Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valstij ar 51% piederošais telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom, kura valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis (attēlā) paudis gatavību sūdzēt tiesā Latvijas valsti par jaunā solidaritātes nodokļa ieviešanu, pats veido "optimizācijas" shēmas, lai izvairītos no nodokļiem. Vainu par nodokļu optimizēšanu, atstājot darbiniekus bez sociālajām garantijām, Lattelecom veļ gan uz konkurentiem, kuri darbojoties tā dēvētajā “pelēkajā ekonomikā”, gan uz valsti, kura necīnās ar ēnu ekonomiku un vēl ieviesusi jaunu nodokli, kas ievērojami samazinās Gulbja ienākumus, kuri pērn sasniedza 392 tūkstošus eiro.

Lai samazinātu savas izmaksas par darbaspēka nodokļiem, Lattelecom jau pirms dažiem gadiem atlaida no darba visus montierus un ar tiem noslēdza līgumus kā ar pašnodarbinātajiem.

Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) izteica aizrādījumu, ka šāda prakse nav pieļaujama, Lattelecom nevis pieņēma montierus atpakaļ darbā, bet vienojās ar citu uzņēmumu, ka tas nodrošinās montieru pakalpojumus ārpakalpojumā.

Līdz ar to montieri bija spiesti pārslēgt līgumus jau ar Lattelecom sadarbības partneri, kurš arī izvēlējās tos piesaistīt kā pašnodarbinātos. Ar šādu shēmu Lattelecom bija izvairījies no VID pārmetumiem un nodrošinājis sev iespēju maksāt mazākus nodokļus par darbaspēku.

Pats Lattelecom šajā shēmošanā neko sliktu nesaskata un uzsver, ka esot viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā, kas godprātīgi ievēro visas normatīvo aktu prasības, piesaucot, ka pēdējo piecu gadu laikā Lattelecom grupas uzņēmumi nodokļos samaksājuši 256,46 miljonus eiro.

Pret solidaritātes nodokli cīņu uzsākušais uzņēmums žēlojas, ka tam nākas strādāt apstākļos, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars – teju 25% no iekšzemes kopprodukta, piesaucot, ka, piemēram būvniecībā, pat tuvojas 50% jeb teju pusei.

“Arī Lattelecom grupas uzņēmumiem nereti nākas izteikti nevienlīdzīgos apstākļos konkurēt ar uzņēmumiem, kas darbojas tā dēvētajā „pelēkajā ekonomikā” un sistemātiski izvairās no nodokļu nomaksas pienākuma un citu normatīvo aktu prasību izpildes. Diemžēl pēdējo gadu laikā neredzam būtisku progresu valsts institūciju cīņā ar ēnu ekonomiku, lai gan tieši tai būtu jābūt svarīgākajai prioritātei nodokļu iekasēšanas uzlabošanā un budžeta ieņēmumu palielināšanā,” norāda Lattelecom.

Uzņēmums īpaši vēloties akcentēt, ka no valsts nesaņem nekādas subsīdijas, garantijas vai tamlīdzīgi, darbojas pilnīgi brīvas un ļoti sīvas konkurences apstākļos, visu uzņēmuma peļņu katru gadu 100% apmērā izmaksājot dividendēs. Kopumā valstij pēdējo 5 gadu laikā dividendēs izmaksāti 67,55 miljoni EUR.

Lattelecom nenoliedz, ka tās vadītāja alga ir piesaistīta uzņēmuma peļņai un valdes priekšsēdētājs ir tieši ieinteresēts, lai uzņēmumam būtu lielāka peļņa, jo tas attiecīgi palielina viņa algu.

“Lattelecom valdes locekļi katru gadu deklarē visus savus ienākumus un īpašumus. Par visiem Lattelecom darbiniekiem pilnībā un precīzi tiek aprēķināti un maksāti visi paredzētie darbaspēka nodokļi. Tai pat laikā virkne mūsu konkurentu īpašnieki, vadītāji un darbinieki pelna no dividendēm vai pat, iespējams, saņem tā saucamās „aplokšņu algas”, no nodokļu maksājumiem izvairoties un nenodrošinot nekādu atklātību.

Tomēr nereti tieši ar šādiem uzņēmumiem Lattelecom nākas konkurēt gan piedāvājot pakalpojumus klientiem, gan cīnoties par kvalificētākā darbaspēka piesaisti,” norāda Lattelecom, gan neminot konkrētus konkurentus, kuru vadītāji un darbinieki pelna no dividendēm vai saņem “aplokšņu algas”.

Uzņēmums nenoliedz, ka gan Lattelecom valdes locekļu, gan teju visu darbinieku atalgojums ir piesaistīts uzņēmuma darbības rezultātiem un tik tiešām – ja tiek sasniegti vai pārpildīti kapitāla daļu īpašnieku (tai skaitā Latvijas valsts) apstiprinātie mērķi, darbinieki nopelna vairāk. “Jau sen nav pašsaprotami, ka darbinieki saņem algu tikai par atrašanos darba vietā. Ražīgāk, efektīvāk un radošāk strādājot, iespējams nopelnīt vairāk – tā ir pašsaprotama pieeja tirgus ekonomikā brīvas konkurences apstākļos,” atalgojuma piesaisti uzņēmuma peļņai pamato Lattelecom.

Vienlaikus Lattelecom nenoliedz, ka atsevišķu funkciju izpildi ir nodevis ārpakalpojumu sniedzējiem. Uz jautājumiem par montieriem Lattelecom gan uz Pietiek jautājumiem spītīgi neatbild, vien norādot, ka "vienmēr izvēlamies visefektīvākos un normatīvajiem aktiem atbilstošus risinājumus".

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...