"Sabiedrisko" mediju ombudiene Rožukalne izmisīgi (un nesekmīgi) cenšas iznīdēt viņai nepatīkamu rakstu
PIETIEK17.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko mediju ombudiene Anda Rožukalne turpina izmisīgi (un nesekmīgi) censties iznīdēt viņai nepatīkamu mediju publikāciju, kas sākotnēji tika publicēta „Neatkarīgajā”. Pietiek šodien publicē gan A. Rožukalnes vārdā sagatavotu „Iesniegumu par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu”, gan, protams, vēlreiz – pašu ombudienei tik netīkamo publikāciju.
Iesniegums par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu
Zvērinātu advokātu birojs Sorainen un zvērināts advokāts Andris Tauriņš personīgi pamatojoties uz 2024. gada 12. janvāra pilnvaru (skat. pielikumā) pārstāv Andu Rožukalni.
2024. gada 1. februārī pēc Andas Rožukalnes pieteikuma Rīgas pilsētas tiesā (Tiesa) uzsākta lieta Nr. C770837624 pret SIA “Mediju nams” (Mediju nams), reģ. Nr.: 40003610627, par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu.
Pieteikums iesniegts saistībā ar 2023. gada 21. novembrī Mediju nams portāla neatkariga.nra.lv komentāru sadaļā publicēto Māra Krautmaņa rakstu “Aizdomas par sabiedrisko mediju ombuda Andas Rožukalnes likuma pārkāpumiem” (turpmāk – Raksts)[1].
2023. gada 24. novembrī pietiek.com pārpublicēja Rakstu[2] līdz ar to sekojošie secinājumi par Rakstu ir attiecināmi arī uz pietiek.com publikāciju.
Kā liecina Raksta nosaukums, tā saturs ir vērsts uz negatīva rakstura aizdomu paušanu par Andu Rožukalni, kura ieņem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda (Ombuds) amatu saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu.
Raksts pauž dažādus negatīvus viedokļus, pieņēmumus un apgalvojumus par Andu Rožukalni un tās rīcību Ombuda amatā, kuriem nav faktiska pamata un kuri aizskar Andas Rožukalnes godu un cieņu.
2024. gada 2. februārī Tiesa apmierināja Andas Rožukalnes lūgumu bloķēt piekļuvi Rakstam uz tiesvedības laiku (Lēmums). Izvērtējot lietā sākotnēji iesniegtos pierādījumus, raksta saturu un kontekstu, Tiesa Lēmumā atzīst, ka Rakstā izteiktie apgalvojumi neatspoguļo to pamatu. Raksts ir vērsts uz Andas Rožukalnes kā Ombuda reputācijas graušanu, izsakot apgalvojumus bez konkrētas pierādījumu bāzes.
Līdz ar to Tiesa Lēmumā nosaka Mediju nams pienākumu bloķēt Rakstu uz tiesvedības laiku. Lēmums ir izpildīts un Raksts vairs nav pieejams zemāk norādītajā saitē.
Lūdzam pietiek.com ievērot Tiesas Lēmumu pēc tā būtības, proti, Tiesai konstatējot nepieciešamību Rakstu bloķēt, lūdzam pietiek.com arī bloķēt piekļuvi savā portālā pārpublicētajai Raksta versijai.
Vēršam uzmanību, ka Tiesa ir pirmšķietami atzinusi – Raksta publicēšana pārkāpj Andas Rožukalnes godu un cieņu, kuras aizsardzībai viņai ir tiesības vērsties tiesā pret šādu aizskarošu ziņu izplatītājiem, prasot ziņu atsaukumu un atvainošanos, kā arī mantisku kompensāciju. Savukārt atbildība par nepatiesas, nepamatotas, godu, cieņu un reputāciju aizskarošas vai neslavu ceļošas informācijas izplatīšanu ir vienlīdz attiecināma kā uz sākotnējo avotu, tā uz šādu ziņu pārpublicētaju. Līdz ar to Raksta pārpublicēšana portālā pietiek.com aizskar Andas Rožukalnes godu un cieņu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pietiek.com kā godu un cieņu aizskarošo ziņu un viedokļu izplatītājam bloķēt (padarīt nepieejamu sabiedrībai) pārpublicēto Rakstu arī savā portālā (https://pietiek.com/raksti/aizdomas_par_sabiedrisko_mediju_ombuda_andas_rozukalnes_likuma_parkapumiem?nomob).
Andas Rožukalnes vārdā izsakām cerību, ka novērtēsiet situācijas nopietnību un piekritīsiet šī strīda atrisināšanai konstruktīvā un miermīlīga veidā. Minēto prasību neizpildes gadījumā mūsu kliente Anda Rožukalne būs spiesta izmantot likumā piešķirtās tiesības vērsties tiesā par reputācijas kaitējumu un kompensācijas piedziņu, lūdzot tiesu bloķēt piekļuvi pietiek.com pārpublicētajam Rakstam.
Andas Rožukalnes vārdā Andris Tauriņš, pilnvarotais pārstāvis, zvērināts advokāts
Aizdomas par sabiedrisko mediju ombuda Andas Rožukalnes likuma pārkāpumiem
Māris Krautmanis, Neatkarīgā
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesorei Andai Rožukalnei ir doktora grāds mediju socioloģijā, un viņa ir maģistre arī tiesību zinātnē. Vēl viņa ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, RSU Senāta locekle un ir strādājusi dažādos neskaitāmos amatos un projektos jau gadu gadiem. 2021. gada decembrī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome viņu ievēlēja par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu tiesībsardzi jeb ombudu. Taču izskatās, ka strādāšana par mediju ombudu Andai Rožukalnei ir nevis pamatdarbs, kā to pieprasa likums, bet tikai tāda “piehaltūrēšana” - viņa ar visu sparu, ar visu savu būti turpina būt pasniedzēja un pētījumu projektu vadītāja.
Šāds amats savulaik tika izveidots, ņemot vērā Ministru kabineta 2018. gada rīkojumu Nr. 656 par konceptuālo ziņojumu "Mediju ombuda izveide, tā sastāvs, darbības vadlīnijas un lauks". Šajā dokumentā tika apkopotas nozarē strādājošo praktiķu un akadēmisko aprindu idejas, no kurām daļa tika iekļautas likumu grozījumos, lai mediju ombuds varētu tikt izveidots un sākt darbu.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā tika iekļauti panti, kas paskaidro, kas ir šis ombuds un kādas ir tā funkcijas. Tur sacīts, ka ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likumā noteiktajam mērķim, kas ir nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību.
Jebkura persona var vērsties pie sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un iepriekš sniegto pakalpojumu atbilstību LR normatīvajiem aktiem. Sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāņem vērā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atzinumā ietvertie secinājumi. Īpašos gadījumos sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var šos secinājumus neņemt vērā, atteikumu pamatojot rakstveidā.
Gan diskusijās, kas risinājās pirms mediju ombuda izveides, gan arī pēc tam likuma burtā un garā atspoguļojas sapnis, ka jaunizveidotajā amatā sēdošais sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ombuds veicinās trialogu starp sabiedrību, valsti un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Taču sapņi ir izrādījušies tālu no realitātes. Reālais mediju ombuds Anda Rožukalne tā vietā, lai sargātu sabiedrības intereses vai veidotu dialogu, strādā par “sargsuņa sargsuni”, aizsedzot ar savu ķermeni sabiedriskos medijus no sabiedrības un valsts amatpersonu tīkojumiem analizēt vai kritizēt sabiedrisko mediju darbību. Ja sabiedriskos medijus atļaujas kritizēt kāds Saeimas vai pašvaldību politiķis, tas automātiski nozīmē “brutālu politisku iejaukšanos mediju darbā”, vārda brīvības un redakcionālās neatkarības apdraudējumu. Citiem vārdiem sakot, sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi dara, ko grib un kā grib, kā vien pašiem patīk, un nu viņus vēl papildus no jebkuras kritikas sargā Anda Rožukalne.
Savulaik tolaik opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bija veikusi monitoringu, kāda ir pozīcijas un opozīcijas pārstāvju proporcija no tiem, kas tiek aicināti, piemēram, uz Latvijas Radio raidījumu “Krustpunktā”. Šī attiecība bija 93:7. Droši vien arī pašlaik nekas daudz nav mainījies.
Ar to negribu teikt, ka sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem būtu milzu uzmanība jāatvēl marginālām ārpusparlamenta sīkpartijām, taču ir virkne arī visnotaļ nopietnu norišu valstī, par kurām arī opozīcijai būtu kas būtisks sakāms, taču līdz sabiedriskajam medijam tās balss nenonāk. Tā, piemēram, ir ar pašlaik aktuālo parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu. Lai gan rezultāta šai kampaņai nebūs, opozīcija tās laikā vērš protestējošu kritiku pret valdošo koalīciju. Taču sabiedriskajos medijos šo kritiku tikpat kā nedzird, virkne opozīcijas politiķu netiek rādīti un citēti, kas liecina par tādu kā “melno sarakstu” ar personām un tēmām, kuras nav jāatspoguļo.
Tajā pašā laikā virkne valdošo amatpersonu gluži vai “nakšņo” televīzijas studijā - parādās ekrānā no rīta un vakarā, lai gan bieži vien tām nav nekā aktuāla, ko teikt.
Būt sabiedrisko mediju ombudam ir liels gods un atbildība. Andai Rožukalnei būtu jābūt teju tāpat kā valsts prezidentam - stāvošai pāri partejiskām, grupu un informatīvo “burbuļu” interesēm, būtu jābūt par mediju tiesībsardzi visai tautai. Taču ir sanācis kāds pārpratums - viņa ir sabiedrisko mediju tiesību sardze.
Taču varbūt ir tā, ka Andas Rožukalnes pasīvā un neaktīvā pozīcija ir saistīta ar to, ka viņa ir ļoti aizņemta ar citiem darbiem, jo turpina lasīt lekcijas, piedalīties dažādos projektos, kas cita starpā varētu būt likuma pārkāpums.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 20. panta 6. punktā ir sacīts: “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda darbs ir viņa pamatdarbs.”
Anda Rožukalne kā mediju ombuds saņem 3162 eiro mēnešalgu pirms nodokļiem.
Taču izskatās, ka strādāšana par mediju ombudu Andai Rožukalnei ir nevis pamatdarbs, kā to pieprasa likums, bet tikai tāda “piehaltūrēšana” - viņa ar visu sparu, ar visu savu būti turpina būt pasniedzēja un pētījumu projektu vadītāja.
Tā, piemēram, jau būdama sabiedrisko mediju ombuda amatā, viņa vadīja «MEDIADELCOM” pētniecības projekta Latvijas komandu. Aprīlī viņa bijusi lielas konferences organizēšanas komitejā, kas arī noteikti prasīja laiku un darbu.
2022. gada pavasara semestrī viņa ir minēta kā docētāja studiju programmā “Komunikācija un mediju studijas” maģistra programmas līmenim. Tāpat viņa ir bijusi docētāja bakalaura programmas līmenim studiju programmās “Multimediju komunikācija” un “Sabiedriskās attiecības”.
Acīmredzami, ka, kļūstot par mediju ombudu, Anda Rožukalne nav atteikusies no sava pamatdarba kā docētāja, bet vienkārši pieķērusi vēl klāt arī ombuda pienākumus, un tas ir tiešs un viennozīmīgs likuma pārkāpums.
Jā, Saeimas deputātiem, kas ir augstskolu pasniedzēji, zinātnieki un ārsti, nav aizliegts strādāt savā profesijā, jo citādi tie var zaudēt kvalifikāciju un pēc darba politikā palikt bez darba. Tomēr ar mediju ombudu viss ir citādi - te likumā ir skaidri noteikts, ka ombuda darbam jābūt pamatdarbam, kas ir arī saprotams, ņemot vērā šī amata iecerēto nozīmīgumu.
Diemžēl visa augstākminētā rezultātā sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amats ir kļuvis par formālu un tukšu vietu gan tāpēc, ka Rožukulne acīmredzami neizprot, kādu funkciju veikšanai šis amats tika iecerēts un radīts, gan tāpēc, ka ombuda krēsls vienkārši stāv tukšs, kamēr Anda Rožukalne rūpējas par savas personīgās labklājības celšanu citos darbos.
Starp citu - Anda Rožukalne amatpersonas deklarāciju neiesniedz, jo oficiāli nemaz neskaitās amatpersona, attiecīgi sabiedrībai nav nekādu iespēju spriest nedz par iespējamām koruptīvām saitēm, darījumiem, nedz iespējamiem interešu konfliktiem, un tā ir SEPLP atbildība, ka sabiedrisko mediju ombuda amatā var nonākt jebkurš, traktēt likumus, kā vien iepatīkas, un sabiedrība pat nevar uzzināt, cik lielā mērā tā ir vienkārši nekompetence, bet cik lielā mērā savtīgu interešu vadīta mērķtiecīga darbība. Tajā skaitā arī to, vai šī persona nekaunīgi nepārkāpj likuma normas, pamatienākumus gūstot pavisam citur, kā tas ļoti izskatās no augstākminētās publiski pieejamās informācijas.
[1] Raksts tika publicēts tīmekļa vietnē https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/437067-aizdomas-par-sabiedrisko-mediju-ombuda-andas-rozukalnes-likuma-parkapumiem
[2] Raksts pārpublicēts un joprojām pieejams pietiek.com tīmekļa vietnē: https://pietiek.com/raksti/aizdomas_par_sabiedrisko_mediju_ombuda_andas_rozukalnes_likuma_parkapumiem?nomob
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
