"airBaltic" padome par lidmašīnu dzinējiem nesatraucas – uzticas Gausam
Māris Krautmanis, Neatkarīgā06.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satraukums vairākās pasaules aviokompānijās par atklātajiem defektiem “Pratt & Whitney” lidmašīnu dzinējos “airBaltic” neskar – lai arī “airBaltic” izmanto “Pratt & Whitney” dzinējus, tie esot ļoti droši, “Neatkarīgajai” apgalvo “airBaltic” padome.
Uzņēmuma padomes locekļiem Andrim Liepiņam, Klāvam Vaskam un Kasparam Ozoliņam “Neatkarīgā” vaicāja, vai “airBaltic” arī padomes locekļi uzskata, ka “Pratt & Whitney” ražotie dzinēji ir droši, un vai viņus nesatrauc ziņas plašsaziņas līdzekļos par problēmām, kas radušās ar šā uzņēmuma ražotajiem dzinējiem.
“airBaltic” padome ar uzņēmuma Korporatīvās komunikācijas nodaļas starpniecību sniedza šādu atbildi: “Pirmkārt, būtiski uzsvērt, ka ar “Reuters” rakstā minētajiem GTF (geared turbofan PW1100G-JM) dzinējiem aprīkoti “Airbus A320neo” gaisa kuģi. Savukārt “airBaltic” flotē ir tikai “Airbus A220-300” lidmašīnas (tās darbina cita veida dzinēji - PW1521G).
Otrkārt, “airBaltic” ir saziņā ar “Pratt & Whitney”, un, balstoties uz dzinēju ražotāja skaidrojumu, gaisa kuģi, kas aprīkoti ar rakstā minētajiem dzinējiem, ir ekspluatācijai droši. Tomēr, pamatojoties uz drošību kā galveno aviācijas prioritāti, “Pratt & Whitney” regulāri uzrauga šo dzinēju veiktspēju un nepieciešamības gadījumā veic to pārbaudes.”
Metālā, no kā uzņēmums “Pratt & Whitney” ražo dzinējus “Airbus A320neo” lidmašīnām, ir mikroskopiski piemaisījumi, kas var izraisīt ātru metāla nogurumu un dzinēja iziešanu no ierindas. Tas ir bīstami, tāpēc virkne dzinēju jāizņem no apgrozības un jāpārbauda, pagājušajā nedēļā ziņoja aģentūra “Reuters”. Arī Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” lidmašīnās ir “Pratt & Whitney” dzinēji. “Neatkarīgā” par to jau rakstīja, lasiet šeit.
“airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss intervijā “Neatkarīgajai” šā gada februārī atzina, ka negadījumi aviācijas nozarē diemžēl notiek. “Mūsu lidaparāti ir aprīkoti ar divu tipu dzinējiem. Viens no tiem ir “Pratt & Whitney” dzinējs, kas ir modernāks dzinējs un tiek izmantots modernākās lidmašīnās. Kā modernāks dzinējs tas ir aprīkots ar iekšējās drošības sistēmām. Šī sistēma nosūta pilotam signālu. Problēmu gadījumā notiek ķēdes reakcija un pakāpeniski šis dzinējs tiek izslēgts. Problēmas tas nesagādā, jo ar vienu dzinēju ir iespējams pabeigt reisu un nonākt nepieciešamajā galamērķī. Ja dzinējs automātiski neizslēgtos, tad tas pilotam būtu jāizdara manuāli,” stāstīja M. Gauss.
Uzņēmuma valdes nostāja ir zināma - ar dzinējiem viss ir puslīdz kārtībā. Bet vēl valstij piederošajā uzņēmumā “airBaltic” ir arī padome, kuras uzdevums ir uzraudzīt uzņēmuma valdi un analizēt tās lēmumus. Tagad “Neatkarīgā” noskaidrojusi, ka arī uzņēmuma padome jūtas pilnīgi pārliecināta - “airBaltic” lidmašīnās izmantotie “Pratt & Whitney” dzinēji ir pilnīgi droši.
Tādējādi visas amatpersonas vienprātīgi apgalvo, ka pie mums viss ir kārtībā. Tiesa gan, ir bijis gadījums ar “airBaltic” jaunajās lidmašīnās izmantoto dzinēju “Pratt & Whitney”. 2020. gada 12. februārī bija negadījums “airBaltic” reisā no Rīgas uz Malagu. Lidmašīnā “A220-300” notika kļūme dzinējā. Šis dzinējs vienkārši izslēdzās. “airBaltic” valdes priekšsēdētājs M. Gauss iepriekš paskaidroja, ka tā mēdz notikt. Lidmašīna tika nosēdināta ar vienu dzinēju.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
