu noderīgu informāciju par aizejošā parlamenta sasaukuma deputātu kontaktiem, rāda Pietiek rīcībā nonākušais Gulīša informācijas pieprasījums.
Bijušais Drošības policijas darbinieks Gulītis, kurš jūlija sākumā Saeimas prezidija slēgtā sēdē ar Āboltiņas svētību tika apstiprināts par parlamenta iekšējās drošības vadītāju, 29. oktobrī vērsies ar informācijas pieprasījumu pie Saeimas Caurlaižu biroja vadības divu dienu laikā - līdz 31. oktobrim iesniegt sarakstu, kādām personām 11. Saeimas pilnvaru laikā ir izsniegtas A, B, C, D un E kategorijas atļaujas.
Šāda informācija ļauj izdarīt secinājumus par deputātu un Saeimas darbinieku lietoto autotransportu, kā arī personām, kas apmeklējušas politiķus un varētu tikt uzskatītas par partijām pietuvinātiem.
Saeimā jau iepriekš satraukumu izraisīja arī Gulīša līdzšinējās aktivitātes, piemēram, ierosinājums turpmāk ierakstīt Saeimas frakciju telefonsarunas. Kāds deputāts Pietiek pauda neizpratni par mērķi, ar kādu 11. Saeimas pilnvaru pēdējās dienās steigā tiek vākta informācija par aizejošā sasaukuma deputātiem.
Uz Gulīša kā "Āboltiņas drošības dienesta" vadītāja darbību norāda arī tādas pazīmes, ka par viņa vienīgo padoto uz līguma pamata pieņemta Āboltiņas bijusī sekretāre-palīdze no 10. Saeimas laikiem Vineta Danielsone. Viņas alga, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, noteikta aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Neoficiāli Gulīša aktivitātes tiek saistītas ar Āboltiņas nodrošināšanos gadījumam, ja viņa tomēr nekļūtu par 12. Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju, kā Saeimā neievēlētā politiķe iecerējusi pēc tam, kad viņas labā no mandāta atteiksies Jānis Junkurs.
Šis amats Āboltiņai dotu ne tikai likumīgas tiesības uzturēt kontaktus un faktiski vadīt parlamentāro uzraudzību pār specdienestiem (uz NDK atskaitīties nāk gan Drošības policijas, gan Satversmes aizsardzības biroja vadība), bet arī iepsēju palikt to nedaudzo amatpersonu lokā, kas nosaka valsts drošības dienaskārtību, jo NDK priekšsēdētājs saskaņā ar likumu ir arī Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes sastāvā.
Pietiek jau 2. jūlijā rakstīja, ka steigā un slepenībā ar parlamenta iekšējo drošību saistītās funkcijas no politiski neitrālās Saeimas Kancelejas pārraudzības nodotas jaunizveidotam Saeimas iekšējās drošības vadītājam, kas būs pakļauts no politiķiem sastāvošajam Saeimas Prezidijam. Jau tobrīd bija bažas, ka kontroli pār Saeimas Caurlaižu biroju, informācijas sistēmas drošības pasākumiem un Sevišķās lietvedības nodaļu, kas tiek nodoti jaunajai struktūrvienībai, var izmantot arī politiski, kontrolējot deputātu kontaktus un saziņu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.