Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” šī gada pirmo pusi pabeidzis ar pusotra miljona eiro zaudējumiem un prasību palielināt elektrības sadales tarifus par 183 miljoniem eiro gadā. “Elektroenerģijas pārvades tarifa plānotais pieaugums, elektroenerģijas, kā arī elektrotīkla uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo resursu cenu straujais kāpums veido AS "Sadales tīkls" sadales pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu 183 miljonu eiro apjomā gadā,” uzņēmums paziņoja 14. novembrī.

Tālāk paskaidrots, ka 69% izmaksu pieauguma veido cita valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” tarifu pieaugums, ko „Neatkarīgā” nupat kā aprakstījusi publikācijā “Četrkāršos elektrības pārvades tarifus: "Augstsprieguma tīkls" ar "Sadales tīklu" sacenšas par šokējošāko tarifu kāpumu".

Valstij piederošo enerģijas monopoluzņēmumu lielā apetīte laikā, kad Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus gaida smaga cīņa par ziemas pārdzīvošanu, protams, liek uzdot jautājumus arī par šo uzņēmumu pārvaldnieku jeb kapitāla turētāju no valsts puses atbildību - attiecīgi Ekonomikas ministriju “Sadales tīkla” un Finanšu ministriju “Augstsprieguma tīkla” gadījumā.

Pēc “Sadales tīkla” aprēķiniem, izmaksas par elektrības saņemšanu (par saņemšanu, nevis par pašu elektrību!) pieaugšot no 71 līdz 144 miljoniem eiro gadā. Tālāk seko elektroenerģijas pārvadīšanas tehnoloģiskā patēriņa nodrošināšanai tērējamās elektroenerģijas cenas pieaugums no 16 līdz 69 miljoniem eiro gadā. Kopā tas būtu izmaksu pieaugums par 96 miljoniem eiro gadā. No tiem līdz 183 miljoniem vēl paliek 87 miljoni gadā. Šādā apmērā esot pieaugusi uzņēmumam nepieciešamo preču un pakalpojumu kopējā cena. Tomēr ir vismaz trīs apsvērumi, kuru dēļ “Sadales tīkla” prasības pēc naudas tagadējā apmērā un veidā ir jānoraida.

Jautājums par monopoliestādes vadītāju algām un skaitu

Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze apliecina, ka “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons (attēlā) par pagājušo gadu no uzņēmuma saņēmis 157 549,44 eiro - tātad virs 157 tūkstošiem eiro. Kā valdes vadītājam viņam pienācies vairāk nekā valdes locekļiem ar tikai 141-142 tūkstošiem eiro gadā. Pašos pēdējos gados valdes atalgojums nav audzis, bet toties 2021. gadā valdē līdzās S. Jansonam ar diviem locekļiem parādījušās arī divas jaunas locekles ar atalgojumu jau nosauktajā līmenī. Nav dzirdēts, ka uzņēmums 2021. gadā būtu paplašinājis savu darbību kvantitatīvi vai kvalitatīvi, ielaužoties sfērās, kuru dēļ tādas locekles uzņēmuma valdē vispār būtu vajadzīgas. Vienīgais ieguvums no šādām loceklēm ir Latvijas pretenzijas uz augstāku vietu dzumumlīdztiesības indeksā.

Jautājums par monopoluzņēmuma - un tieši valsts monopoluzņēmuma - vadītāju atalgojumu nav saistīts ar vadītāju dzimumu, bet ar to, ka viņi taču nav nekādi uzņēmēji, kam jārēķinās ar tirgu, jāriskē ar savu īpašumu un jāatbild par savas rīcības sekām, ja tikai viņi neielaižas uz likumpārkāpumiem. Bada maizē viņus nedrīkst turēt tāpēc, lai viņiem nebūtu jāapzog valsts izdzīvošanas dēļ. Taču 157 tūkstoši eiro gadā pašreizējā cenu līmenī S. Jansonam un apmēram tikpat viņa locekļiem un loceklēm nodrošina nevis izdzīvošanu vai dzīvošanu, bet uzdzīvošanu, kas var izrādīties nesavienojama ar darbu: pilis sev jāceļ, pasaule jāapceļo, skaistumkopšanas salonos jāsēž... S. Jansona ienākumu deklarācija mudina pajautāt, cik viņam paliek laika un spēka darbam “Sadales tīklā” pēc tam, kad viņš ar diviem motocikliem apbraukājis savus 13 nekustamos īpašumus.

Nepārskatāmi lieli ieņēmumi nevis garantē, ka cilvēks nezags, lai šos ieņēmumus nezaudētu, bet tieši otrādi - mudina uz likumpārkāpumiem. Viens, ka tādiem cilvēkiem nekāda problēmas nevar radīt ar jautājumu, uz kā rēķina viņi sedz savus izdevumus. Otrs, ka viņi varbūt dalās ar augstākiem ierēdņiem un politiķiem (partijām) par ielikšanu vieglā un fantastiski atalgotā darbā. Ir par ko padomāt, kāpēc S. Jansonam maksā trīsreiz vairāk par to pašu neko, ko dara gan viņa amata māsa “Augstsprieguma tīklā”, valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone, gan viņu abu uzraudzīšanai norīkotā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.

Jautājums, kāpēc 1,5 miljoni ir vienādi ar 183 miljoniem

Proti, kāpēc “Sadales tīklam” turpmāk būs vajadzīgi desmitiem miljonu eiro uzņēmuma iztērējamās elektrības pirkšanai par augstām cenām, kāda līdz šim uzņēmums ir spējis apmaksāt uz tagadējo tarifu rēķina. Formula 1,5=183, protams, ir pārspīlējums, bet tik un tā “Sadales tīklam” jāatklāj, kā tas spējis izdzīvot ar tik maziem zaudējumiem jau kopš pērnā gada, kad elektrības cenas katru dienu pārspēja iepriekšējās dienas rekordus. Jā, cenas ir uzskrējušas kosmosā, taču tagad tās tur svārstās un vairs būtiski nepieaug. Līdzīgi var jautāt arī par koksnes un metāla cenām, kas tagad pēc paviesošanās kosmosā sāk tuvoties zemei. Uzņēmuma spējas izsprukt no šiem cenu pīķiem apliecina 2022. gada pirmā pusgada pārskats (https://sadalestikls.lv/storage/app/media/uploaded-files/6-menesu-nerevidetais-saisinatais-starpperiodu-parskats-0101-30062022.pdf).

“Sadales tīkls” pagaidām nelīdzinās ne “airBaltic”, ne “Latvijas dzelzceļam", kuri valstij jāuztur. “Sadales tīkli” ir ar mieru gaidīt līdz uz jauno tarifu stāšanos spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Mazliet vairāk naudas ne no valsts, bet no patērētājiem “Sadales tīkli” gan gribētu sākt saņemt jau drīzumā, no nākamā gada 1. janvāra, bet tas esot nevis “Sadales tīklu", bet patērētāju labā, “lai virzītu izmaiņas pakāpeniski un līdz ar to mazinātu kopējo tarifa maksas pieaugumu".

Uzņēmums atgādina, ka līdz 2023.gada 30.aprīlim saistībā ar valsts atbalstu elektroenerģijas lietotājiem sadales sistēmas pakalpojumu maksa joprojām būs samazināta solītajā apmērā.

Jautājums par zaļās enerģijas monopolizēšanu

Jāsāk ar jautājumu par 42 miljoniem eiro, kurus “Sadales tīkls” sakās piesaistījis no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma pret solījumu “straujāk pielāgot infrastruktūru atjaunojamās enerģijas vajadzībām, vienlaikus sniedzot pozitīvu ietekmi uz tarifu nākotnē”. Kad šī nākotne pienāks, un ko tā nozīmēs - vai pozitīvā ietekme būs tarifu nākamais pieaugums vai samazinājums?

Par daudziem citiem jautājumiem parūpējies atjaunojamās enerģijas ražotāja SIA “Evecon” valdes loceklis Gatis Lazda. Viņš uzsvēra, ka “Sadales tīkla” tarifu projekts esot vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat septiņām reizēm.

Patiesībā izskatās, ka “Sadales tīkls” grib tikt no šādiem klientiem vaļā, jo zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji ar saules paneļiem samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi “Sadales tīkla” finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņiem. Citiem vārdiem sakot, enerģiju iegūstošam mājsaimniecībām vai nu vispār vispār jāatslēdzas no sadales tīkla, vai jāmaksā milzīgas summas par niecīgu, dažbrīd nullei tuvu saņemtās enerģijas neto daudzumu.

Līdzīgs liktenis paredzēts neatkarīgajiem elektroenerģijas ražotājiem rūpnieciskā līmenī. No tiem paredzēts prasīt fantastiskas summas par sadales tīkla izmantošanu elektrības nogādei no ražotāja pie patērētāja.

Galu galā rodas jautājumi, vai žēlošanās par “Sadales tīkla” milzīgajiem, bet oficiālajā bilancē neuzrādītajiem zaudējumiem nav tikai piesegs, lai tiktu vaļā no zaļās enerģijas ražotājiem Latvijas supermonopolista, “Sadales tīkla” mātes uzņēmuma “Latvenergo” interesēs?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ir ideja – tagad mums vajag jaunu ārpolitikas stratēģiju

FotoPēc TVNET aptaujas pagaidu rezultātiem tikai 13% neatbalsta TV Rain licences anulēšanu. Starp viņiem ir tādi, kuri bēdājās, ka šis lēmums visizdevīgākais ir tieši putinam un vispār - kanāla aizliegšana esot viņu specoperācija.
Lasīt visu...

18

Ļoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija nerunā visu žurnālistu vārdā!

FotoĻoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) nerunā visu žurnālistu vārdā!
Lasīt visu...

3

Padomāt, kas tur tāds īpašs – drusciņ pārkāpa likumus un drusciņ atbalstīja Krievijas okupantus un agresorus...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izsaka nožēlu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt apraides licenci telekanālam "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") un uzskata, ka tas ir nesamērīgs iepretim pieļautajiem pārkāpumiem.
Lasīt visu...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...