Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

9. maija notikumi gadiem ilgi bijuši daļa no ziņām. Šogad tie atšķirīgi, jo nav pieminekļa Pārdaugavā, kas bija kļuvis par politisko resursu plūsmas bagātinātu mērķi kaimiņvalsts maigās varas izrādīšanai un propagandas kanalizācijai. Mainījies arī regulējums, un tiem, kam 9. maijs šķiet atzīmējama diena, šajā pavasarī bija iespēja doties tikai uz Otrā pasaules kara kareivju apbedījuma vietām.

Tāpēc ziņas bija citādas. Un sarežģītas. Pretrunīgas. Jauno situāciju saprast nav viegli, ar pāris attēliem vai viedokļiem nepietiek. Katra informācijas drumsla rada nozīmes, kas bez skaidrojuma, precizitātes un konteksta var aizvest pārpratumu labirintos, kurus, iespējams, var atšifrēt vien, kad ziņas izskanējušas.

Pavisam nesen skaidroju Austrijas kolēģim, kurš pēc viesošanās Rīgā tieši pirms gada bija vēlāk televīzijā pievērsis uzmanību Pārdaugavas pieminekļa nogāšanai. Par to ļoti brīnījās, nesaprata. Izrādās, pastaigājoties pa Rīgu un redzot Ukrainas kara notikumiem veltīto izstādi "Slava Ukrainai! Varoņiem slava" pie tobrīd vēl savā vecajā vietā stāvošā pieminekļa Pārdaugavā, ārvalstu ciemiņš ar kundzi bija nospriedis, ka ziedu paklājs ir veltīts Ukrainas kara upuriem. Kolēģis sarunā pirms dažām dienām atcerējās šo pieredzi un bija patiesi pārsteigts, kad paskaidroju, ka toreiz ziedus sakārtoja policisti, jo Krievijas stila "uzvaras" svinētāji pie pieminekļa netika laisti.

Izstāde atgādināja, kā īstenībā 2022. gada sākumā izskatījās Krievijas atnestais "miers". Bet vēlākās nekārtības, ko izraisīja daļas aktīvistu nepatika par ziedu nolikšanas un "svinēšanas" ierobežojumiem, noveda pie iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisijas. Šis piemineklis un tam līdzīgie nu ir likvidēti, lai atbrīvotos no okupācijas ietekmes zīmēm, skaidroju ārzemju kolēģim, kurš secināja, ka nu "acis atvērušās".

Par šo konteksta zināšanu būtiskumu iedomājos, vērtējot Latvijas Radio ziņu dienesta stāstu, kas pieteikts, lai 9. maija notikumu gaidās skaidrotu, "kāds ir svinētāju noskaņojums". Par to esmu saņēmusi arī iesniegumu sabiedrisko mediju ombudam ar lūgumu izvērtēt sižetu.

Izvērstā sižeta, kas tapis Lāčupes brāļu kapos, ideja ir skaidra, bet uzrunātie informācijas sniedzēji un nekritiska attieksme pret teikto, katras domu plūsmas uztveršana par vērā ņemamu viedokli, šo labo ideju pārvērtusi vairākos stāstos, kuru saturs liek domāt par žurnālista profesionālismu un atbildību.

Šī sižeta audio un teksta versija nedaudz atšķiras, piemēram, audio versijā ir skaidrojums, ka sarunā ar pirmo uzrunāto kapu apmeklētāju sižeta autore Ieva Puķe ātri nonāca "līdz piemineklim Uzvaras parkā, pie kura daudzus gadus notika svinības par godu Sarkanās armijas triumfam pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā" (00:59). Šī frāze diezin vai saucama par precīzu un neitrālu, vēstures faktiem atbilstošu, jo nekritiski un emocionāli atkārto Krievijas propagandas uzturēto versiju par tās panākumiem. Teksta versijā tā publicēta šādi, neitrāli: "Latvijas Radio saruna ar sievieti ātri vien gan nonāca līdz pērn demontētajam piemineklim Uzvaras parkā, Rīgā".

Arī tālākais sižeta saturs liek nopietni domāt par to, cik precīza un pamatota ir tajā iekļautā informācija un cik liela nozīme ir vārdiem.

Kapu apmeklētāja, kas atnesusi ziedus, būtu piemērota noskaņojuma atklājēja, ja vien sarunā ar viņu neizskanētu vārdi, kurus grūti nosaukt par viedokli, kas iekļaujas dažādu skatījumu plūsmā. Izteikusi savu sarūgtinājumu par likvidēto pieminekli Pārdaugavā un reaģējot uz žurnālistes frāzi, ka "to izmantoja politiķi", anonīmā sieviete sižetā turpina: "Sieviete: Nu jā, bet kas mums ir prezidenti un ministri? Viens – amerikānis, otrs, man liekas, bija no Izraēlas, ebrejs. Es dažkārt apskatos biogrāfijas – viņi visi ir bijuši fašisti!".

Lai gan Ieva Puķe piebilst, ka ar politiķiem bija domājusi Putinu, šajās frāzēs žurnālistam vajadzētu atpazīt aizspriedumus, diskriminācijas risku un dehumanizāciju, kas definēti kā naida noziegumus veicinoši.

Arī tālākā saruna, kurā intervētā sieviete izsakās par Putinu, liek domāt, kāpēc teiktais ir daļa no sižeta par aktuālajiem notikumiem.

Lūk, garš citāts no teiktā: "Sieviete: Putins vispār, kad uz viņu paskatās, dvēseles dziļumos ir labs cilvēks. Es pat pievērsu uzmanību – vienreiz, kad pieminēja kritušos, viņam asaras sāka tecēt. Viņš ir labs cilvēks, tāpēc arī ar Ukrainu velk tādu gumiju, jo viņam vienkārši ir žēl cilvēku. Lai kā arī nebūtu, tur arī mirst bērni un tā. Bet visam ir savas robežas. Tāpēc, jā, banderoviešiem jādara gals, cik ilgi var ciest? Tagad atkal rādīja filmu – ārprāts, ko viņi darīja! Viņi zīdaiņus pienagloja pie galdiem, sacirta veselas ģimenes! Banderovieši!"

Tā kā sižets ir montēts, tā nav tiešraide, kurā var iesprukt dažādas frāzes, šī citāta galvenā problēma ir dezinformācijas klātbūtne un nepietiekama skaidra vēršanās pret maldināšanu. Te var saskatīt arī kara un agresijas atbalstu. Cilvēks atkārto melus, kam pats tic, popularizējot Krievijas kara propagandas "banderoviešu" versiju, kas palīdz attaisnot visšausmīgākos kara noziegumus Ukrainā.

Pašmaldināšana nav aizliegta, bet jo tālāk notiek saruna, jo vairāk tā sāk atgādināt dīvaiņu ziņas, kuru mērķis ir šokēt, nevis sniegt sabalansētu skaidrojumu, kas palīdzētu saprast notikumus vai procesus. Šaubos, vai konkrētās personas skatījums uz Putina "dvēseles dziļumiem" attiecas uz sižeta tēmu. Jautājums ir – kāpēc šai sarunai sižetā ir atvēlēti gandrīz vai garākie citāti? Un kāda ir žurnālista loma?

Šajā brīdī es domāju par tūkstošiem pasaules mediju žurnālistu un redaktoru, kas dezinformācijas un pārliecinoši izteiktu muļķību plūsmā ir skaidri definējuši, kā nošķirams viedoklis, argumenti no maldināšanas un meliem. Dažādu avotu mērķu, informācijas slāņu un nianšu novērtēšana ir kļuvusi par profesionālas žurnālistikas pamatu. Sižetā ir mēģinājumi iebilst, bet tie ir nepārliecinoši, turklāt sievietes domu plūsmu raisījušas žurnālistes piebildes.

Protams, ka var mēģināt saistīt ziedu licēju pasaules uzskatu ar attieksmi pret kaimiņvalsts diktatoru, bet tad ar vienu polarizētu interpretāciju nepietiek. Tagad iznāk, ka šī viena kundze, vienīgā, kuras vārds sižetā nav minēts, pārstāv "tautu", jo citi sižeta avoti saucami par institucionalizētajiem (politiķe, aktīvists, pētnieks, policijas pārstāvis). Bet tā nevajadzētu būt, ja vien dīvainie citāti nav paredzēti kā izsmalcināta kritika. Tādā gadījumā iespējams iekrist vienpusīguma slazdā, jo visi cilvēki, kas kādā formā svin 9. maiju vai par to domā, nav vienādi. Tad jau noskaņojumu atklāt īsti nav izdevies, jo tā daļa ir arī to cilvēku noskaņojums, kam šī svinēšana nav saprotama un pieņemama, tā rada bailes, stresu, dusmas…

Stāstu turpina Regīna Ločmele, partijas "Saskaņa" līdzpriekšsēdētāja, kas pēc Ievas Puķes teiktā, esot viņu uzaicinājusi uz Lāčupes kapiem (02:45). Arī šī frāze dara uzmanīgu, jo 9. maijs un tā atzīmēšana gadiem ir bijusi ārkārtīgi politizēta, tā izmantota politiskā kapitāla veidošanai. Vai vienas politiķes centieni gūt popularitāti nosaka LR Ziņu dienesta dienas kārtību? Tālākais stāsts par Ločmeles darbību iepriekš un tagad ir pietiekami kritisks un kontekstualizēts. Šis vairākas minūtes garais fragments atbilst sižeta mērķim, tas skaidro detaļas, kas attiecas uz Otrā pasaules kara apbedījumiem.

Bet tad sarunā iesaistās "vīrs uzvalkā" un sevi raksturo kā bijušo karavīru pensionāru biedrības priekšsēdētāju (4:45). Pensionēts kara lidotājs, Krievijas pilsonis. Ieva Puķe skaidro, ka šis vīrs nav piedalījies karā, jo tā laikā viņam bijuši 6 gadi. Tomēr precizējums, ka tādā gadījumā viņš ir okupācijas laikā Latvijā bāzētā Krievijas karaspēka veterāns, neseko.

Sižetu noslēdz pētnieka Mārtiņa Kaprāna secinājumi, kuri savā ziņā atšifrē Latvijas Radio stāsta problēmas, ka "9. maija svinēšanas redzamā daļa" ir politiķu un aktīvistu rokās, un viņš plaši stāsta par pazīmēm, kas raksturo "neredzamo" attieksmes daļu. Tā būtu šī un citu sižetu uzmanības vērta.

Sižets parāda, cik grūts ir žurnālista darbs, atspoguļojot sarežģītus un pretrunīgi vērtētus jautājumus, kad stāstu nav iespējams veidot no mehāniski kopā liktiem viedokļiem bez to vērtēšanas, informācijas atbilstības pārbaudes un avotu ietekmes sabalansēšanas. Šāda stāsta veidošana prasa ļoti detalizētas zināšanas, katra vārda apdomāšanu un pārbaudi. Tas ir normāli, ja ēterā izskan arī kādai sabiedrības daļai nepieņemamas domas, tomēr mūsdienu informācijas daudzslāņainā vide ir pārāk sarežģīta, lai žurnālista darbā būtu pietiekama garām skrienošo vēstījumu un vārdu pārraidītāja loma.

Sabiedrisko mediju Redakcionālās vadlīnijas nosaka, ja "par kādas informācijas precizitāti ir šaubas, tas jānorāda", ka sabiedriskie mediji "izmanto informāciju, kas palīdz saprast kontekstu, un gādā, lai izskan tematam, žanram vai raidījuma formātam būtiskie argumenti un viedokļi", sabiedriskie mediji rūpējas par "cīņu pret dezinformāciju un manipulāciju ar sabiedrību", kritiski vērtē informācijas avotus.

Sižets liek domāt par to, kā informācijas ātrums, uzskatu un viedokļu miriādes, pārmērīgi skaļās un nepelnīti klusās balsis maina žurnālista darbu. Aculiecinieka, ziņotāja loma kļūst mazāk svarīga, jo informācijas jau tāpat ir pārāk daudz. Priekšplānā izvirzās prasme kritiski vērtēt informācijas dažādos slāņus, likt jauno un neparasto informāciju kontekstā, kuru veido zināšanas un profesionālās vērtības. Steigas piepildītā, informācijas vākšanas procesā ar to vienatnē tikt galā ir ļoti sarežģīti, nepieciešams skats no malas, kopīga ideju apmaiņa ar kolēģiem  redakcijā, nopietns redakcionāls darbs.

* Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...