Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiski izteiktās aizdomas, ka raidījuma Nekā Personīga producentei, Latvijas Žurnālistu asociācijas un nodibinājuma Re:Baltica valdes loceklei Artai Ģigai nezināmā veidā izdevies izvairīties no viegli atpazīstamas un neglaimojošas parādīšanās Latvijā jau vairāk nekā mēnesi pirktākās grāmatas Bailes lappusēs, nav bijušas bez pamata. Izrādās, Neatkarīgā Rīta Avīze jau aprīļa sākumā, gandrīz divus mēnešus pirms šī „politiskā trillera” iznākšanas ir ziņojusi par grāmatu, kurā figurēšot varone ar uzvārdu Ķiga. Tiesa, personāžā, kas grāmatā saucas Ineta Alksne, vienalga viegli atpazīstama ir tieši Ģiga, un tāpat skaidri nojaušamas ir atsauces uz tieši viņas vadīto raidījumu.

„Neesmu lasījusi šo grāmatu,” – tas ir faktiski viss, ko Pietiek šai saistībā vēlas paskaidrot Ģiga. „Es jau jums atbildēju. Lai jums veicas,” – tā pirms sarunas pārtraukšanas Ģiga atbild uz Pietiek jautājumu, vai taisnība, ka pirms grāmatas izdošanas viņas rīcībā ir bijis nonācis tās manuskripts.

Taču, pēc visa spriežot, Baiļu manuskriptā vismaz vienubrīd patiešām ir figurējusi kāda žurnāliste Ķiga. Uz to skaidri norāda kāda publikācija, kas Neatkarīgajā Rīta Avīzē ir parādījusies apmēram divus mēnešus pirms grāmatas iznākšanas – aprīļa sākumā.

Šajā publikācijā ar virsrakstu „Meroni/Kristovska priekšvēlēšanu ainiņa” cita starpā ir pieminēta „jauna grāmata par Ventspils mēru Aivaru Lembergu”, kura „patiešām vēl nav izdota, taču tās digitālā versija jau ir noplūdināta”.

Šajā grāmatā, kurā tagad viegli atpazīstamas Bailes, esot arī personāžs uzvārdā Ķiga: „Kāds ir uzrakstījis 265 lapas - it kā daiļliteratūras gabals, taču sagrozītajos personu vārdos viegli atpazīstami reālās dzīves personāži - Embergs, Rūtups, Ķiga. Droši vien drīzumā šis sacerējums tiks padarīts pieejams vēlētājiem.”

Kā tieši „Ķigai” ir izdevies panākt, lai grāmatas drukātajā variantā viņas vietā figurētu kāda „Ineta Alksne”, nav zināms. Taču ir acīmredzams, ka, aizstājot „Ķigu” ar „Alksni”, grāmatas autori tīšām vai netīšām šīs varones aprakstā ir iekļāvuši (vai atstājuši) virkni norāžu tieši uz Ģigu.

Rezultātā Bailēs figurē varone – „televīzijas producente – faktiski jau nedēļas nogales „informatīvi analītiskā raidījuma” galvenā veidotāja un vismaz formālā satura noteicēja” „Ineta Alksne”, kura saskaņā ar grāmatas sižetu cieši sadarbojas ar kādu no Latvijas specdienestiem, faktiski pilda tā pārstāvju uzdevumus TV sižetu veidošanā un pamazām ir kļuvusi par viņu marioneti, ko pati pārdzīvo, taču no „āķa” nost vairs netiek.

Grāmatā cita starpā pieminēts, ka „Alksnes” darbavieta ir „raidījums komerctelevīzijā, kas strādāja aizvien mazākā un mazākā tirgū” un ka viņai ir savs producentu uzņēmums, kuram „visi oficiālie ienākumi skaitās nākuši tikai un vienīgi no televīzijas raidījumu producēšanas”.

Bailēs pieminēti tādi arī Pietiek aprakstīti atgadījumi kā „atklātībā nonākušas ziņas, kā viņa ar savu uzņēmumu – tā paša analītiskā un neatkarīgā raidījuma producētāju - paklusām bija piepelnījusies, palīdzot taisīt politiskās reklāmas. Jā, bija nonākušas – un kas? Visi pāris dienas paņēmās un likās mierā”.

Diezgan precīzi, ar skaidrām norādēm uz Ģigu un Nekā Personīga aprakstīta arī „Alksnes” vadītā raidījuma komanda: „Savāktajā raidījuma komandā katram bija savi tarakāni. No „zvaigznes” Baibiņas, kurai bija vājība gan uz alkoholu, gan uz azartspēlēm, viņa bija laimīgi tikusi vaļā, taču arī pašreizējām augsti radošajām personībām katrai bija vājībiņas, kas deva pamatu šaubām.

Beigu beigās Alksne izlēma par labu Vecelksnei. Lai kā tur Ilzītei vētrainajā jaunībā būtu bijis ar kāsīšiem, grupveida seksu un citām izklaidēm, viņa vismaz bija racionāls, pietiekami prātīgs cilvēks, turklāt – kas nebija mazsvarīgi – arī galvenais pelnītājs ģimenē.

Atšķirībā no draudzenes Baibiņas, kurai finansiāli izdevīgā apprecēšanās bija devusi daudz brīva laika tviterim, spēļu automātiem un dažiem kokčikiem gandrīz ik vakaru, Ilze bija kārtīga strādājoša sieviete. Revolucionārā dedzība pēdējos gados viņas skatienā gan vīdēja aizvien retāk – bet arī tāpēc jo iederīgāka viņa bija kā nepieciešamās sarunas biedrs.”

Apgāds Mantojums romānu Bailes ir izdevis šā gada maija beigās, kā tā autors norādīts „Indriķis Latvietis”. Izdevēji ziņo, ka 5000 eksemplāru tirāžā izdotā grāmata jau piecas nedēļas ir bijusi pirmajā vietā pirktāko latviešu valodā izdoto grāmatu sarakstos gan Jāņa Rozes, gan Valtera un Rapas grāmatnīcu tīklos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...