"Norvik bankas" vadība pirms starptautiskās tiesvedības dāsni ziedo valdības partijai
PIETIEK24.11.2014.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Neilgi pirms ziņas, ka pret Latvijas valsti iesniegta vismaz 51 miljona eiro prasība starptautiskajā šķīrējtiesā saistībā ar investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem, valsts amatpersonām nostājoties Norvik bankas pusē tās saimnieciskajā strīdā ar vēja parku attīstītāju SIA Winergy, šīs bankas vadība ziedojusi prāvu summu – kopumā 30 000 eiro – vienam no valdības koalīciju veidojošajiem politiskajiem spēkiem – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un tās sastāvā esošajai Latvijas Zemnieku savienībai (LZS).
Lielāko summu - 14 000 eiro - 28. augustā ZZS ziedojis Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ruselis (attēlā). Šajā amatā viņš stājās jūlijā, bet jau februārī, tūlīt pēc aiziešanas no Latvijas bankas prezidenta vietnieka amata, Ruselis kļuva par Norvik bankas jaunā akcionāra un padomes priekšsēdētāja Grigorija Guseļņikova padomnieku.
Tiek uzskatīts, ka Ruseļa misija ir uzlabot bankas reputāciju un būt tās lobistam sarunās ar Latvijas banku uzraugiem, ņemot vērā Norvik bankas problēmas un skandalozos saimnieciskos strīdus ar bijušajiem akcionāriem un darījumu partneriem. Šis ir pirmais Ruseļa ziedojums kādam politiskajam spēkam, un formāli viņš būtu spējīgs veikt šādu ziedojumu ZZS, jo Ruseļa pēdējā valsts amatpersonas deklarācija, kas iesniegta, pametot amatu Latvijas bankā, uzrāda 76 000 eiro uzkrājumus.
Tomēr ierastā prakse, par kuru biznesa aprindās runā tikai neoficiāli, ir, ka privātu biznesa struktūru amatpersonas politiskajām partijām ziedo naudu, kas tām tiek speciāli izmaksāta no uzņēmuma vai tā akcionāriem.
Vēl kopsummā 11 000 eiro divos maksājumos ZZS nesen ziedojusi Norvik bankas valdes locekle Marija Stepiņa. 6000 eiro viņa 1. septembrī ziedojusi ZZS, bet vēl 5000 eiro 6. novembrī - ZZS ietilpstošajai Latvijas Zemnieku savienībai. Dienu vēlāk - 7. novembrī vēl 5000 eiro Latvijas Zemnieku savienībai noziedojis vēl viens Norvik bankas valdes loceklis Raivis Ruskulis.
Līdz ar to kopējā trīs Norvik bankas valdes un padomes locekļu nesen noziedotā summa vienai no valdības koalīcijas partijām sasniedz 30 000 eiro, kas uz Latvijas politisko partiju oficiāli saņemto ziedojumu fona ir prāvs ziedojums.
Foto no www.ventspils.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
