Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lasu ziņas – naktī uz pirmdienu būs atkal vētra. Jāstāv stingri uz abām kājām, lai neaizpūš mūs visus jūrā!

Mums ir palikusi tikai viena fotogrāfija no nemierīgā 1918.gada 18.novembra, kad ģeopolitisko vēju laikā mūsu priekšgājēji nodibināja Valsti.

Tās bija dažādas sabiedrības grupas, kas beigu beigās atrada to vienu kopīgo pamatu, kam teikt: “Jā! Lai top Latvijas valsts!”

Droši vien Valsts dibinātāji bija tādi paši cilvēki kā mēs – katrs ar savu raksturu, ar savām emocijām un uzskatiem par to, kurš ceļš ir pareizākais.

Visi ceļi, kam valstiska domāšana pamatā, atved uz to Latvijas valsti, kura tika kādreiz Nacionālajā teātrī dibināta un šodien, jācer, caur katru no mums tālāk stiprināta.

Es pieņemu, ka ir daļa klausītāju, kas šajā dienā sagaida kādus skaļus paziņojumus. Es esmu tam gatava. Esmu gatava paziņot: Man svarīga šī valsts, man tā ir svarīga daudz vairāk par amatiem, par neskaidrām draudzībām un par attiecību kārtošanu. Vienīgais, kam ir nozīme, kāpēc šodien esam sanākuši kopā šajā partijas kongresā, ir, lai definētu katrs pats sev un vienotos mēs visi kopā, - ko varam savai Valstij dot uz tās 100-gadi. Tie ir mērķi, uzdevumi, gatavība, un pats galvenais – nesavtīgs darbs.

Galvenie padarītie darbi

Valdību no Valda Dombrovska saņēmu 2014. gada 22. janvārī. Ir pagājuši nepilni 2 gadi. Un tas ir bijis nemierīgs laiks. Šajā laikā:

•     ir apstiprināti 2 valsts budžeti,

•     ir bijušas 2 vēlēšanas.

Šajā laikā:

•     sākās sarežģīti starptautiski notikumi, kur vajadzēja reaģēt ļoti ātri - Ukraina un Krimas aneksija, sankciju ieviešana pret Krieviju un pretsankciju ieviešana Latvijas biznesam no Krievijas puses,

•     bēgļu krīze Eiropā,

•     Grieķijas ekonomikas bankrota draudi.

•     bija jāatrod risinājums no Latvijas ekonomikas krīzes laika mantotajām problēmām - Liepājas Metalurgam, Citadelei, arī AirBaltic.

Visi tie bija darbi, kur bija nepieciešamas stundas un dienas, un nedēļas, lai atrastu risinājumus.

Šajā laikā ir ļoti veiksmīgi novadīta pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, par kuru apbrīnas un augsta novērtējuma vārdus saņemam joprojām.

Šajā laikā:

•     par 1 procentu tika samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

•     iedzīvināta pensiju indeksācija;

•     Budžetos iestrādāta minimālās algas pacelšana, 2016.gadā sasniedzot 370 eiro;

•     Uzsākta Pirmā mājokļa aktivitāte, sniedzot valsts galvojumu par pirmās iemaksas daļu ģimenes pirmā mājokļa iegādei;

•     Atbalstīti demogrāfijas jautājumi, piemēram, ģimenēm ar bērniem paaugstināts valsts pabalsts par otro un trešo bērnu;

•     Samazinātas pacientu iemaksas.

2016. gadā ieviesīsim neapliekamā nodokļa diferenciāciju.

2016.gadā uzsāksim pensiju pārrēķināšanu par tiem gadiem, kad bija negatīvs pensiju kapitāla indekss.

Ir pilnībā pabeigta elektroenerģijas tirgus liberalizācija, vienlaikus ieviešot sociālā atbalsta instrumentus noteiktām iedzīvotāju grupām un pirmo reizi pēc krīzes samazinās elektroenerģijas cena.

Ir atrasti risinājumi, kas ļaus 2016. gadā un turpmākajos gados saglabāt nemainīgu obligātā iepirkuma komponenti, tā mazinot tās ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību. Esam pieņēmuši lēmumu par atbalsta mehānismu Latvijas energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, paredzot tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumā.

Īstenojot pakāpenisku dabasgāzes tirgus liberalizāciju, valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu, kas nodrošina konsekventu reformas virzību. Brīva konkurence dabasgāzes tirgū, kā arī alternatīvi piegādes ceļi un avoti stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un piegāžu drošību. Notiek Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas noslēdzošā fāze, kas no 2017.gada paredz atvērt dabasgāzes tirgu brīvai konkurencei. Valdībā ir pieņemti visi nepieciešamie likumdošanas akti, ticu, ka Saeima šogad tos akceptēs.

Valstī notiek attīstība. Iekšzemes kopprodukts šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni ir pieaudzis par 3,3%, tajā skaitā rūpniecības pievienotā vērtība trešajā ceturksnī pieauga par 4,2%.

Bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties, noslīdot līdz 9,7%, kas ir zemākais bezdarba rādītājs kopš 2008. gada pēdējā ceturkšņa. Turklāt spēcīgs pieaugums reģistrēts darba samaksas datos – trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā palielinājusies par 7,3%.

Negaidīti spēcīgu izaugsmi trešajā ceturksnī uzrādīja investīcijas, kas pieauga par 6,4% salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni. Jāatzīmē, ka tas ir straujākais investīciju pieauguma temps kopš 2012. gada pēdējā ceturkšņa.

Tas nedaudz par izdarīto un rezultātiem.

Kolēģi!

Par darbiem, kas jādara nākotnē.

Vispirms par darbiem, kas stiprina Latvijas vietu pasaulē un Eiropā.

Mēs tuvojamies dalībai pasaules attīstīto valstu klubam - OECD. Kaut sarunas ir finiša taisnē, ir mājasdarbi, kas vēl jāpilda.

Eiropas Enerģētikas savienības stiprināšana – Latvijas un Eiropas kopīgais darbs.

Mums jau tagad ir daudz kopīgu darbu ar Baltijas valstīm. Nākotnē es redzu arvien ciešāku sadarbību ar mūsu kaimiņiem - Baltijas valstīm. Baltijas valstu sadarbības un solidaritātes uzturēšana gan drošības politikas jomā, gan attiecībā uz kopīgu projektu realizāciju, piemēram, enerģētikā, kā arī Rail Baltica. Tie ir arī kopīgi iepirkumi. Nākotnē redzu arī nodokļu sistēmu tuvināšanu.

Ģeopolitiski šis ir sarežģīts laiks, un tas tieši ietekmē mūsu lēmumus. Atbalsts iekšējai un ārējai drošībai ir nediskutējams šajos apstākļos.

Drošības jomā mūsu darbs pašlaik ir jāfokusē uz to, lai Varšavas samitā tiktu pieņemti pašreizējai ģeopolitiskajai realitātei atbilstoši lēmumi – par ilglaicīgu un būtisku NATO spēku klātbūtni Latvijā un Baltijā. NATO spēku klātbūtne Latvijā ir eksistenciāli svarīga.

Mums ir nepieciešama veiksmīga jaunu eksporta tirgu apgūšana un ekonomisko attiecību intensificēšana ar Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Tālo Austrumu valstīm; Jau tagad mūsu eksporta kartē ir parādījušies tādi maršruti kā Ķīna, Turcija, Ēģipte, Maroka, Japāna.

Esam ielikuši stingrus pamatus ekonomisko attiecību intensificēšanai ar otro lielāko pasaules ekonomiku Ķīnu. Pēc ilga intensīva darba esam panākuši, ka Latvija 2016. gadā organizēs Ķīnas, Centrālās un Austrumeiropas valdību vadītāju samitu. Ir akceptēta Latvijas kā loģistikas koordinatora loma Ķīnas sadarbībā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Nākamais gads mums ir jāizmanto, lai piesaistītu Ķīnas investīcijas un paplašinātu mūsu preču eksportu uz Ķīnu.

Katrs cilvēks uzdod jautājumu sev, kā sagādāt labāku dzīvi sev un saviem tuvākajiem. Prioritātes, kuras es redzu izpildāmas nākošajā gadā šeit Latvijā:

•     primāri nozīmīgi stabilai uzņēmējdarbībai ir efektīvas un ilgtspējīgas nodokļu politikas īstenošana, 2017. gada budžets ir jāveido uz izstrādātas vidējā termiņa nodokļu sistēmas bāzes.

•     Kā prioritāti es redzu arī augstākās izglītības un zinātnes nozaru finansējuma sakārtošanu. Mēs gribam inovatīvu ekonomiku, un tam ir nepieciešams būtisks ieguldījums inovatīvo pamatu veidošanā. Skolotāju algu reforma ir jānoved līdz galam, paturot prātā cilvēku nevis skolu intereses.

•     Uzskatu, ka nākošā gada un 2017. gada budžeta prioritātei ir jābūt veselības nozarei. Ir nepieciešams veikt sociālā nodokļa pārdali par labu veselības finansējumam, pakāpeniski virzoties uz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu tuvāko gadu laikā. Vienlaicīgi jāturpina nozares iekšējā sakārtošana.

Ir vēl daudz citu darāmo darbu mūsu valstī. Mūsu interesēs ir investīcijas nozarēs, kas orientētas uz eksportu; kas tiek definētas kā vidēji augstas vai augstas tehnoloģiju nozares.

Mūsu interesēs ir efektīva tiesu sistēmas darbība. Tiesiskas vides nodrošināšana ir svarīgs aspekts uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī ārvalstu investīciju aizsardzība un drošībai. Valdības prioritāro darbības virzienu sarakstā jāsaglabājas ēnu ekonomikas apkarošanai, lai līdz 2020. gadam Latvija varētu sasniegt vismaz ES vidējo ēnu ekonomikas apmēru. Transporta nozarē veiktas pēdējās desmitgades laikā nozīmīgākās investīcijas. Neapšaubāmi jāsaglabā šis investīciju temps.

Ļoti būtiski valdības sekmīgam darbam ir partijas valdes un frakcijas atbalsts. Uzskatu, ka ir nepieciešamas atbalsta grupas, kuras izdiskutē un nosaka partijas mērķus katras ministrijas kompetences jautājumiem. Arī to un, visvairāk to, kuras nav “Vienotības” ministru pārziņā.

Godātie kolēģi, no Valsts dibināšanas brīža mums ir palikusi viena fotogrāfija un Latvijas dibinātāju kopīgi paveiktais darbs – dzimusi un nobriedusi valsts. Šodien es aicinu mūs visus strādāt kopā pie drošas, veselas, stipras, gudras, demokrātiskas, eiropeiskas un pārtikušas valsts stiprināšanas.

Kādreiz ir tā, ka mēs ne vienmēr zinām, kas ir tas pareizākais lēmums un pareizākais ceļš, pa kuru iet. Vienmēr ir kāda izvēle. Man personīgi svarīgākais tādos pārdomu mirkļos ir bijis ieklausīties sirds balsī. No malas kādam tas var šķist nepareizi, bet katru reizi tikai uz manas sirdsapziņas paliks tālākās manu lēmumu konsekvences.

Katras valdības ceļš reiz noslēdzas. Un labi, ka tā, jo esam demokrātiska valsts. Toties Latvija ir tas ceļš, kas nebeigsies nekad! Iesim pa šo ceļu ar visu savu atbildību un godaprātu, ar visu savu degsmi un pārliecību!

Mana “Vienotība”, šis ir Adventes laiks. Vārds "advente" tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "atnākšana". Ar šo vārdu apzīmēja karavadoņa ienākšanu pilsētā ar lielu spēku. Bet ir taču skaidrs, ka Adventes laika nozīme vēsta par daudz dziļāku šīs “atnākšanas” nozīmi. Adventes laikā piedzīvojam garīgās un fiziskās gaismas uzvaru pār tumsu. To piedzīvojam katrs individuāli, to piedzīvojam kā sabiedrība, to piedzīvojam kā cilvēces un dabas sastāvdaļa.

Dosimies tālāk pa šo Latvijas tālāk veidošanas ceļu ar gaišiem un labiem nolūkiem. Mūsu bērni un bērnu bērni to būtu pelnījuši. Gaišu, priecīgu un mierīgu šo Ziemassvētku gaidīšanas laiku ikvienam no jums!

An error has occured