Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neviens mans līdzšinējais raksts nav izpelnījies tādu emocionālu reakciju kā "Domuzīmes" publicētais un nesen pārpublicētais apcerējums par Latvijas neseno pagātni un tuvāko nākotni.

Tas ātri pazuda no "Delfi" pirmajām rindām un nedēļas laikā neizpelnījās nevienu lasītāja komentāru. Toties pārsteidzošā kārtā veselus divus ļoti kritiskus pretrakstus saņēmu no "nra.lv" puses.

Liels paldies Benam Latkovskim par centību. Kāpēc? Tādēļ, ka tas ir gluži vai nebijis notikums Latvijas jaunlaiku vēstures komunikācijā – izpelnīties publisku kritiku (parasti valda klusums), turklāt turpinājumos, turklāt tik amizantā formā un ar tik skaļiem virsrakstiem.

27. jūlijā "nra.lv" jautāja: "Vai Ulmaņlaiku Latvijas restaurācija nonākusi strupceļā?" Jau nākamajā dienā parādījās jauns tā paša autora komentārs "Dr.hist. Jāņa Šiliņa viltīgi melīgā Latvijas jaunlaiku vēsture".

Visu šo laimi apēno tikai viens jautājums – kāpēc Bens Latkovskis haltūrē? Turklāt to neslēpj, pats labprātīgi atzīstot savu slinkumu – viņš nav mēģinājis iepazīties ne ar manis minētā un paša pārstāstītā profesora Zenona Norkus uzskatiem, ne arī ar Vidzemes augstskolas pētījumu: "Nav jāstudē Vidzemes augstskolas pētījums, lai saprastu…" Nu, ja nav, tad nav. Taču pārējiem Vidzemes augstskolas pētījums bez maksas pieejams elektroniski šeit.

Ja Latkovska kungs nebūtu slinkojis, tad abos sacerējumos nebūtu sarakstījis tik daudz aplamību. Visas tās droši vien būtu pagrūti atspēkot, bet svarīgākās mēģināšu. Viļņas universitātes profesors Zenons Norkus neuzskata, ka Lietuvā restaurācija būtu noslēgusies (kā to apgalvo Latkovskis). Gluži pretēji – viņa pārliecība ir, ka restaurācija turpināsies līdz pēdējam restauratoram. Tam, protams, var piekrist, un šo tēzi uzskatāmi demonstrē arī mans oponents. Kamēr Bens Latkovskis dzīvos, tikmēr dzīvos arī vēlme restaurēt vecos labos Ulmaņlaikus.

Latkovska pirmā raksta vadmotīvs ir autora nespēja "justies par saimnieku savā zemē, savā valstī". Par to viņam atgādinot ikdienas situācijas ik uz soļa. Asinis stindzinošākā no aprakstītajām saistās ar to, ka kāds garāmgājējs noturējis Latkovski par krievu. Varu savam oponentam izteikt tikai līdzjūtību par ikdienas dzīves nežēlību.

Taču ar "saimnieka kompleksu" saistās ne tikai sadzīviskas ķibeles, bet arī divas vērienīgākas problēmas. Pirmā – "justies" vai "nejusties" – tā ir tīri subjektīva kategorija, kurai ar apkārtējo realitāti var nebūt nekāda sakara. Tu vari justies brīvs vai, piemēram, bagāts (un pretēji – nebrīvs un nabags) neatkarīgi no objektīviem apstākļiem. Tāpat cilvēks var justies vai nejusties saimnieks neatkarīgi no tā, vai viņam kaut kas pieder. Protams, Latkovska gadījumā drošāk ir rakstīt "justies", nevis "būt", jo "būšana" jau paģērētu zināmu politisku rīcību. Ir taču atšķirība, vai Latkovskis raksta: "Es gribu justies kā saimnieks Latvijā" vai arī: "Es gribu būt saimnieks Latvijā", vai ne?

Otra problēma – Ulmaņlaikos Latvijas latviskošana notika ne jau tādēļ, ka tad cilvēki būtu jutušies kā saimnieki savā zemē, bet gan tieši pretēji. Ebreji un vācbaltieši tika vainoti Latvijas ekonomiskajās problēmās. Svešā draudi un savas nevarības izjūta dažu gadu laikā tika uzpūsta tik liela, ka galu galā Ulmanis bija gatavs uzņemties simtiem miljonu latu parādu, lai 1939./40. gadā raitāk varētu atbrīvoties no vācbaltiešu minoritātes, vēl vairāk padziļinātu ekonomisko krīzi un paradoksālā kārtā veicinātu ātrāku un vieglāku Latvijas okupāciju. "Nejušanās par saimniekiem" tolaik bija svarīgs politisks instruments, kas tika izmantots uz nebēdu. Arī mūsdienās, sevišķi ņemot vērā baiļu un draudu atmosfēru, kas pēdējos divarpus gados ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, tam ir ievērojams politisks potenciāls.

Tā kā Bens Latkovskis savos rakstos atļaujas ne vienu vien spekulāciju, arī es vienu šeit uzrakstīšu. Ulmaņlaiku restaurācija mūsdienu Latvijā nozīmētu tās pašas subjektīvās nevarības un mūžīgās apdraudētības sajūtas saglabāšanu, kultivēšanu un pacelšanu jaunos (vēl nepieredzētos) augstumos – mūsu rīcībā taču ir tādas komunikācijas tehnoloģijas, kas Ulmanim pat sapņos nerādījās. Visticamāk, Latkovska restaurēta Latvija beigtu pastāvēt tāpat kā Ulmaņa Latvija – ar krievu tankiem Rīgā un pašu nevarīgo un nobiedēto restauratoru dalību Latvijas valstiskuma demontāžā.

Latkovska otrā raksta ("Dr.hist. Jāņa Šiliņa viltīgi melīgā Latvijas jaunlaiku vēsture") sāls, manuprāt, koncentrēti ir pausta frāzē: "teorija ir viena lieta, bet parunāsim konkrēti - par ko tad balsot?"

Labi, Bens Latkovskis atzīstas, ka ir pārāk slinks, lai lasītu akadēmiskus rakstus un pētījumus. Žurnālistam droši vien tas ir piedodami. Kurš gan tos mūsdienās vairs lasa? Lieliski taču, ja cilvēks vispār vēl kaut ko lasa! Taču kvalitatīvas polemikas tradīcijas paģēr, lai autors painteresētos, kādi tad ir viņa oponenta uzskati (tai skaitā politiskie). Ja viņš to būtu izdarījis (tas arī ir tikai pāris klikšķu jautājums), tad viņš tik dīvainu jautājumu ("par ko tad balsot?") nemaz neuzdotu. Viņš ļoti ātri atklātu, ka portāls "Delfi" katru Saeimas vēlēšanu laiku publicē vēstures doktora Jāņa Šiliņa rakstus par lozēta parlamenta nepieciešamību Latvijā.

2014. gads: Kādēļ Latvijai ir nepieciešams lozēts parlaments.

2018. gads: Vēlreiz par lozētu parlamentu.

Droši vien, ka arī šoruden taps raksts par to pašu tēmu, jo mani politiskie uzskati gadu laikā nav mainījušies – es neuzskatu vēlēšanas par demokrātisku procedūru un politiskās partijas par demokrātisku tautas pārstāvniecību. Man derdzas Latkovska cīņa par to, lai no siles atstumtu "sliktos" rukšus un laistu klāt "labos". Būtu jācīnās nevis par labākajiem rukšiem, bet gan, lai beidzot tiktu galā ar cūku mēri, kas izplatījies fermā.

Latkovska kungs pareizi norāda, ka es kritizēju oligarhus, tikai piemirst slaveno "oligarhijas dzelzs likumu" – visas politiskās partijas pēc būtības ir oligarhiskas vai par tādām neizbēgami kļūst. Tādēļ mana oponenta piedāvātā dilemma patiesībā ir viltus dilemma – "balsot par gobzemiem vai šleseriem?" Mana atbilde (protams, margināla un nepopulāra) uz to jau daudzus gadus ir viena – nevis balsot, bet lozēt!

Protams, cilvēciski ir saprotams, ka, ilgus gadus nodarbojoties ar politikas komentēšanu, žurnālistam var rasties profesionāla deformācija, kas liek uz pasauli raudzīties tikai un vienīgi caur partiju cīņu prizmu. Šeit tas ar Latkovski ir nospēlējis ļaunu joku, jo mans raksts ne mazākajā mērā nebija mērķēts uz partiju vai politiķu dalīšanu "pastalniekos" un "atpūtniekos". Pastāvot mūsdienu vēlēšanu procedūrai, politiskā elite vienmēr sastāvēs no "atpūtniekiem". Pat, ja kāds "pastalnieks" tiktu ievēlēts Saeimā, viņš vienmēr būs izņēmums, bet nekad – vairākums.

Mēģinājumi dalīt politiķus "pastalniekos" un "atpūtniekos" ir ne mazāk kuriozi. Katrā latvietī vismaz kopš 19. gadsimta pirmās puses slēpjas gan "atpūtnieks", gan "pastalnieks". Ja mēs atļautos lietot tādu pseidozinātnisku jēdzienu kā "latvieša ģenētiskais kods", tad "pastalnieku" (ideālistu, mesiānisku pasaules glābēju) un "atpūtnieku" (materiālistu, "praktisko latviešu") pasaules uzskatu vijums arī veidotu latviskā DNS spirāli.

Laikmeta lielie izaicinājumi un vēsturiskie konteksti determinē, kura no abām strāvām dominē katrā konkrētajā vēsturiskajā posmā – veclatvieši, jaunlatvieši, jaunstrāvnieki, jaunnacionālisti utt. Es personīgi nepazīstu Jāni Reiru, un diezin vai kādreiz iepazīsimies, tādēļ par viņa dvēseles nosliecēm atšķirībā no Latkovska nevaru spriest. Taču mana pārliecība, ko arī paudu savā rakstā – šobrīd vēsturiskā situācija ir nobriedusi, lai "pastalnieki" atkal gūtu (vai vismaz mēģinātu gūt) pārsvaru pār "atpūtniekiem".

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...