Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikās ar Latvijas Gāzes akcionāru Gazprom, ko sarunās Rīgā pārstāvēja valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Golubevs. Tikšanās esot notikusi pēc Latvijas puses iniciatīvas.
Lai gan ministre pēc tikšanās minēja, ka Gazprom ir samierinājies ar gāzes tirgus atvēršanu, Krievijas uzņēmuma pārstāvji pēc tikšanās bija nerunīgi un atteicās sniegt komentārus. Tas varētu liecināt par to, ka tikšanās nebija patīkama un cīņa nebūt vēl nav galā. Arī ministre norādīja, ka Gazprom turpinās cīnīties par to, lai atliktu tirgus atvēršanas termiņu. Un vai ar to jau nepietiek, lai iesaldētu tirgus atvēršanu? Tā mēs termiņus varam atlikt vēl un vēl, paliekot par vienīgo ES valsti, kas nespēj nokāpt no Krievijas energoresursu atkarības adatas...
Katrā ziņā labi, ka šāda saruna bija. Labāk ir runāt nekā nerunāt. Ir jādod arī Latvijas Gāzes īpašniekiem iespēju izteikt savas domas, un mums jābūt iespējai saprast, kāda būs viņu rīcība un turpmākie soļi.
Šobrīd cīņa par Latvijas energopolitikas nākotni ir nonākusi Saeimā. Ministru kabinets ir savu paveicis, un jādara viss iespējamais, lai arī deputāti operatīvi veiktu visus nepieciešamos grozījumus Enerģētikas likumā. Un svarīgi, lai Saeimā būtu pēdējais šīs cīņas raunds! Likumam ir jābūt tik kvalitatīvam, lai pēc tirgus atvēršanas būtu skaidrs, ka doties cīņas nākamajā raundā uz tiesu ir bezjēdzīgi. Un kvalitāte ir jāpanāk, neatliekot tirgus atvēršanas termiņus.
Par to, ka cīņa vēl nav galā, liecina notikumi Saeimā. Piemēram, aizvadītajā nedēļā grozījumus Enerģētikas likumā skatīja un otrajam parlamenta lasījumam sagatavoja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Sākotnēji šķita, ka viss izdarīts lieliski un izdevies izvairīties no zemūdens akmeņiem, - tomēr nu ir atklājies, ka viens no deputāta A. Meijas (NSL) priekšlikumiem, kas tomēr tika komisijā atbalstīts, dotu iespēju Gazprom saglabāt kontroli pār Latvijas Gāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru.
Likumā iestrādātais priekšlikums skan šādi: „Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir energoapgādes komersants, kas nošķirts no dabasgāzes ražošanas un tirdzniecības darbībām un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības darbībām un var ietilpt vertikāli integrēta energoapgādes komersanta, kas veic dabasgāzes ražošanas vai tirdzniecības darbības, sastāvā kā atsevišķa kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu.”
Faktiski tas nozīmē, ka Latvijas Gāze ir jāsadala divos uzņēmumos tikai juridiski, bet īpašnieki abiem uzņēmumiem var palikt vieni un tie paši. Proti, Latvijas Gāze varēs izveidot savu meitas uzņēmumu ar citu nosaukumu, kas nodarbosies ar gāzes sadali, pārvadi un uzglabāšanu Inčukalnā. Bet pati Latvijas Gāze turpinās tirgot dabasgāzi. Vai dzīvē kaut kas būs mainījies?
Interesanti, ka komisijas sēdē klātesošie ierēdņi nenorādīja uz likuma grozījumu radīto „caurumu”. Vai tas liecina, ka ekonomikas ministre spēlē dubultu spēli? Vai arī nezina, ko dara viņas ministrijas ierēdņi?
Rīt, 17. decembrī, Saeima lems par grozījumiem Enerģētikas likuma otrajā lasījumā. Un deputātiem plenārsēdē ir jālabo attiecīgajā komisijā pieļautā kļūda! Kopā ar kolēģiem jau strādājam, lai tas notiktu.
Un te arī mēs redzam to, ka Gazprom ir izdevies savā pusē dabūt ne vienu vien parlamentārieti. Varam tikai iztēloties, kāda ir viņu patiesā motivācija...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
