"Rail Baltic" pamattrases būvniecība: ja netika pašam, nebūs arī sašam! Un, iespējams, nebūs nemaz!

Pietiek lasītājs
15.10.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Kā zināms, septembrī noslēdzās iepirkums par "Rail Baltica" pamattrases būvniecibu Latvijā. Tiesības slēgt līgumu tika piešķirtas Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmumam “E.R.B. Rail Baltica JV”. Viņu piedāvāta līgumcena - 3,7 miljardi eiro.

Šo ziņu pavadīja informācija par to, ka no iepirkuma izslēgta Turcijas uznēņumu apvienība "IC İçtaş İnşaat Sanayi ve Ticaret A.Ş." un "Doğuş İnşaat Ve Ticaret A.Ş.”, kas piedāvājusi veikt darbus par pusmiljardu eiro lētāk. Izslēgšanas pamatojums - Valsts drošības dienesta rekomendācija.

Turklāt valsts drošības iestāde tā arī nav atklājusi, kāda iemesla dēļ tā lēmusi neiedegt zaļo gaismu turku dalībai projekta īstenošanā. Vietējie mediji ir tie, kas pieļāvuši, ka iemesls varētu būt fakts - viena no apvienībā ietilpstošajām būvfirmām pārāk bieži pildījusi Krievijas kompāniju pasūtījumus. Turku pretreakcija - lēmuma apstrīdējums un sūdzības iesniegšana Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Tiktāl - nekā pārsteidzoša.

Interesanti notikumi norisinās patlaban, laikā, kad IUB vērtē sūdzības pamatojumu. Portālos parādās publikācijas ar mērķi jebkādiem līdzekļiem nepamatoti diskreditēt iepirkumā uzvarējušā kopuzņēmumā ietilpstošās kompānijas.

Vieni cieši turas pie domas, ka Turcijas kompānijas ciešās saites ar Krieviju ir vienīgais risks, kā dēļ drošības iestāde ieteikusi nesarokoties ar turkiem, un sauc - re, Francijas kompānija arī būvējusies agresorvalstī! Otri “izpētījuši”, ka par uzvarētāju atzītajā kopuzņēmumā ietilpošajiem Itālijas pārstāvjiem arī var atrast pēdas Krievijā, citiem viss skaidrāks par skaidru - uzvarētāja biogrāfija ir daudzkārt šaubīgāka nekā turkiem. Un punkts! Kādas vēl tur drošības struktūras ar visām viņu iespējām un informācijas avotiem!

Pajautāt skaidrojumu vai apstiprinājumu sarūpētajiem "faktiem" pašiem Itālijas vai Francijas uzņēmumiem laikam piemirsuši, jo neko no tā publikācijās neatrodam. Aizkustinoši - vismaz netiek noklusēts apstāklis, ka viena no kopuzņēmuma ietilpstošajām kompānijām patlaban JAU Rīgā būvē “Rail Baltica” Dzelzceļa stacijas infrastruktūru Apvienības „BERERIX” sastāvā. Tātad - drošības struktūru jau divkārt vērtēta un divkārt atzīta par draudus neradošu partneri.

Tomēr arī par šo varētu teikt - nekā pārsteidzoša. Mediji it kā dara savu darbu. Tā varētu domāt. Ja vien vēl interesantāki procesi nerosinātu aizdomas, ka ar iepirkuma iznākumu nevar samierināties daži “vietējie bāleliņi” kuri, kā runā, esot cītīgi piestrādājuši turku labā, gan palīdzot gatavot piedāvājumu, gan vēl jo vairāk tagad - liekot lietā dažādas metodes, lai sētu šaubas par uzvarētāju reputāciju un tādējādi mēģinātu iespaidot IUB gaidāmo lēmumu. Tāpēc šobrīd tiek izvērstas aktivitātes, lai mediji, varas pārstāvji un sabiedrība sāktu apšaubīt iepirkuma rezultātu, bet sabiedrības viedoklis, ka zināms, ir spēks, kas var mainīt notikumu gaitu!

Nesen daudzus būvniecības nozares pārstāvjus izbrīnīja ieraksts kādā no sociālajiem tīkliem, kura autors ir cilvēks, kurš pēdējos divus gadus nodarbināts AS “Kekava ABT”, kas, kā zināms, ir apvienība, kam piešķirtas tiesības īstenot Ķekavas pavadceļa būvniecības publiksās un privātās partnerības projektu.

Nē, ieraksts nebija par norisēm uz ceļa pie Ķekavas, bet kontekstā ar “Rail Baltica” pamattrases būvniecības iepirkumu. Kungs sava sociālā tīkla profilā norādīja, ka uzvarētājiem esot par agru svinēt uzvaru. Ievērojami lētākā piedāvājuma iesniedzēja - Turcijas apvienība iesniegusi sūdzību. Neesot šaubu, ka ātrgaitas dzelzceļa līnija Latvijā tiks uzbūvēta, bet jautājums par to, kurš to būvēs, joprojām esot atklāts. Un visbeidzot - cilvēki Latvijā un Eiropā esot pelnījuši par šo procesu maksāt godīgu cenu.

Šis emocionālais vēstījums daudziem lika uzdot jautājumu - kāds Ķekavas apvedceļa būvēšanā aizņemtam darbiniekam ar to visu sakars? Kādu iemeslu dēļ izrāda simpātijas drošības dienesta nerekomendētam, no iepirkuma izslēgtam pretendentam?

Un te varētu atklāt sadaļu “Ko portāli jums nestāsta”. Ja nu tie tomēr gribētu lasītājiem sagādāt pilnīgāku informāciju arī par pretendentiem no Turcijas, bet negribētu balsīties tikai uz baumām, tiem nepaslīdētu garām fakts, ka turkiem ir tik kaismīgs vietējais atbalstītājs, un pajautātu viņiem tieši - vai tā ir taisnība, ka piedalījies Turcijas kompāniju apvienības piedāvājuma sagatavošanā? Un vai darba devēji AS “Kekava ABT” bija informēti par sava darbinieka paralēlo uzņēmējdarbību?

“Pētījumu” autori noteikti pajautātu, vai tā ir taisnība, ka kungs pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas ne reizi vien ticies ar savu kādreizējo kolēģi akciju sabiedrībā “Diena”, tagad - redzamu figūru varas gaiteņos, lai lobētu turku intereses un noskaņotu pret kopuzņēmumu, ko “Rail Baltica” trases būvniecības iepirkumā atzina par uzvarētāju?

Portāli jau nu prastu noskaidrot, kā ir patiesībā - vai tiešām turkiem labvēlīgā uznākumā ieinteresēts arī kāds bēdīgi slavens vietējais, kurš it kā jau esot paspējis vienoties par to, ka Turcijas kompānijas būvmateriālus ievedīšot caur Rīgas ostu?

Un visbeidzot portāli varētu papētīt, kas notiks gadījumā, ja varas gaiteņos izdarītais spiediens, kā arī Francijas, Polijas un Itālijas kompāniju reputāciju nepamatota graušana tik tiešām būs sekmīga un iepirkums gala beigās noslēgsies bez uzvarētāja? Vai tiešām, izslēdzot no iepirkuma arī “E.R.B. Rail Baltica JV”, līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas citam pretendentam?

Diez vai, jo maz ticams, ka drošības struktūras mainīs savu viedokli par Turcijas kompāniju. Vai nevarētu būt tā, ka būs jāsludina jauns konkurss, kas aizņems vismaz divus gadus? Un vai gadījumā šāds notikumu pavērsiens nedraud ar Eiropas Savienības projekta līdzfinansējuma zaudējumu? Pēdējais izrietošais jautājums būtu - vai tādā gadījumā Latvijā vispār tiks uzbūvēta “Rail Baltic” trase?

Starp citu, arguments par nodokļu maksātajiem ievērojami lētāko piedāvājumu, ko spējuši piedāvāt turki, tēlaini izskatoties, ir viena liela peldoša sala, kas, visticamāk, nogrims uzreiz, kad par solīto vajadzēs arī reāli uzbūvēt noteikto apjomu. Jo projekta, kā zināms, vēl nemaz nav! Tas, ko šajā iepirkumā uzskata par cenu piedāvājumu, patiesībā ir pretendentu piedāvātais vienību cenu kopums pagaidām abstraktam apjomam, kas realitātē var izrādīties pavisam cits.

Vai nu mazums esam dzirdējuši, ka cenas, kas piedāvātas gatavu pašmāju projektu īstenošanai, būvniecības gaitā “objektīvu apstākļu dēļ” palielinās un palielinās. Seciniet paši, kādi pavērsieni iespējami būvniecības procesā, kam vēl nav pat projekta! Par gaidāmajām tendencēm jau signalizē arī pats projektēšanas process, ko pabeigt varēšot tikai ar papildfinansējumu. Valdība tikko tam atvēlēja papildus 18 miljonus eiro.

Viss šobrīd tiek darīts “latviešu bāleliņu” vērtību un labāko tradīciju garā - ja netika pašam, nebūs arī sašam. Un štrunts par to, ka varbūt nebūs nemaz!

Seko mums