Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gribu jums pastāstīt par savu pieredzi telekomunikāciju uzņēmumā "Lattelecom", kur nostrādāju pēdējos divus gadus. Pirms mēneša no darba aizgāju, tā kā vairs nevarēju izturēt tur valdošo divkosību. 

Paskaidrošu sīkāk.

Uz "Lattelecom" devos strādāt bez jebkādiem dziļiem nodomiem, vienkārši vajadzēja naudu un stabilu darbu. Pirms tam biju gasterojis Anglijā, vajadzēja vietu, kur pieķerties un nostabilizēties dzimtenē.  

Strādāju par pārdevēju-konsultantu. Tā kā kaut ko saprotu no tehnoloģijām, cerēju, ka varēšu darbu gan izbaudīt, gan arī nopelnīt, smērējot klientiem iekšā sadārdzinātos pakalpojumus. Diemžēl, kā rāda manis gūtā pieredze, strādājot Lattelecom, es nevis nopelnīju, bet tikai iedzinu sevi parādos un pirmo reizi dzīvē izjutu, ko nozīmē termins "baltā verdzība".

Jā, pat kraujot kastes Anglijas saldētavās, man bija sajūta, ka es savu priekšnieku acīs esmu cilvēks, nevis bezpersonisks darba roku pāris. Lattelecom viss bija otrādāk. Es biju kļuvis par "balto vergu".

Pirmā lieta, kas mani pārsteidza Lattelecom bija vadības ***ujisms pret klientiem un darbiniekiem. "Lattelecom" bosi strādāja tā, it kā tas būtu nevis pelnošs uzņēmums, bet valsts iestāde. Lēni, birokrātiski un vienaldzīgi. Sajūta bija tāda, it kā mēs būtu vienīgais interneta piegādātājs valstī un, ja klientiem kaut kas nepatīk, viņi var iet ieskrieties.

Piemēram, ja klients piesaka internetu, darbība, kas aizņem pāris klikšķus, var aizņemt pat 3 dienas. Kāpēc? Vienkārši. Jo darbinieks, kas formē līgumu, ir vai nu pārslogots ar otršķirīgiem darbiem (piemēram, noliktavas kārtošanu, citu dokumentu kārtošanu vai pat grīdas slaucīšanu!) vai nu vienkārši sekojis vadības piemēram un uzlicis uz visu mīksto. Atzīšos, pēdējo darba mēnešu laikā arī es visam liku mīksto. Kāpēc censties, ja pat priekšnieki to nedara, turklāt par tik smieklīgu samaksu, kāda bija "Lattelecom".

Tālāk par algām. Algu maksāja laikā, taču tās apmērs bieži vien bija smieklīgs. Nopietni, ja neesat ticis kādā pieprasītā filiālē (teiksim, Alfā vai Spicē), uz labu algu var necerēt. Pa virsu tam ik pa reizei algu nogriezīs, neko nepaskaidrojot. Piemēram, vienu mēnesi rēķinājos ar algu 700 eiro ("Lattelecom" tas ir normāls cipars, ja kas), bet saņēmu vien 500. Nekādu paskaidrojumu nebija, priekšniecība tikai atcirta, ka vajadzējis vairāk censties. Šis nav vienreizējs gadījums. Tagad padomājiet, kā ir izdzīvot par 500 eiro mēnesī, ja dzīvokļa īre maksā 250 eiro vien. Labi, ka bija draudzene, kas, kauns atzīt, pelnīja vairāk nekā es.

Runājot par centību. Darba diena nereti bija 12 stundas. Sāc strādāt 9 no rīta, pabeidz 9 vakarā. Bet jārēķinās, ka jānovāc arī darba vide, jāsakārto kase, jāsaliek dokumenti. Darbu reāli pabeidz tikai 10 vakarā. Par to vienu lieko stundu neviens tev nemaksās, pat neceri.

Nedēļā darba laiks ir uz maiņām, es strādāju vidēji no 170 līdz 200 stundām mēnesī. Parastā darbā tās būtu mazliet vairāk nekā slodze – slodze ar pusi. Starp citu, arī mēnešos, kuros kapāju pāri 200 stundām, alga bija nesamērīgi zema un nācās savilkt jostu. Rezumēju – pēc kāda laika nebija nekādas vēlmes izrādīt iniciatīvu un censties. Bet priekšniecība no ofisa ēkas augstumiem to ignorēja un uzskatīja, ka iztikt ar 500 eiro Rīgā ir tīri normāli un darbiniekiem nav, ko čīkstēt.

Tas nekas, bet 2 gadu laikā tiku pie paaugstinājuma, par ko dabūju sev klāt pie algas mizerablos 50 eiro un virkni jaunu pienākumu un atbildību. Nedēļas slodzei uzreiz varēju pielikt klāt vismaz 20 neapmaksātas darba stundas.

Par savu paaugstinājumu jau pirmajā mēnesī tiku atalgots ar algu zem 500 eiro jeb mazāko, kādu jebkad tur biju saņēmis.

Algu samazināja, jo pieļāvu dažas, viņuprāt, baigās kļūdas. Tikko ticis jaunajā amatā bez apmācības, mazliet saputroju pāris dokumentus, kam negadās. Uzņēmumam zaudējumi nelieli, klientam mazas neērtības, bet man kā ar nazi nost no algas pāris simti eiro. Mani argumenti ļaut cilvēkam pirms paaugstinājuma tikt apmācītam, dodot tam pastrādāt mentora vadībā, tika ignorēti. Skaidroja, ka neesot cilvēku, darbi nestāv uz vietas. Nu man bija pilnīgi skaidrs, ka "Lattelecom" kvalitāte ir tikai tukši vārdi.

Pēdējā pacietības pilīte bija šī gada sākumā, kad "Lattelecom" sāka lielīties par to, ka esot pagājušo gadu strādājuši ar rekordlielu peļņu. Neskatoties uz to, parastie darbinieki turpināja saņemt nožēlojamos 500 – 600 eiro par 12 stundu ikdienas darbu. Turklāt tā vietā, lai paceltu algas vai izmaksātu kādu prēmiju, "Lattelecom" vienkārši pacēla pakalpojumu cenas par 25%, tādā veidā padarot pārdošanas darbu vēl grūtāku.

Galu galā es nevaru nepieminēt to, ka "Lattelecom", kas ir valsts uzņēmums, pat netaisījās pārtraukt translēt Krievijas propagandas kanālus. Tieši tajā brīdī, kad es gāju prom no darba, Latvija nolēma aizliegt ROSSIJA 1 retranslēšanu. Zināt, ko izdarīja "Lattelecom"? Momentāni pieslēdza jaunu Krievijas propagandas kanālu PJATIJ KANAL. Pārdevējiem ieteica izcelt šo faktu krievvalodīgajiem klientiem, ja viņi gribēs iet prom, kā arī uzsvērt, ka ROSSIJA 1 nav pieejama tikai uz laiku un drīz to atkal varēs skatīties "Lattelecom" televīzijā. Nu, kā jums šitāds valsts uzņēmums? Lojāls, vai ne?

Pēc šitā marasma uzrakstīju atlūgumu. Lai gan, strādājot "Lattelecom", biju kļuvis par "ba1to vergu", man tomēr vēl bija palikusi pašcieņa un es netaisījos krist ceļos vadībai, kas par rubuli bija gatava pārdot savu un savas valsts godu.

Uz "Lattelecom" vairs nekad neatgriezīšos. Zinu, ka arī daudzi mani kolēģi no darba jau ir aizgājuši. Iekšā uzņēmumā valda haoss, trūkst darbinieku. Vadība trako, darbinieki nestrādā, klientu apkalpošanas servisa kvalitāte turpina kristies. Izskatās, ka uz šo brīdi ar situāciju ir apmierināts allaž smaidīgais ***ele ar ausīm Juris Gulbis.

Paredzu, ka drīz "Lattelecom" aizies pa burbuli par spīti Gulbja pretīgajam smaidam un ziņām par kārtējo rekordpeļņu. Nedomāju, ka tauta būs tik dumja, ka turpinās barot rijīgos "Lattelecom" priekšniekus. Atradīs citus televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējus.

Bet zināt, kas būs pats trakākais? Tad, kad Gulbja "Lattelecom" (uz to brīdi jau rebrendotais "Tet") aizies pa burbuli, to nāksies glābt no mūsu nodokļu maksātāju naudas, jo tas taču ir "valstiski svarīgs telekomunikāciju uzņēmums".

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...