Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedaudz vairāk nekā četrus gadus pēc 2013. gada 21. novembrī notikušās veikala Maxima sagrūšanas, kurā bojā gāja 54 cilvēki, darbu uzņēmumā Maxima Latvija ir pametis Ivars Svilāns, kurš 2014. gada vasarā tika pieņemts darbā, lai mēģinātu uzlabot kompānijas katastrofālo publisko tēlu.

No paša Svilāna ieraksta sociālajā tīklā Facebook 31. decembra pēcpusdienā šķietami izriet, ka viņš amatu uzņēmumā Maxima Latvija pametis pēc paša iniciatīvas un vēlēšanās.

Savā „atvadu” ierakstā Svilāns vēsta: „Dārgie draugi! Viens traks, taču aizraujošs un vērtīgs posms ir noslēdzies un no Jaunā gada beidzu savas darba gaitas Maxima Latvija. Tā bija nenovērtējama pieredze, un galvenais – iespēja sastapt daudzus brīnišķīgus cilvēkus, ar kuriem reizi pa reizei atkal satiksimies darba un dzīves ceļos. Ir laba sajūta, jo triju gadu laikā daudz padarīts, daudz ir mainījies un viss jau turpinās.

Tie trīs (ar pusi) gadi aizlidoja kā amerikāņu kalniņos, no vienas puses – ļoti ātri, no otras – notikumu ziņā ir sajūta, ka tie bija vismaz seši. Paldies jums, kas bijāt (un esat!) kopā ar mani, jo, kā lasīju vienā gudrā rakstā, lielākā kļūda, ko cilvēki dara mainot darbus, ir neuzturēt un atstāt arī iepriekšējās draudzības. Paldies un – keep fighting! :)”

To cilvēku sarakstā, kuriem Svilāns izsaka publisku pateicību, ir arī pašreizējā Maxima Latvija vadība, taču zīmīgi, ka pats uzņēmums Svilāna aiziešanu (atšķirībā no pieņemšanas darbā) nekādi nav komentējis.

Tikmēr neoficiāli informācijas avoti apgalvo, ka Maxima vadībā jau pirms vairākiem mēnešiem noformulējies viedoklis – izcili labi apmaksātais „tēla uzlabotājs” vairs nav nepieciešams, jo Maxima veikala sagrūšanu un 54 cilvēku bojāeju plašāka sabiedrība jau ir aizmirsusi un Maxima vairs nav nepieciešams kaut formāli turpināt pēc traģēdijas – kad strauji samazinājās visa veikalu tīkla apgrozījums – izsludināto „pārmaiņu programmu”.

Netieši par labu šai versijai liecina arī tas, ka Svilāns nevis pārceļas uz kādu citu, iespējams, vilinošāku darbavietu, bet gan, izsakoties paša vārdiem, „pagaidām pauze elpas ievilkšanai”.

Pietiek šodien publicē fragmentus no intervijas ar Svilānu, ko viņš 2014. gadā sniedza, gatavojoties pārcelties darbā uz Maxima Latvija.

- Ir, kā lai saka – tas ir visizaicinošākais amats industrijā, kāds šobrīd ir, bet tas amats precīzi ir - Maxima Latvija korporatīvo attiecību vadītājs, pārmaiņu vadības grupas loceklis. Tas nav nekāds noslēpums, ka viņi no gada sākuma diezgan mērķtiecīgi pārtaisa visu organizāciju. Pēc tā visa, kas viņiem notika, vadības līmenī ir skaidrs, ka kaut kas nav īsti kārtībā un ir jāmaina ne tikai komunikācija, bet jāmaina ir pēc būtības tā organizācija un biznesa domāšanas veids. Palīdzēšu viņiem mainīties.

- Un kāpēc tādu lēmumu esat pieņēmis?

- Tas laikam ir miljons dolāru jautājums. Laikam ir grūti atbildēt man pašam. Bankā es esmu jau gandrīz deviņus gadus, un, ja kaut kas liekas interesanti... Interesanti no vienas puses, bet arī es domāju, ka varu ar to, ko es zinu, palīdzēt tai organizācijai mainīties, jo es pēdējos divus mēnešus pūlējos saņemt atbildes uz diviem jautājumiem – cik patiesa ir tā vēlme mainīties, un otrs ir korporatīvā kultūra.

Atbildes uz abiem jautājumiem ir labākas, nekā no ārpuses izskatās. Tā korporatīvā vide ir tāda laba. Par vēlmi mainīties es esmu gan ar lielo grupas vadību runājis, gan arī no tā, kas jau ir reāli izdarīts, jo tas, kas visvairāk pārliecina par kādām pārmaiņām, ir tas, kas ir izdarīts. Daudz kas ir arī izdarīts, kas no malas nav redzams.

Tas, kas man liekas pareizs, ir darbinieku slodžu mazināšana, algas fonda palielināšana, iekšējās korporatīvās vides mainīšana. Tie cilvēki, kas tur gāja iekšā, un ap to, - varētu izdoties. Pēc tā visa, kas ir noticis, kā saka, ir situācijas, kad zemāk vairs krist nevar. Un cilvēki to diezgan labi saprot, un ir attiecīgi un pakāpeniski jāiet un kaut kas jāmaina, lai ietu uz augšu.

- Un, ja nav noslēpums, kāda būs alga?

- To es laikam nedrīkstu teikt.

- Lielāka vai mazāka nekā Swedbank?

- Es padomāšu, vai es drīkstu pēc noteikumiem. Kopumā ir labāks piedāvājums. Tie faktori jau nekad nav tik vienkārši dzīvē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...