"Daļpolimetall" izstājas no sarunām par "Liepājas metalurga" glābšanu; vaino Zaharjinu un "Prudentia" neieinteresētību
PIETIEK31.07.2013.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Viens no grimstošās a/s Liepājas metalurgs potenciālajiem investoriem Krievijas metalurģijas uzņēmums Daļpolimetall pārtraucis sarunas par investīcijām uzņēmuma akcijās, pēc divu mēnešu ilgām sarunām tā arī nespējot vienoties ar lielākajiem akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. Par to Daļpolimetall otrdien oficiālā vēstulē, ko parakstījis uzņēmuma direktoru padomes priekšsēdētājs Eduards Janakovs, informējusi valdības un Liepājas metalurga kreditoru kluba piesaistīto konsultantu Prudentia.
30. jūlijā Prudentia un kreditoru klubam nosūtītajā vēstulē, kas ir Pietiek rīcībā, Daļpolimetall sarunu izgāšanā vaino Liepājas metalurga lielākos akcionārus, ar kuriem nav bijis iespējams panākt vienošanos par akciju paketes iegādi.
Tomēr Pietiek rīcībā esošā informācija par vairāku potenciālo investoru kontaktiem ar valdības piesaistītajiem konsultantiem un premjera biroju neliecina arī par valsts puses aktīvu darbību, lai piesaistītu privātus finanšu līdzekļus grimstošajam metalurģijas uzņēmumam.
Vismaz sākotnēji par valdības pārstāvju ieinteresētību Daļpolimetall investīciju piesaistē liecinājusi gan ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija), gan premjera padomnieces Sandras Bukanes atsaukšanās sarunām.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pirms dažām nedēļām ar Daļpolimetall lielāko akcionāru Vadimu Varšavski Vecrīgas restorānā Pinot ticies Pavļuts. Kā atstāstījuši aculiecinieki, savu rēķinu ministrs apmaksājis pats.
Lai pārliecinātu par Daļpolimetall nopietnajiem nodomiem iegādāties Liepājas metalurga daļas un uzņēmumā ieguldīt darbības atjaunošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, investors 12. jūlijā kreditoru klubam un valdības konsultantiem Prudentia bija iesniedzis Krievijas Promsvjazbank (Promsvyazbank) viceprezidenta Dmitrija Seņņikova parakstītu garantijas vēstuli (comfort letter). Vēstulē, ar ko Pietiek iepazinies, kredītiestāde informē Daļpolimetall, ka rezervējusi 25 miljonus eiro uzņēmuma investīcijām Latvijas metalurģijas un transporta nozarēs.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par Krievijas bankas gatavību finansēt Daļpolimetall investīcijas Liepājas metalurgā tajā pašā dienā informēts arī premjera birojs, konkrēti - Valda Dombrovska juridiskā padomniece Sandra Bukane, kuru aprīlī līdzās vairākiem ministriem un Valsts kases vadībai ar valdības lēmumu iekļāva augsta līmeņa darba grupā Liepājas metalurga situācijas risināšanai.
Daļpolimetall sarunu vedēji Pietiek pat neoficiālā līmenī par sarunām ar valdības un Prudentia pārstāvjiem izteikušies ļoti diplomātiskos vārdos, tomēr ļaujot saprast, ka bija vēlējušies skaidrāku pozīciju un oficiālu reakciju uz iesniegtajiem piedāvājumiem. "Valdība, premjera birojs, Valsts kase, Prudentia - viņi nevarēja nezināt, ka viss nepieciešamais uzņēmuma darbības atjaunošanai ir un tomer viņi nedarīja neko," sarūgtināts par izgāzto darījumu Pietiek šonedēļ neoficiāli izteicās viens no Daļpolimetall pārstāvjiem sarunās.
Vienlaikus Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone Pietiek otrdien valdības kuluāros atzina, ka Daļpolimetall iesniegtā Promsvjazbank garantijas vēstule par 25 miljonu eiro rezervēšanu neesot bijusi "pārliecinoša". Viedokli, ka šis dokuments nav uzskatams par garantiju, pauduši Prudentia pieaicinātie, no valsts budžeta apmaksātie juridiskie konsultanti advokātu birojs Glimstedt un partneri.
Līdzīgi kā Prudentia arī Glimstedt ir Valda Dombrovska (Vienotība) iecienīts privāts konsultants, kas tiek bez konkursa uz slepenu valdības lēmumu pamata piesaistīts vērienīgu saimniecisku lēmumu gadījumā. Tieši Glimstedt rakstīts atzinums bija pagrieziena punkts Dombrovska valdības laikā tā arī nenotikušajā vilcienu iepirkumā, jo juridiski apšaubīja līguma slēgšanu ar konkrētu piegādātāju - spāņu CAF.
Tiesa, arī kāds ar Liepājas metalurga situāciju nesaistīts, tādēļ neitrāls advokāts, iepazinies ar Daļpolimetall iesniegto garantijas vēstuli, Pietiek pauda viedokli, ka juridiski šis dokuments nebūtu uzskatāms par garantiju, kā trūkumu norādot, piemēram, to, ka nav norādīts, ka runa ir par investīcijām tieši Liepājas metalurgā, bet nekonkrēti - Latvijas metalurģijas nozarē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
