"Latvenergo" vadības patvaļa aug augumā - iedomājas sevi par valsti valstī
Uģis Spandegs, Neatkarīgā13.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS “Latvenergo” neatklāj arī Kaigu purva vēja parka projekta vērtētājus un vērtēšanas metodes. Iepriekš publiski minēts, ka projekta vērtība ir aptuveni 100 miljoni eiro.
Bez publiskā iepirkuma un slepenībā
Jau pirms vairākiem mēnešiem “Neatkarīgās” rīcībā nonāca informācija, ka AS “Latvenergo” no SIA “Laflora” par 100 miljoniem eiro gatavojas iegādāties Kaigu purva vēja parka projektu. Varēja noprast, ka valstij piederošās kapitālsabiedrības plānoto apjomīgo tēriņu īstenošanai netiks rīkota publiskā iepirkuma procedūra, sarunas notiek tikai ar vienu iepriekš izraudzītu pretendentu. Turklāt “Latvenergo” darījuma rezultātā iegūtu nevis funkcionējošu vēja parku, bet gan tikai tā izveides projektu.
Lai gan, pēc “Neatkarīgās” ziņām, sarunas ar SIA “Laflora” jau tuvojas noslēgumam, “Latvenergo” amatpersonas līdz šim izvairījušās no konkrētu atbilžu sniegšanas gan saistībā ar konkrētā pretendenta izvēli, gan sarunu gaitu, gan darījuma noslēgšanas termiņiem.
Neizskaidrojamo slepenības gaisotni nekliedēja arī “Latvenergo” komunikācijas direktora Andra Sikšņa atbildes uz “Neatkarīgās” sākotnēji uzdotajiem jautājumiem - uzņēmuma pārstāvis vien norādīja: “Mēs ar nepacietību gaidām, kad varēsim oficiāli paziņot par jaunu projektu attīstības jauniem posmiem, iegādātiem aktīviem un tuvināšanos savu mērķu (akcionāra akceptētas stratēģijas ietvaros) sasniegšanai. Tikko kā būs nozīmīgi darījumi, ziņosim.”
Pārējais vētījuma teksts saturēja vien deklaratīvus vispārinājumus saistībā ar “Latvenergo” iecerēm zaļā kursa mērķu sasniegšanā un virzībā uz klimatneitralitāti 2050. gadā.
EM darījumu dēvē par “Latvenergo” operatīvo darbību
“Neatkarīgā” vērsās arī pie Ekonomikas ministrijas (EM) kā “Latvenergo” valsts kapitāldaļu turētājas ar jautājumiem, vai ministrija zina par plānoto darījumu, atbalsta to un ir droša par tā rentabilitāti. Ministre Ilze Indriksone pēc vairākkārtējas jautājumu saņemšanas ar savu padomnieku starpniecību norādīja, ka akcionāra lēmumu pieņemšana ir ministrijas valsts sekretāra kompetence, ministre “Latvenergo” darbībās nejaucoties, lai gan sekojot notikumu attīstībai.
Savukārt EM valsts sekretārs Edmunds Valantis 'Neatkarīgajai” sniedza šādu atbildi: “Šī ir AS “Latvenergo” operatīvā darbība, par kuru atbildīga “Latvenergo” valde. Akcionārs neiejaucas operacionālajā darbībā. Attiecīgi aicinām Jūs ar šiem jautājumiem vērsties AS “Latvenergo”. Vienlaikus atgādinām, ka AS “Latvenergo” ir izveidota padome. Atbilstoši AS “Latvenergo” statūtiem valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana darījuma noslēgšanai statūtos atrunātajos gadījumos, ja darījuma summa pārsniedz statūtos noteikto slieksni darījumiem, kuru rezultātā paredzēts izlietot AS “Latvenergo” naudas līdzekļus. Līdz ar to par AS “Latvenergo” darījumiem aicinām vērsties pie uzņēmuma valdes vai padomes.”
Tādējādi abas amatpersonas pēc būtības izvairījās no jēgpilnu atbilžu sniegšanas.
Nostāja nemainās - informācija joprojām netiek sniegta
Ņemot vērā plānotā darījuma apjomu un nozīmi, “Neatkarīgā” tomēr vēlējās saņemt konkrētākas atbildes, tādēļ pagājušās nedēļas nogalē atkārtoti vērsās pie “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Čakstes (attēlā) ar šādiem jautājumiem: “Kādā veidā tika izvēlēti plānotā iegādājamā projekta (Kaigu purva vēja parka) vērtētāji? Kas tieši šo vērtējumu veica? Kādi vērtēšanas paņēmieni (kritēriji) tika piemēroti? Kas apstiprināja novērtējuma rezultātus? Vai vērtējumā tika ņemtas vērā arī elektrības tirgus attīstības prognozes? Ja jā, kādam laika periodam?”
Arī uz šiem jautājumiem atbildi sniedza Andris Siksnis, kurš raksta: “Vairākkārt Jūsu kolēģim Ritumam Rozenberga kungam esmu operatīvi un iespēju robežās atbildējis uz līdzīgiem jautājumiem un arī tagad apliecinu, ka Jūs saņemsiet informāciju tieši tajā brīdī, kad par kādu Jūs interesējošu darījumu vai notikumu Latvijas tautsaimniecībai būtiskā līmenī, kurā būs gods piedalīties AS "Latvenergo'', būs pamats ziņot.”
Savulaik atteikumu sniegt informāciju “Neatkarīgā” saņēma arī no SIA “Laflora” pārstāves.
Likums neparedz informācijas neizpaušanu
Jautājumi par to, kā notika izvēle par labu SIA “Laflora” projektam, kāpēc netika organizēta iepirkuma procedūra, kā tika noteikta plānotā pirkuma vērtība un kāpēc amatpersonas konsekventi izvairās no jebkādas atbildības, joprojām palikuši bez atbildēm. Šobrīd no visām iesaistītajām pusēm notiek mērķtiecīga un apzināta informācijas slēpšana, lai gan nav zināms, ka tai būtu piešķirts ierobežotas pieejas statuss.
Jāatgādina, ka likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. pantā precīzi noteikts, kādos gadījumos informācija uzskatāma par neizpaužamu. Plānotais darījums starp valstij piederošo “Latvenergo” un privāto uzņēmumu SIA “Laflora” neatbilst nevienam no šiem kritērijiem. Turklāt likums neparedz arī jebkura ranga amatpersonu tiesības izvērtēt, kad un kādā apjomā sniegt vai nesniegt informāciju par valstij 100% piederošu uzņēmumu darbību un to slēgtiem darījumiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.