Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdības aprindās turpinās „Prudentia tradīcijas”: aizdomīgas slepenības plīvurs skar faktiski visu, kas saistīts ar Māra Kučinska valdības šā gada februāra lēmumu piesaistīt jaunu konsultantu Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma izstrādes procesam. Jaunais konsultants ir saistībā ar vairākiem pētījumiem pēdējā laikā minētā, vietējiem īpašniekiem piederošā auditorfirma Deloitte Latvia, un arī šoreiz pirmo sadarbības augļu kvalitāte ir apšaubāma.

Aptauja par atmazgāšanas tipoloģiju bibliotēku

Šā gada marta sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumiem izsūtīja apjomīgu aptaujas lapu, kas saskaņā ar paša VID skaidrojumu bija paredzēta, lai „sniegtu ieskatu par Jūsu kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma subjekta darbību”.

Daudziem saņēmējiem aptaujas lapa izraisīja neizpratni – un ne tikai tās apjoma un sarežģītības dēļ, bet arī tāpēc, ka daudzi jautājumi acīmredzami īsti neattiecās uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un, pēc visa spriežot, bija vienkārši pārkopēti no kādas citas – banku jomas uzņēmumiem domātas anketas.

Cita starpā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tika pat pieprasīts „uzskaitīt zināmās naudas atmazgāšanas tipoloģijas, kā arī sniegt aprakstu tām”, aprakstīt, „kādas ir izplatītākās produkta/pakalpojuma izmantošanas iespējas shēmās ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas vai krāpnieciskā shēmā”, un paziņot, „vai uzturiet naudas atmazgāšanas tipoloģiju bibliotēku”.

Ļoti īpatna bija VID vadības nostāja, šai anketai parādoties medijos. Tā dažādos veidos mēģināja norobežoties no šīs aptaujas anketas, vien skaidrojot, ka šīs anketas esot vajadzīgas, „lai sagatavotu Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, izstrādātu pasākumu plānu šo risku mazināšanai un sniegtu informāciju Eiropas Padomes atbildīgajai komitejai, kas veic šo risku novērtēšanu Eiropā kopumā”.

Taču VID ar šīs konkrētās anketas pasūtīšanu neesot nekāda sakara, - dienests darbojoties vien kā tās izplatītājs. „VID ir tās izsūtījis uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Valsts ieņēmumu dienests nav līguma slēdzējs no valsts puses,” skan VID skaidrojums par tā izsūtītajām aptaujas lapām. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule ignorē jautājumu, vai šo anketu uzskata par kvalitatīvu, adekvātu un piemērotu nosūtīšanai aizpildīšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Pusslepenais valdības rīkojums

Bet kur tad šī aptaujas lapa radusies? Pēc ilgākas tincināšanas VID vadība atklāj, ka šā gada 14. februārī esot pieņemts Ministru kabineta rīkojums, kas Finanšu ministrijai noteicis izveidot augsta līmeņa projekta vadības grupu šīs pašas ministrijas vadībā. Tieši šai sakarā radīta arī īpatnā aptaujas lapa.

Kā izrādās, runa ir par Ministru kabineta rīkojumu Nr. 93 ar nosaukumu „Par Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu”. Taču sabiedrībai šis rīkojums nekādu skaidrību par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu nesniedz – četri pirmie rīkojuma punkti ir pasludināti par ierobežotas pieejamības informāciju un līdz ar to no sabiedrības ir slēpti.

Savukārt no tālākajiem valdības daļēji slepenā rīkojuma punktiem izriet, ka jau deviņas dienas pirms rīkojuma pieņemšanas esot notikusi līguma parakstīšana starp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu un no sabiedrības noslēptu „konsultantu”.

Šis nezināmā veidā atrastais konsultants ar nezināmu atlīdzību tad arī iecelts par faktiski galveno atbildīgo, izstrādājot „Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanai”.

Premjers izvairās no atbildības

Ministru prezidenta M. Kučinska preses pārstāvis Andrejs Vaivars premjera vārdā atsakās atbildēt uz Dienas jautājumu - kāpēc informācijai par jauna valdības konsultanta piesaisti un tā finansējumu ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss un kas tieši šajā informācijā viņa vadītajam Ministru kabinetam ir slēpjams no sabiedrības.

Tā vietā premjera vārdā tiek norādīts uz to, ka „šajā gadījumā dokumenta autors ir Finanšu ministrija, kas tad arī ir uzskatījusi, ka attiecīgajam dokumentam ir piemērojams ierobežotas pieejamības informācijas statuss”. Tāpēc premjera ieskatā jāvēršas Finanšu ministrijā – „šajā gadījumā tas nav jautājums Ministru prezidentam”.

T finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzdotos jautājumus šai sakarā ignorē, savukārt ministrijas oficiālā atbilde uz jautājumu, kādu tieši iemeslu dēļ informācija par kārtējā konsultanta piesaistīšanu un finansēšanu ir slēpjami no sabiedrības, ir: „Jautājuma virzības procedūras un informācijas pieejamības statuss tika noteikti atbilstoši rīkojumā ietvertajai informācijai.”

Slēptais konsultants – auditors Deloitte Latvia

Tikai pēc rakstiska informācijas pieprasījuma Finanšu ministrija atklāj valdības rīkojumā slēpto konsultantu – kā izrādās, aptaujas lapu izstrādājusi SIA Deloitte Latvia, kas „sniedz atbalstu Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā”.

Tas, kādā veidā izvēlēts tieši šis uzņēmums un cik izmaksā „atbalsta sniegšanas” pakalpojumi, gan tā arī paliek slēpts. „Konsultanta piesaistes un finansēšanas nosacījumi ir noteikti rīkojuma Nr.93 1.-4.punktā, kam ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss,” paziņo Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Papildus tam, ka nav noticis publisks pakalpojumu iepirkuma process, šaubu ēnu par konsultanta iesaistes procesu met arī fakts, ka gan VID, gan Finanšu ministrija savās atbildēs lielā vienprātībā kā datumu, kad esot pieņemts Ministru kabineta rīkojums, min šā gada 14. februāri – dienu pirms līguma parakstīšanas ar konsultantu. Taču oficiālajās datu bāzēs minēts pavisam cits datums – 24. februāris.

 

Deloitte – jaunā Prudentia?

Kā rāda Lursoft dati, neraugoties uz „starptautisko” nosaukumu, SIA Deloitte Latvia patiesībā gandrīz pilnībā pieder vietējiem īpašniekiem: auditorfirmas lielākais īpašnieks ar 60% kapitāldaļu ir valdes loceklis Igors Rodins, prokūristam, kādreizējam Parex bankas viceprezidentam Robertam Stuģim pieder nepilni 15% kapitāldaļu, bet trešajai lielajai līdzīpašniecei Kristīnei Jarvei – gandrīz 20%.

Uzņēmuma saimnieki nevēlas izteikties ne par šo, ne arī par citiem pēdējā laika valsts un pašvaldības struktūru pasūtījumiem, - kaut publiski pieejami dati rāda, ka pēdējā laikā Deloitte Latvia šajā jomā ir veicies ja ne ar produktu atzītu kvalitāti un uzņēmuma piesaistīšanas procesa caurspīdīgumu, tad noteikti ar „skaļiem” klientiem un aizdomu ēnu saistībā ar iepirkumiem. Faktiski uzņēmums sācis ieņemt iepriekšējo valdību „galma konsultanta” Prudentia vietu.

Medijos pēdējā laikā plašāk pieminēts Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma pilsētas apgaismojuma attīstības stratēģijas izstrādes 285 000 eiro vērtais iepirkums, kurā kā vienīgais pretendents pirms gada uzvarēja Deloitte Latvia, bet kura ietvaros radītais produkts sabiedrībai netiek atklāts.

Šā gada marta beigās ar nokavēšanos Valsts ieņēmumu dienests ir no Deloitte Latvia pieņēmis „VID darbības efektivitātes novērtēšanas sistēmu”, ko auditorkompānija pērn bija apņēmusies izstrādāt par 132 tūkstošiem eiro, un pašlaik notiek saņemtā produkta izvērtēšana. „Pēc tam, kad VID būs pieņēmis un izvērtējis visus deviņus nodevumus, tiesību aktos noteiktajā kārtībā un apjomā mēs nodrošināsim iespēju ar tiem iepazīties,” skaidro VID.

Šogad Deloitte Latvia ir tikusi arī pie AS Latvijas valsts meži pasūtījuma „Apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa analīze” par summu līdz 42 tūkstošiem eiro un pie daudz apjomīgāka kumosa no AS Latvijas Valsts ceļi – iepirkuma „Publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras veikšanas nodrošināšana valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” par 935 000 eiro līgumcenu.

Savukārt vēl viens no sabiedrības slēpts iepirkums, kurā atkal figurē tieši šis uzņēmums, ir saistīts ar Ekonomikas ministrijas pasūtījumu Deloitte Latvia izvērtēt iespējamos scenārijus saistībā ar gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju iegādāšanos vai neiegādāšanos.

Ne oficiālajā „Informācijā par Ekonomikas ministrijas veiktajām iepirkuma procedūrām un noslēgtajiem iepirkuma līgumiem 2016. gadā”, ne Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā nekādas ziņas par šādu iepirkumu nav sniegtas.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...