Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie draugi! Kolēģi! Kongresa viesi! Laikā, kad dibināja “Jauno laiku”, kas ir pirmssākums “Vienotībai”, kongresos bija populāri runājāt par sapņiem, vīzijām un iecerēm. Sapņus visbiežāk asociē ar cerībām, labā gaidām. Taču, ja mēs runājam par šābrīža situāciju, to grūti nosaukt par sapni. “Vienotība” ir ierauta bezatbildības, baumu, nenovīdības un intrigu lavīnā. Jau labu laiku, sekojot virsrakstiem ziņu lentēs par “Vienotību”, rodas iespaids, ka organizācijas darbakārtībā ir vienīgi iekšēji strīdi, krēslu dalīšana un ar biedriem saistīti skandāli.

Tāpēc šodien mēs nedrīkstam runāt puspatiesībās nedz par sevi, nedz mūsu organizāciju kopumā, jo tieši tāpat kā naids rada naidu, sīki meli rada lielus melus, kas iznīcina patiesību un ticību. Taču nemeklēsim vainīgos kādos ārējos spēkos vai konkurentos, vērtēsim paši sevi, savu veikumu, analizēsim veiksmes un neveiksmes un, paturot prātā mērķus un vērtības, kas, es ceru, mūs joprojām vieno, diskutēsim par ikdienā darāmajiem darbiem un darbiem, ko vēlamies dāvināt savai valstij tās simtgadē.

Trešdien Latvijas Televīzijas diskusijas aptaujā par “Vienotības” nākotni skatītāju vidū vispopulārākā bija atbilde, ka, viņuprāt, “Vienotība” izšķīdīs iekšējos strīdos un savstarpējos kašķos un nesaskaņās. Bet tieši tāpat kā Latviju - mūsu nacionālās vērtības, tradīcijas, valodu un kultūru - mums nevar atņemt ne pārsimts bēgļu, ne kādi ārēji apdraudējumi, jo tikai mēs paši varam veidot un stiprināt savu valsti, arī “Vienotību” nevar iznīcināt no ārpuses. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kam izrādīsies taisnība. Neviens cits no malas nevar mūs ne šķelt, ne vienot, ja paši to nevēlamies. Viss ir tikai mūsu pašu rokās.

Mēs nedrīkstam šaubīties viens par otru un viens otram neuzticēties. Mēs nedrīkstam aizmirst par uzdevumu, ar kādu tikām ievēlēti. Mēs paši nedrīkstam žonglēt ar baumām ap mūsu cilvēkiem. Ikviens, kurš šobrīd iesaistās šādās spekulācijās, kuras ar tādu baudu izgaršo koalīcijas partneri, vājina mūsu organizāciju un rada neuzticību vēlētājos. Varbūt mums sev jāuzdod jautājums, kāpēc, pirms diskusija notikusi mūsu pašu vidū, mūsu partneri jau steidz aizgūtnēm nominēt, slavēt vai noraidīt kādus amatu kandidātus?

Teju divsimt tūkstoši cilvēku iepriekšējās Saeimas vēlēšanās savas balsis atdeva par “Vienotību”. Viņi balsoja par mums, lai mēs strādātu, pildītu dotos solījumus un spētu pieņemt adekvātus un situācijai atbilstošus lēmumus.

Vēlreiz atcerēsimies, ka viedokļu dažādība ir mūsu spēks, taču nenoliegsim, ka ārējās pazīmes signalizē - ir pēdējais brīdis saņemties. Varu atkārtot vēlreiz un vēlreiz - nedrīkstam sevi mierināt, ka savā nišā esam vienīgie un tas vien mums garantē labu rezultātu vēlēšanās. Gribu atgādināt ikvienam zālē sēdošajam, ka politiskā vara ir liela atbildība. Lēmumi, ko ikdienā pieņemam, rada ne tikai iekšzemes kopproduktu, bet arī cilvēku ticību savai valstij. No lēmumiem, ko pieņemam šodien, ir atkarīgs, kāda būs Latvija pēc četriem gadiem un kāda būs Latvija nākamajā simtgadē.

Nereti man tiek pārmests, ka atļaujos izteikties kritiski par mūsu vadītās valdības darbu, bet es tiešām vienmēr esmu uzskatījusi un uzskatu, ka tā ir partijas vadītāja atbildība – spēt paraudzīties uz notiekošo objektīvi. Manas kritikas un priekšlikumu mērķis nav kādu nomelnot vai apvainot. Vēlos panākt no mūsu komandas mērķtiecīgu darbu, nevis runas vai darbības imitāciju. Es patiesi ticu, ka “Vienotība” kā politisks spēks spēj parādīt izlēmīgu, neatlaidīgu un stingru rīcībspēju. Glaimi un konkurentu pienesti meli nekad nav palīdzējuši risināt sasāpējušas problēmas. Un tie nepadara mūs stiprākus vai sabiedrībai saprotamākus. Lai cik patīkami arī būtu uzklausīt komplimentus, mums jābūt drosmei paskatīties patiesībai acīs un ieklausīties, ko cilvēki ārpus Vecrīgas domā par “Vienotību”. Tieši tādēļ esmu pateicīga mūsu reģionu cilvēkiem par atklātajām sarunām un viedokļiem, pārrunājot gan ikdienas aktualitātes, gan “Vienotības” plānu Latvijas simtgadei.

Kolēģi!

Atgriežoties pie sākotnējā stāsta par sapņiem, es “Vienotību” vēlos redzēt kā organizāciju, kurai ir stipras nodaļas visos reģionos. Kur ievēlētās amatpersonas nav īpaši pamudināmas piedalīties gan partijas kopīgajos, gan reģionu rīkotajos pasākumos. Kur jauniešu organizācija ar sev raksturīgo nenogurstošo enerģiju un izdomu “Vienotības” mērķu aizstāvībā veido mūsu jauno politiķu paaudzi un nākotnes Latvijas politisko kultūru. Mūsu partijas biedru saliedētība ir mūsu kopīgā spēka garantija.

Es “Vienotību” vēlos redzēt kā komandu, kura tur vēlētājiem dotos solījumus. Kura nozīmīgu jautājumu risināšanu neatliek uz pēdējo brīdi, bet spēj izvirzīt un sasniegt konkrētus mērķus un ar saviem darbiem apliecina, ka ir eiropeiskās un nacionālās vērtībās balstīta partija, kuras prioritātes ir Latvijas cilvēku drošība un labklājība. Atklāts dialogs un kopīga rīcība pieder pie “Vienotības” ikdienas darba; tikai šādi mēs spēsim arī efektīvi sadarboties ar citiem politiskajiem spēkiem valsts interešu vārdā.

Šodienas kongresa tēma ir “Vienotības” plāns Latvijas simtgadei. Mēs esam neliela tauta, un svarīgs ir katrs mūsu valsts iedzīvotājs, katra individuālie un mūsu kopīgie panākumi. Svarīgas ir ilgtspējīgas investīcijas kvalitatīvā un konkurētspējīgā izglītībā, sākot no pamatskolas, kas ieliek bērnos vērtību izpratni un patriotismu, svarīga ir augstākā vai profesionālā izglītība, kas dod reālas zināšanas un ir stabils pamats turpmākajai darba dzīvei, sniedzot pārliecību par katra cilvēka iespējām apgādāt sevi un savu ģimeni. Svarīga ir zinātne, kuras sasniegumus vēlamies ieviest tautsaimniecībā un ar kuras sasniegumiem Latvijas vārds tiek nests pasaulē.

Svarīga ir gudra ekonomiskās izaugsmes veicināšana, kas ir ne tikai pārdomāta un ar sociālajiem partneriem laikus saskaņota nodokļu politika, pašmāju uzņēmēju novērtēšana un ieklausīšanās viņu viedoklī, bet arī tādas ierēdniecības veidošana, kas tā vietā, lai radītu aizvien jaunus birokrātiskus šķēršļus, par ko iekasēt soda naudas, būtu palīgs un sabiedrotais katram, kas vēršas pēc padoma vai palīdzības.

Svarīga ir kvalitatīva un visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejama veselības aprūpes sistēma neatkarīgi no katra maciņa biezuma vai dzīvesvietas.

Svarīgi, lai tieši “Vienotība” vairotu sabiedrības uzticību tiesu varai, uzstājīgāk iestājoties par tiesu pieejamības nodrošināšanu un taisnīgu maksātnespējas procesu sakārtošanu.

Gan “Vienotības” programmā, gan plānā Latvijas simtgadei ir ietverti daudzi darbi un uzdevumi, par kuriem ir gana runāts un spriests. Ir brīži, kad pietiek veidot neskaitāmas darba grupas un saskaņošanas komisijas, lai bezgalīgi meklētu teorētiski visideālāko risinājumu. Beidzot ir pienācis laiks atrotīt piedurknes un ķerties pie darba.

Ja gribam arī turpmāk būt premjera partija, vārdiem ir jāsakrīt ar darbiem. Svarīgi ir ne tikai kopīgi izstrādāt un pieņemt deklarācijas, bet arī, kopīgi strādājot, sasniegt izvirzītos mērķus. Mērķiem jābūt skaidri formulētiem. Valdības vadītājam jādod skaidri uzdevumi savas valdības ministriem, neskatoties uz viņu politisko piederību, jāprasa to izpilde un atskaitīšanās sabiedrībai.

Cienījamie klātesošie!

Laikā, kad notikumi tuvāk un tālāk aiz mūsu robežām atgādina, cik trausls var būt miers un valstu suverenitāte, mēs stāvam uz savas valsts simtgades sliekšņa. Šis nenoliedzami ir viens no nozīmīgākajiem atskaites punktiem Latvijas vēsturē. Ko tas nozīmē mums? Piedzīvot savas – brīvas, drošas un neatkarīgas - valsts simtgadi ir nenovērtējama privilēģija. Un tikpat lielā mērā arī atbildība. Atbildība pret paaudzēm, kas mūsu valsti dibinājušas un, ne mirkli nešauboties par tās nākotni, pārspēka priekšā nosargājušas. Atbildība pret vērtībām, kuras mūs vienojušas, spēcinājušas un iedrošinājušas Atmodas laikā no jauna atgūt savas valsts brīvību. Tā ir arī atbildība pret nākamajām paaudzēm, kurās turpināsies mūsu darbi, skanēs mūsu vārdi, pārdzims mūsu ticība savai valstij un pārliecība par tās nākotni.

Kopš mūsu pēdējā kongresa pasaule no jauna ir mainījusies; vēl nesen pašsaprotamas lietas ir kļuvušas problemātiskas. Pasaulē arvien skaļāk sevi piesaka spēki, kuri met izaicinājumu demokrātijas vērtībām; tiek apšaubīta vienotas un solidāras Eiropas dzīvotspēja. Arī Latvijai arvien biežāk nākas skaidri paust savu pozīciju Eiropas un globālās politikas jautājumos, ne ar vārdiem, bet ar darbiem apliecinot savu piederību rietumu brīvo un demokrātisko valstu saimei.

Mūsu katra individuālā un visu kopīgā brīvība, labklājība un drošība ir cieši un nesaraujami saistīta ar ticību savai valstij. To veido vispārēja un katra cilvēka godīga attieksme un varas taisnīgums, vienlīdzīgas iespējas, principi un vērtības, kas tiek cienītas un ievērotas sabiedrībā. Latvijas izaugsmes pamatā ir valsts un sabiedrības attiecības un savstarpēja uzticēšanās. Tā ir fundamentāla prioritāte. Gudras, taisnīgas un godīgas politikas uzdevums ir radīt un uzturēt šo uzticēšanās līdzsvaru sabiedrībā, lai ar savu darbu, pieredzi, izglītību ikviens Latvijā justos vajadzīgs, piederīgs un drošs par savu nākotni.

Reizēs, kad pasaule strauji mainās, mums ir svarīgi ieņemt savu nostāju pret pārmaiņām, kuras mūs ir jau skārušas šodien un skars arī nākotnē. Šeit mums paveras trīs iespējami ceļi – katrs ar saviem plusiem un mīnusiem. Vispirms, mēs varam pārmaiņas ignorēt, izlikties, ka tās neredzam. Tas ļautu mums dzīvot mierīgi un bezbēdīgi, līdz pārmaiņas mūs pašus aizrautu sev līdzi kā skaidiņu kalnu strautā. Otrkārt, mēs varam redzēt pārmaiņas, taču pārspīlēt tās un paniskās bailēs noniecināt jau šodien sasniegto. Sevis un vēlētāju biedēšana, kā zināms, ir iedarbīga vēlēšanu stratēģija – taču diez vai tā ir īpaši produktīva grūtās situācijās, kad jāpieņem skaidri un izsvērti lēmumi.

Visbeidzot, mēs varam izlēmīgi vērst savu skatu nākotnē un saglabāt saglabāšanas vērto. Tieši šī trešā pieeja, manuprāt, šodien ir “Vienotības” pamatvērtība un vienlaikus – mūsu galvenais izaicinājums. Mums kā valdības vadošajai partijai šodien ir jārisina problēmas un jābūt gataviem nākotnei. Tomēr tas jādara, apzinoties, kāda vērtība ir demokrātiskai, nacionālai un eiropeiskai Latvijas valstij, kuru kopjam un veidojam jau teju simt gadu garumā. Nav lielas un mazas politikas, darbu lielu dara nodomi, mērķi un vērtības, kas likti tā pamatā.

Pieņemot ikvienu lēmumu, mums jāapzinās, ka Latvija un Latvijas nākotne ir mūsu dzīves pamatā. Īpaši šobrīd - situācijā, kad vairāki pasaules reģioni ir ierauti stihiskās, nereti vardarbīgās pārmaiņās. Brīva Latvija nav pašsaprotama, tā ir vērtība, kura jāsargā, un “Vienotībai” tajā ir svarīga loma. Mums nav tiesību būt sašķeltiem un vājiem. Nākotnes izaicinājumu priekšā mums jākļūst drošiem un izlēmīgiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...