Iesaki rakstu: 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sāk rasties iespaids, ka notikumi, kas ļāva atbrīvoties no okupekļa pirms gada, bija vien veiksmīga apstākļu sakritība – kara šausmu nospiedums apziņā bija arvien spēcīgs, Ukrainas pirmās lielās uzvaras frontē bija nenoliedzamas, bet maija nemieri pie okupekļa lika sasparoties pret Kremļa atbalstītāju bezkaunību. Daudz palīdzēja arī sabiedrībā zināmu un politiski neitrālu cilvēku virsvadība gājienā pret krievu imperiālisma mantojumu.
Kur esam šobrīd? Varbūt turpat, kur esam bijuši gandrīz visus trīs gadu desmitus atjaunotajā Latvijā – starp valsts politiskās varas liekulīgo patriotisku frāžu bārstīšanu un visu iespējamo tiltu saglabāšanu ar Maskavu. Valdības mainās, bet šī situācija gan nemainās.
Pat tagad, kad mums ir jauna tās pašas vecās "Vienotības" valdība, kas paziņo, ka galvenā vērtība tagad būšot Latvijas cilvēks, nekļūst skaidrs – kurš cilvēks? Pjotrs Avens? Aivars Lembergs? "Re:Baltica" meiteņu lolotie Krievijas pilsoņi – mūžīgie pensionāri?
Paskatīsimies uz situāciju objektīvi. Vai ir pārtrauktas diplomātiskās attiecības ar agresorvalsti Krieviju? Protams, nav, jo mums taču nevarot būt no pārējās Eiropas neatkarīga ārpolitika. Vai Krievijas pilsoņi, kuri tā arī nav pratušies iemācīties valsts valodu, ir spiesti pamest Latviju? Protams, nav – viņiem ir iedoti vēl pāris gadu, kuros cerēt uz Krievijas impērijas atgriešanos. Vai Kremļa oligarhi ir izraidīti? Nē, Putina baņķieris Pjotrs Avens pat pēc pakļaušanas ASV sankcijām ir saglabājis Latvijas pilsonību un atrod arvien jaunus "sapratējus".
Vai prokremliskie politiķi ir zaudējuši savu ietekmi? "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība ietekmi zaudēja nevis tāpēc, ka Latvijas valsts vērsa kādas sankcijas, bet gan tāpēc, ka tās sodīja krievvalodīgie vēlētāji, izvēloties agresīvākus savu interešu pārstāvjus. Turklāt problēmas ar prokremliskiem pilsētu mēriem Latgalē tikai pieaug. Un, protams, neaizmirsīsim par skumjo latviešu valodas situāciju, kas arvien ir cietēja starp gļēvu liberālismu un krievu šovinistu lingvistisko teritorijas iezīmēšanu.
"Maskavas nams" ir simbols aprakstītajai situācijai, kura nevar un nedrīkst apmierināt Latvijas patriotus! Vērojot politisko notikumu attīstību pēdējo mēnešu laikā, šķiet, ka neesam spējuši novērtēt to upuri, ko visas civilizētās Eiropas vārdā ir nesuši Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji.
Kara ievilkšanās nedrīkstēja būt iemesls, lai tiltus ar Maskavu saglabātu – tas bija papildu laiks, lai šos tiltus līdz galam sadedzinātu!
Šķiet, to neapzinās arī "Vienotība", kas sev doto mandātu vēlēšanās nopietni pārprata. Paskaidroju – balsis par "Vienotību" nebija mīlestības vēstule Kariņam par viņa lieliskajām politiskās shēmošanas prasmēm, ne arī par rīcībām Covid-19 krīzes laikā. Šīs balsis tika dotas, lai kara apstākļos valsts saglabātu savu ģeopolitisko kursu un turpinātu atbrīvoties no krievu imperiālisma mantojuma.
Lai šeit nebūtu Kremļa oligarhu, prokremlisku politiķu un bezkaunīgu Krievijas pilsoņu. Lai šeit nebūtu "Maskavas namu", kuru telpās visi šie Latvijas ienaidnieki satiekas un prāto, kā Mārupi pārvērst par Buču un Rīgu par Mariupoli. Tāpēc nost ar "Maskavas namu" un visu, ko tas simbolizē!
* biedrības "Austošā Saule" vadītājs
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
