Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedienas pēc noguldījumu apjoma astotajā lielākajā Latvijas kredītiestādē Norvik banka jau šovasar nonākušas arī Drošības policijas redzeslokā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Oficiālus komentārus Drošības policija pagaidām sniegt atturējās. Pēc Pietiek ziņām vēl iepriekš – ziemā – piedāvājumu iegādāties Norvik banku izteicis pretrunīgi vērtētais čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs.

Lai gan Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka jau pirms vairākiem mēnešiem sākta izmeklēšana un tas noticis pēc viena no akcionāru vēršanās tiesībsargājošajās iestādēs, Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa šonedēļ atteicās izpaust jebkādas detaļas uz visiem Pietiek nosūtītajiem jautājumiem atbildot: “Pagaidām nekādu komentāru no Drošības policijas nebūs.”

Pietiek šonedēļ vēlējās saņemt Drošības policijas oficiālu apstiprinājumu vai noliegumu informācijai, ka pēdējo mēnešu laikā uzsākta pārbaude saistībā ar atsevišķu Norvik bankas akcionāru darbībām. Drošības policija tāpat atteicās komentēt, vai pārbaudes materiāli pārsūtīti kādai citai tiesībsargājošai iestādei, kādā stadijā lieta atrodas šobrīd un par kāda veida iespējamām  noziedzīgām darbībām radušās aizdomas. 

Vēl iepriekš - ziemā - piedāvājumu iegādāties Norvik banku izteicis pretrunīgi vērtētais čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs. AB holding īpašniekam nav izdevies apliecināt pietiekamu naudas līdzekļu esamību, lai saņemtu banku uzraugu zaļo gaismu darījumam, tādēļ sarunas beigušās bez rezultāta.

Tomēr pēdējos mēnešos tiesībsargājošo iestāžu pastiprinātā uzmanībā nonākušā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pat īslaicīgi aizturētā Abdulmuslimova tīkojumi iegādāties Norvik banku nav īstais iemesls, kas šai kredītiestādei pievērsis Drošības policijas uzmanību. No informētiem avotiem zināms, ka Drošības policijas aktivitātes sākušās pēc tam, kad ar iesniegumu pie tās vērsies viens no Norvik bankas akcionāriem.

Pietiek jau pirms nedēļas, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tobrīd vēl padomes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska oficiāli apstiprināto informāciju, rakstīja, ka Norvik bankai mēneša laikā, tas ir līdz novembra beigām, jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, citādi var nākties lemt par tās darbības apturēšanu.

Banka 29. oktobrī izplatīja paziņojumu, ka "veiksmīgi noslēgusies atvērtā akciju emisija, kuras rezultātā banka ir palielinājusi savu pamatkapitālu par vairāk kā 11,6 miljonu eiro". Pamatkapitāls palielināts, apmaksājot jaunās akciju emisijas akcijas un piesaistot nozīmīgu ārvalstu investoru no Ungārijas - uzņēmumu, kas pieder vienam no ietekmīgākajiem Ungārijas uzņēmējam Šandoram Demjanam (Sándor Demján). 

Bankas kontrolpaketes (51,3%) īpašnieks kopš 2006. gada ir Islandes uzņēmums Straumborg ehf, pārējās bankas akcijas pieder diviem uzņēmējiem Jurijam Šapurovam un Andrejam Svirčenkovam (katram pēc Lursoft datiem pieder pa 19,77%). Pirms islandiešu investora piesaistīšanas Norvik bankas kontrolpakete piederēja vairākiem vietējiem miljonāriem, kuri pārstāv Mono grupu, bankas nosaukums bija Lateko banka. Tieši Šapurovs esot galvenais sarunu vedējs īpašnieku kontaktos ar banku uzraugiem un iespējamajiem investoriem.

Bankas problēmas pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas sākušās pēc tam, kad finanšu grūtībās nonākuši un Norvik pamatkapitāla atbilstību likumā noteiktajam un banku uzraugu prasītajam līmenim nav spējuši nodrošināt Norvik lielākie īpašnieki - Islandes Straumborg grupa. Šobrīd notiek aktīvi centieni piesaistīt jaunu stratēģisko investoru, kurš varētu atrisināt bankas problēmas, bet vērtējumi par izredzēm situāciju noregulēt atšķiras. Norvik risina sarunas ar vienu no Ungārijas bagātākajiem cilvēkiem, vietējās Granit bank īpašnieku un nekustamo īpašumu projektu attīstītāju Šandoru Demjanu. Neoficiāli izskan, ka pēc tam, kad potenciālā investora pasūtītajā due diligence atklājies, ka kapitāla nepietiekamība varētu būt vismaz divtik lielāka, nekā to konstatējuši Latvijas banku uzraugi, darījums iestrēdzis. Norvik banka, paziņojot par vairāk nekā 10 miljoniem eiro, kurus bankas pamatkapitālā oktobra beigās ieguldījis Demjans, apgalvo pretējo.

Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu, kas ilustrē bankas problēmu iespējamās sekas valsts finanšu sistēmai. FKTK jau jūnijā, reaģējot uz pazīmēm par Norvik kapitāla nepietiekamību, noteikusi bankai ierobežojumus, faktiski apturot kredītu izsniegšanu, iepriekš Pietiek informēja Brazovskis. "Tā nav ne drāma, ne traģēdija. Ir problēma, un mēs strādājam, lai tā tiktu atrisināta," pirms nedēļas informēja FKTK pārstāvis.

Brazovskis arī nenoliedza Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka FKTK jau trešo mēnesi Norvik bankā veic pastiprinātu uzraudzību. Viņš ir pārliecināts, ka saskaņā ar to grafiku, kas apstiprināts sarunās ar bankas īpašniekiem, Norvik spēs izpildīt FKTK prasību par pamatkapitāla palielināšanu. Jautāts, vai runa varētu būt par aptuveni 50 miljoniem latu, ko Pietiek minējuši ar banku sfēru saistīti cilvēki, Brazovskis piekrītoši pamāja.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...