"Pasažieru vilciens": uz jautājumiem par Olafu Pulku vairs neatbildēsim!
PIETIEK11.08.2013.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Arta Birkmaņa (attēlā) vadītā valsts AS Pasažieru vilciens aizvadītās nedēļas beigās paziņoja, ka uz nepatīkamiem un detalizētiem jautājumiem par Vienotības politiķa Olafa Pulka iecelšanu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja konsultanta postenī vairs neatbildēšot. Pietiek šodien publicē pēdējos uzdotos jautājumus, kuri valsts uzņēmumam izrādījās tik nepanesami un neatbildami.
1. Jūsu uzņēmums apgalvo, ka tā valdes sēdēs lemtais esot komercnoslēpums, taču Latvijas radio raidījumā piektdien uzņēmuma valdes loceklis Aigars Štokenbergs detalizēti atklāja valdes sēdē lemto saistībā ar Olafu Pulku. Kad uzņēmuma valde lems par šo komercnoslēpuma atklāšanas gadījumu un kā sodīs par tā atklāšanu? Ja nē, kāpēc ne?
2. O. Pulka pienākumos būšot sniegt konsultācijas Sabiedrības valdes priekšsēdētājam, piedaloties pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu nozares politikas un attīstības stratēģijas veidošanā. Vai ir izvērtētas O. Pulka zināšanas un pieredze pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu nozares politikas un attīstības stratēģijas? Kāds ir izvērtējuma rezultāts?
3. O. Pulka pienākumos būšot sniegt priekšlikumus Sabiedrības valdes priekšsēdētājam un valdei par nepieciešamajiem uzlabojumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu procesā. Kādu uzņēmuma darbinieku pienākumos līdz šim ietilpa šādu priekšlikumu sniegšana? Vai kāds no uzņēmuma valdes locekļiem pēdējā gada laikā ir sniedzis šādus priekšlikumus? Ja jā, tad kurš un kādus?
4. O. Pulka pienākumos būšot sagatavot priekšlikumus par Park&Ride stāvvietu ierīkošanas iespējām dzelzceļa staciju tuvumā, izstrādāt un koordinēt projektus, kas saistīti ar Park&Ride ieviešanu. Vai ir izvērtētas O. Pulka zināšanas un pieredze stāvvietu izvietošanas jomā un transporta plūsmas koordinēšanā? Kāds ir izvērtējuma rezultāts?
5. O. Pulka pienākumos būšot nodrošināt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu pasažieru pārvadājumu organizācijām, apkopot aktualitātes pasažieru pārvadājumu attīstības jautājumos, sniedzot priekšlikumus Sabiedrības valdei par Sabiedrības sniegto pakalpojumu attīstības iespējām, ņemot vērā citu valstu un pārvadātāju labāko praksi. Ar kādām tieši Latvijas un ārvalstu pasažieru pārvadājumu organizācijām O. Pulkam pašlaik ir nodibināti kontakti? Cik ilgstoši ir šie kontakti? Vai O. Pulks ir iesniedzis pārskatu par savām zināšanām un izglītību citu valstu un pārvadātāju labākās prakses jomā šajā sfērā?
6. O. Pulka pienākumos būšot analizēt Latvijas un ārvalstu pasažieru pārvadātāju pieredzi elektronisko biļešu veidu ieviešanā un attīstībā, sniegt priekšlikumus Sabiedrības esošo biļešu veidu un formu optimizācijai un jaunu biļešu veidu ieviešanai. Vai ir izvērtētas O. Pulka zināšanas un pieredze elektronisko biļešu veidu ieviešanā un attīstībā? Kāds ir izvērtējuma rezultāts?
7. O. Pulka pienākumos būšot nodrošināt Sabiedrības sadarbību ar Rīgas pilsētas pašvaldību, pašvaldības uzņēmumiem un citām organizācijām E-talona pakalpojumu projektu ieviešanai un attīstībai vilcienos. Vai ir izvērtēta O. Pulka spēja sadarboties ar līdzšinējo Rīgas domes vadību un valdošo koalīciju? Kāds ir izvērtējuma rezultāts?
8. Atbildiet precīzi un skaidri - vai valdes priekšsēdētāja konsultanta posteņa izveidei uzņēmumā bija vai nebija nepieciešams valdes akcepts? Kurš tieši nolikumu punkts nosaka šī nosacījuma komercnoslēpuma statusu?
9. Jūsu uzņēmums apgalvo, ka "O.Pulks nebija vienīgā kandidatūra, kas tika uzaicināts uz pārrunām. Jebkura uzņēmuma vadībai ir tiesības uz aicināt uz pārrunām potenciālos kandidātus kādam amatam vai konkrētu uzdevumu veikšanai". Nosauciet pārējos kandidātus. Ja nespējat vai nevēlaties tos nosaukt, miniet argumentētus iemeslus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
