Iesaki rakstu:

Pirms pāris nedēļām tiku rakstījis, ka valdībai jātiek skaidrībā par to, vai glābt "airBaltic" vai arī ļaut aiziet. Minēju, ka visticamāk uz marta beigām uzņēmums būs jau iztērējis uz gada sākumu kontos esošos 32,9 miljonus eiro, jo vidējais naudas zaudēšanas ātrums 2024. gadā bija 10,6 miljoni eiro mēnesī. Tātad, lai uzturētu airBaltic pie dzīvības, gadā vajadzīgas kādus 120 - 130 miljonus eiro lielas naudas injekcijas. Šis uzņēmums bez īpašnieku naudas piešprices nav dzīvotājs.

Manuprāt, šī brīža paniskās aktivitātes ap airBaltic parāda to, ka jaunajai uzņēmuma padomei nav izdevies neko mainīt valdes darbā, notikumi attīstās pēc pamatscenārija un valdība ir uzsākusi airBaltic glābšanas operāciju. Tātad tomēr izlēma glābt, un lēmums ir pieņemts.

Taču vai ir korekti izrēķinātas iespējas izglābt?

Pirmais jautājums - kāpēc ir pārliecība, ka, nemainot uzņēmuma valdi un aplamo biznesa plānu, piešķirtais finansējums netiks izniekots?

Otrais jautājums - vai ir pārliecība, ka Valsts kasē pietiks naudas? Iespējams, būs jāpārfinansē obligācijas 380 miljonu eiro apmērā pēc četriem gadiem, no kurām pašiem pieder 50 miljoni. Tāpat jāsedz 14.5% ienesīgums obligāciju turētājiem. Cerības uz IPO, kamēr nav aiztaisīts caurums, kurā pazūd vismaz 120 miljoni gadā, ir utopija. Lai ko nesludinātu finanšu konsultanti.

Tāpat jāņem vērā, ka ar augstajiem procentu maksājumiem par obligācijām var pamatot tikai daļu no zaudējumiem un naudas aizplūšanas. Iegūstot 300 miljonus eiro no IPO, pamatproblēma atrisināta netiks. Naudas zudumi 2024.gadā (pat bez procentu maksājumiem par obligācijām) no neveiksmīgām investīcijām un operacionālās darbības, ir 60 - 70 miljonu eiro gadā. Kāds ir risinājums?

Trešais jautājums - kā tas tā sanāk, ja 2024. gadā lielākais vairums Eiropas aviokompāniju nostrādāja ar peļņu, turklāt dažas ar peļņas rekordiem, tad airBaltic ar milzīgiem zaudējumiem?

Pat ungāru Wizzair, kas stradā no teritorijas kurā Gauss nesekmīgi vadīja nobankrotējošo Malev, nopelnīja pirms nodokļiem 95 miljonus eiro. Savukārt Lufthansa, kas negrib uzņemties stratēģiskā investora godu airBaltic, saviem īpašniekiem atnesa gandrīz 1,6 miljardus. Kur ir Gausa un valdes pievienotā vērtība? Vai nav pienācis laiks pieņemt realitāti?

Ceturtais jautājums - vai pirms palīdzības sniegšanas tiks ņemti vērā iespējamās recesijas riski Eiropas, tajā skaitā Latvijas, ekonomikās, kā arī avio pasažieru skaita izmaiņu prognozes? Ja laikā, kad pasažieru skaits pieauga, airBaltic zaudējumi bija 118 miljoni eiro, tad kādu ciparu mēs ieraudzīsim 2025. gada peļņas zaudējumu aprēķinā, kad pasažieru skaits samazināsies? Uz kā rēķina šobrīd, kad Latvijas budžeta ieņēmumi neaug kā plānots un pastāv reāls recesijas risks, tiks finansēts airBaltic?

Ir maz ticams, ka ar 150 miljoniem eiro pietiks un nesekos nākošie simti miljonu. Ja kaut kad nauda vai pacietība aptrūksies, tad šie, tāpat kā iepriekšējie, būs veltīgi izniekoti. Būtu labi nepārvērtēt savas finansiālās iespējas un "slimnieka" spēju atveseļoties.

P.S. Ir vairāk nekā paredzami, ka airBaltic valde un padome mēģinās aizbildināties ar šobrīd spēkā pieņemošos finanšu krīzi. Manuprāt, te nevar būt tiešas cēloņsakarības. Tirgus vienmēr iet no krīzes uz krīzi, un ar to ir jārēķinās. Avio pārvadājumu nozarē bija divi labi gadi, ko varēja izmantot uzņēmuma problēmu risināšanai. Šis laiks tika izniekots. Tagad sācies pļaujas laiks. Labi uzņēmumu vadītāji ir tie, kuri spēj sasniegt labus rezultātus. Cita objektīva vērtējuma nav. Pārējais tikai tukša pļāpāšana.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google