Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties lielā projekta Nord Stream 2 noslēguma posmam, ir manāmi vairāki sadursmju posmi informatīvajā telpā. Dažādos medijos parādās informācija par Krievijas-Vācijas projekta patiesajiem iemesliem un tapšanas gaitu. Kamēr daļa sabiedrības uzskata, ka projekts ir 100% Kremļa ietekmes instruments, tikmēr citi metas apgalvot, ka tas ir tikai un vienīgi ekonomiskos nolūkos radīts instruments, kas palīdzēs Vācijai nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti.

Taču, lai kā arī negribētos ticēt labākajam no scenārijiem, fakti liecina par ko citu. Nerunājot tikai par to, ka Kremlis patiešām iegūs lielāku kontroli pār Vācijas enerģētiku un tās politiku, Krievijas kontroles iespējas iestiepsies arī citās ES valstīs.

Neskatoties uz to, ka ES valstis savā būtībā ir suverēnas un spējīgas pieņemt lēmumus, kas būs saistoši konkrētas valsts iedzīvotājiem, pastāv dažādi procesi, kas tomēr ietekmē arī citas valstis. Viens no šādiem jautājumiem ir Nord Stream 2 izbūve, jo tā ļauj Kremlim iesaistīties ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas līmeņa enerģētikas politiskajos procesos, tādējādi gūstot kaut vai mazu, bet tomēr manāmu ietekmi uz dažādām ar enerģētikas jautājumiem saistītām jomām.

Arī Kremļa propaganda jau sāk netieši norādīt uz savu ietekmi un varas pastiprināšanos. Marta sākumā Kremļa melu aģentūra Sputnik publicēja krievu politiskā analītiķa Aleksandra Nosoviča (Александр Носович) viedokli, par to, ka Lietuvai nevajadzētu kritizēt Nord Stream 2, jo tā savā ziņā saņem ekonomisku atbalstu no Vācijas. 

Viņš, atsaucoties uz  Lietuvas premjerministres Ingridas Šimonītes sacīto, ka Nord Stream 2 projekts ir saistīts ar Kremļa ģeopolitisko ietekmi Eiropā un dažu ES dalībvalstu atkarību no Krievijas, apgalvo, ka tas ir smieklīgi un Lietuva ar šādiem apgalvojumiem uzņemas pārāk daudz. Viņš skaidri liek noprast, ka Lietuvas ietekme uz ES ir smieklīga, savukārt Vācija ir cits jautājums. Viņš paskaidroja, ka premjerministres viedoklis tāpat neko nenozīmē un tika izteikts, lai imitētu Lietuvas nozīmīgumu kopējā kontekstā, taču patiesībā Lietuva ir tik nesvarīga, ka tā nevar ietekmēt nevienu no ES lēmumiem, turklāt tā saņem ekonomisku atbalstu no Vācijas caur Eiropas fondiem, nevis otrādi, līdz ar to tai pat nav tiesību neko kritizēt.

A.Nosovičs netieši uzsver to, ka citas ES dalībvalstis nav tik ietekmīgas kā Vācija, līdz ar to tiek tikpat netieši norādīts uz to, ka, Krievijai sadarbojoties ar Vāciju, augs arī Krievijas Federācijas ietekme Eiropas līmeņa enerģētikas jautājumos.

Šādi un daudzi citi apgalvojumi visai skarbā manierē no Kremļa dezinformatoru puses izskan bieži. Taču Kremlis joprojām noliedz jebkādus centienus ietekmēt ES politisko dienas kartību vai stabilitāti. Tomēr notikumi, kas risinājās pirms dažiem gadiem, pierāda pretējo.

2009.gadā Krievija caur Ukrainu slēdza visas gāzes piegādes Eiropai, kā rezultātā vairāk nekā ducis valstu palika bez apsildes iespējām decembra vidū. Gāzes padeves pārtraukuma sekas atskanēja visā kontinentā. Dažām valstīm, kurām ir ievērojamas gāzes rezerves, bija vieglāk pārdzīvot ziemas aukstumu, taču citas valstis palika bez centrālās apkures un citiem resursiem, kuru pastāvēšanai vitāli svarīga gāzes piegāde. Neskatoties uz to, ka Vācijai bija lielas gāzes rezerves, arī Vācija piedzīvoja dažus smagus brīžus. Taču tā vien šķiet, ka par to neviens vairs nerunā.

Dažu Eiropas valstu poliskais stūrakmens nu ir nomainīts uz dubultstandartu principu. Vācijas politiskās varas instances tiecas tik pārliecinoši apgalvot, ka Krievijas Federācija negrasās pārtraukt vai samazināt gāzes piegādi, ka ar to Krievija negūst nekādu ietekmi, jo tas ir tikai cauruļvads jūras gultnē. Taču neviens nerunā par to, ka šis patiešām var būt ļoti spēcīgs ierocis Kremļa rokās.

Tāpat kā neviens negaidīja Krimas aneksiju vai militāru intervenci Gruzijā vai citus negaidītus „mēs tā nekad nedarīsim” gadījumus. Atšķirība tikai tāda, ka NordStream2 gadījumā necietīs tikai Vācija vai tikai Berlīne, bet tiks negatīvi ietekmēta liela daļa Eiropas. Līdzīgi kā psiholoģiskajos testos par to, kurš no ļaunumiem ir jāizvēlas, ja labākas iespējas nav – nogalināt vienu cilvēku piecu cilvēku vietā? Šķiet, Vācija savu izvēli ir izdarījusi un izvēlējusies lielāko no ļaunumiem - glābt sevi (savu ekonomiku), citus pametot zem tanka.

Kas attiecas uz Lietuvu un tās ietekmes sfērām, A.Nosoviča apgalvojumi ir pat ļoti nevietā, jo Eiropas Savienība ir 27 valstu savienība, kuras darbības tiek regulētas ar dažādiem likumiem, tai skaitā Lisabonas līgumu, kurā ir nostiprināts dalībvalstu vienlīdzības princips, kā arī lojālas sadarbības princips. 

Visas ES dalībvalstis veic iemaksas ES budžetā. Dalībvalstu finanšu iemaksas ES budžetā tiek sadalītas taisnīgi, atbilstoši līdzekļiem. Turklāt arī Vācija ir tā, kas pārtiek no ES fondiem, par kuru līdzekļiem tiek attīstīti dažādi projekti. Taču Kremļa dezinformatoru komandai nav pat svarīgs fakts, ka atsevišķi apgalvojumi ir neprecīzi vai maldinoši, jo galvenais vēstījums jau ir nodots – Vācija ir ietekmīgākais spēks Eiropā, un Krievija šobrīd ir viena no galvenajiem Vācijas veiksmes resursu pārvaldītājiem.  

Avoti:

https://lt.sputniknews.ru/radio/20210311/14654720/Nosovich-poluchaya-ot-Germanii-dengi-Litva-roet-yamu-Severnomu-potoku---2.html

https://www.nbcnews.com/id/wbna28515983

https://eur-lex.europa.eu/homepage.html

https://www.statista.com/statistics/316691/eu-budget-contributions-by-country/

https://ec.europa.eu/budget/euprojects/search-projects_en?keywords=&country=DE&nuts=All&postal_code=&programme_name=All&budget_contribution=All&timeframe_start=All&timeframe_end=All&highlights=1&op=Apply&hash=36303462323063313466353637

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...